Produkti

[Camma]

Skatos, ka esmu īsts musorņiks - ēsts viskautkas, ko te par neēdamu nostāstīja. Cita lieta, ka liela daļa vienkārši negaršo - visādi sāļie sieri, gumijsieri, itkākūpinātā gaļa utt.
No te dabūjamiem dārzeņiem batātes neesmu ēdusi.

[daddy]

Skatos, ka esmu īsts musorņiks - ēsts viskautkas, ko te par neēdamu nostāstīja. Cita lieta, ka liela daļa vienkārši negaršo - visādi sāļie sieri, gumijsieri, itkākūpinātā gaļa utt.
No te dabūjamiem dārzeņiem batātes neesmu ēdusi.

Camm, tas liecina par aristokrātiskiem gēniem, ja bez sekām vari ēst pelējušu sieru un desu, rīt dzīvus gliemjus un dzert 100 gadus vecus vīnus un pat pļutka nepiemetas... 

[fiasko]

Lūk, vīna baudītāja prieks arī par tiem - ir visādi nopērkami. Protams, nebūs par kapeikām kā Spānijā umtl. zemēs, bet ir!
Kā man patīk franču smirduļsieri... Kad pastāvējuši uz galda un garšas atdzīvojušās. Mmm!

[daddy]

Lūk, vīna baudītāja prieks arī par tiem - ir visādi nopērkami. Protams, nebūs par kapeikām kā Spānijā umtl. zemēs, bet ir!
Kā man patīk franču smirduļsieri... Kad pastāvējuši uz galda un garšas atdzīvojušās. Mmm!

reiz es Beļģijā, Ģentē staigāju, skatos - siera veikals - nospriedu atvedīšu savējiem ĪSTU siera plati... meitene iedeva pasmaržot no viena gala, līdz otram... knapi kājās noturējos... izvēlējoss 4 sierus, no vidus uz vājo pusi (kas es, slepkava??). Paņēmu smuki pa puskilo, ielika folijmaisos... lidostā securiy prasa - a kas tas? un liek vērt vaļā... a tikmēr nakts viesnīcā, koferī, smaržas atdzīvojušās... es saku čīz un veru vaļā... meitenes mahājas ar rokām kās, kās, stop, stop
   

[fiasko]

Aha, līdzīgs pastāstiņš no laikam otrās reizes FR. Parīzē no rīta tuvākajā veikalā nopirkām sieru, maizinun vīnu vakariņām. Viesnīca vienkārša, bez ledusskapja istabā. Vakarā, kad atnācām, bija ļoti, ļoti izteikta siera smarža. Istaba bija labi apkurināta

[Camma]

Nav jau runa par franču, spāņu vai itāļu sieriem. Man negaršo vietējie it kā holandes vai it kā čedaras sierveidīgie erzaci. Ļoti garšo krēms-brillē Parīzē. Tivoli krodziņā ēdām a la mūsu ķilkas - bet kasss par garšu! Jekaterinburgā cienāja ar skābētiem paparžu dzinumiem - mūžā vairs neesmu dabūjusi un varu tikai svētlaimīgi kavēties atmiņās.
Varu palielīties -hagis man arī tīri labi garšoja. Anīsa kekss ir viens no maniem saldo maižu favorītiem. Kumiss un airans negaršo, kaut gan kefīru lietoju labprāt. Negaršo liela daļa gumijgaļas no zivīm - haizivju, tunča vītinātās gaļas ar trāna piešprici. Oj, kas tik nav likts uz zoba! Visādi vietējie galvassieri, smadzenes un tesmeņi rīvmaizes panējumā, vīderpankūkas ar plaušu pildījumu vispār bija iknedēļas paēdiens bērnībā.
Un kur tad vēl strādnieku lasis -mazsālīta menca! Vot teļa acis Čeļabinskā gan atteicos ēst...

[reno]

es  esmu ēdusi laša acis

[Amālija]

Ja ēd zivs acis, tad piekrišana būs.

[mellene88]

kādā badā jābūt, lai ēstu laša acis.


 nē nu oky..es saprotu,ja lasis noķerts un gribas bezatlkumu izlietošanu...tad protams, visu cieņu.

[Luīze]

Airans Turcijā garšoja ļoti. Nopirku Skayā tepat, bija fuipēkaka

[Lilith]

Mans atklaajums ir taramasalata (meerciite no ikriem, laikam.. man patiik svaigus burkaanus, sagrieztus salminjos, meerceet ). Zaljas papaijas salaati ir super. Austeres esmu eedusi vairaakaart, ir ok, bet astonjkaaji un kalmaari ir daudz garshigaaki.

[Minne]

Izskatās, ka pašai jāiet gūglēt kalakukko (?)

[tuk]

Minne, tas tāds rudzu mīklā iecepts zivju pīrāgs. No tādām sīkām zivtelēm, pie mums tādu nav. No renģēm nav tas. Liek kaudzi tās sīkzivteles, tad bekons, un tad rudzu mīkla apkārt. Ilgi un lēni cep. Sanāk kā rupjmaizes kukulītis pildīts ar zivīm. Parasti ņem līdzi ceļojot, jo ilgi uzglabājas nebojāts, vai kā ciemkukuli.

[Mangusts]

Reno laša acis atgādināja uz ielas dzirdētu tekstu: komu nužna čornaja ikra, pustj pokupajet kiļku i vydavļivajet glaza.
 

[reno]

Par laša acīm bija vienā grāmatā, kur mazmeita un vecaistēvs(?) sacentās, kurš dabūs delikatesi -laša acis. Tad nu vārot laša galvu zupai, nolēmu pamēģināt. Tīri tā nekas, tiešām.

Par aitas acīm bija citā grāmatā -Frank McCourt" Angela's Ashes". Stāsts par Īriju, drausmīgu nabadzību, netīrību, slimībām un  badu, ģimene pie miesnieka dabū dāvanu -aitas galvu. Tikai kaut kad lielajā pusē sapratu, ka stāsts ir par 20.-30. gadiem, nevis 19. gds. beigām



Nupat reklamētā Preiļu vīngliemežu pastēte gan mani nez kādēļ jau domājot, šķebina