Brīdi domāju, vai ierakstu nepievienot "latviešu literatūrai", taču izlēmu sākt jaunu tēmu.
Tātad -
Zane Eniņa "Nekaunīgais pingvīns" (piedzīvojumi Dienvidamerikā, Lieldienu salā un Antarktīdā 7 1/2 mēnešos)
Dienasgrāmatas veidā, ar foršiem attēliem, labā valodā uzrakstīts un papildināts ar individuāliem paldies visiem atbalstītājiem - romāns ir interesants un, izbaudot katru uzrakstīto rindiņu, pietiek ilgākam laikam.
Atcerējos, ka pirms 6 gadiem (kā laiks skrien!) masu mēdijos bija ažiotāža, jo autore savā ceļojumā bija pietuvojusies Dienvidamerikas lejasgalam un lūdza ziedojumus Antarktīdas apmeklējumam. Nelūdza publiski, bet pazīstamiem biznesa aprindu cilvēkiem. Taču aicinājums tika palaists tālāk un radīja pretrunīgu viedokļu vētru. Vieni priecājās par uzdrīkstēšanos un atbalstīja Zani, citi nolamāja un paziņoja, ka ziedojumus vākt drīkst tikai "slimiem bērniem" un ka viņai pašai vispirms nauda jāsapelna. Ne tik pieklājīgiem vārdiem, protams.
Lasot salīdzināju ar Žigimanta Krēsliņa grāmatu par Dienvidamerikas ceļojumu. Ceļošanas stils abiem līdzīgs - viena mugursoma tikai ar pašu nepieciešamāko, ierobežots budžets un alkas redzēt pēc iespējas vairāk un lētāk.

Taču vēstījuma stils būtiski atšķiras. Nu bet tas tā, katram savs.
Zanei viegli padevās socializēties un visur sadraudzēties gan ar citiem ceļotājiem, gan arī apmešanās vietu saimniekiem, un tas arī atspoguļojas tekstā.
Grāmatu novērtēju ar ***** un turpmāk biežāk ieskatīšos Zanes blogā
www.mugursoma.lv.