Pa ilgiem laikiem man ar kas sakāms.
Mazliet brīnos par dažu medicīnas darbinieku (ārstu ?) antivakcerismu.
Nu gribas taču, lai viss šis covidmurgs beigtos, gribas. Un kādu risinājumu tad piedāvā antivakceri?
Sēdēsim katrs zem savas egles vai savā kaktā mūžīgi? Redzama taču statistika citās valstīs - kur iedzīvotāju vakcinācija ir pāri 70-80 % , tur iestājas mierīgāka dzīve. Tas tā - neko jaunu nepateicu. Kādi man plusi pēc vakcinācijas : mierīgs prāts, nejūtos izstumta no sabiedrības.
Mazliet par citu tēmu - kur tad Latvijā ir tāda aprūpes iestāde, kur var aizvest gulošu pacientu un viņu godprātīgi gan atsāpinās, gan apkops ? Nu nav tādas. Ja gulošs cilvēks cieš sāpes, tad ģimenes ārsts izraksta kaut kādus pusnarkotiskos, narkotiskos līdzekļus, šprices, zāles, plāksterus, paši tuvinieki vismaz skatās, kas labāk der un cilvēks nav atstāts viens nomirt "aprūpes iestādē", kur klāt neviens nepieies. Domāt, ka "aprūpes iestāde" nu būs tā panaceja, ir naivi. Vismaz ārstam naivi.
Vēl par ko citu - diez vai es savādāk uztveru pasauli, bet man negribas sevi tā piedrazot negācijām , lai par visu nemitīgi būtu jāsašūt, jālamā valdība un jāraud par pasaules netaisnību.