Nu re, pašas nenēsājat svešu, lombārdā arī nepirktu, bet MM lai tik nēsā.
Priekš viņas tas ir svešs priekšmets. Jā, Valim tuvs un dārgs, bet ne viņai. Personīgas lietas saglabā īpašnieka enerģētiku, kas citam var būt nevēlama. Un, lai neizaicinātu likteni, labāk tādas lietas nepieņemt un nenēsāt.
Šādi uzskati tiek klasificēti kā "māņticība", lai nu tā būtu. Bet tad turpat jāliek arī "ticēšana dievam". Nez, kāpēc par to neviens nebrīnās un skaidrojumus nepiemeklē?