Trix domā atkal... [Caps lido atkal... Vai Karlsons...]

[tuk]

Ādas dārgas, pastalas gatavoja no liellopu ādas. Nekāva tak katru gadu pa govij pastalām. Lūki neizturīgi, kalpoja īsāku laiku, bet pieejams materiāls bez maksas.

[Trix]

Pastalai vajag veselu ādu, mokasīnu šuj no daļām (zolei nemiecēta bizoņāda) – tatad vēl jautājums vai nevar ieekonomēt, ja zolei govs (cik nu daudz tur vajag), sāni/virsa – cūka, ko nudien kāva uz ziemu katru gadu. Sanāk ekonomiskāk nekā visa pastala no liellopa. 


Es nezinu, tikai teoretizēju.


Vīzes pina no liepu lūkiem, tas galīgi nabadzīgais variants, bet tās liepas jau arī vajadzēja kaut kur dabūt, ne jau kunga mežā zāģēt...

[reno]

Tekstos figurē arheoloģiskie apavi. Cik seni, nevarēju atrast. Neticu, ka bija tik dumji, ka neprata neko labāku par pastalām.

[tuk]

Es gan šaubos, vai 10.gs katram nu bija tās cūkas...
Arheoloģiskie tērpi, apavi ir līdz 13.gs.
No kārkliem tak arī vīzes pina.

[Spārka]

..koka tupeles piemirsāt

[tuk]

Paskatījos, ir arī pie pilīm, Cēsu un vēl šur tur atrasti arī zābaku un puszābaku fragmenti, bet nu šaubos vai tos valkāja tauta vulgaris.
Koka tupeles taču krietni vēlāk par pastalām.

[Trix]

Latvijai raksturīgi? Zinu, ka taisīja koka zoli ar ādas virsu, bet cik tas tradicionāli...
(Un vispār bija salīdzinājums starp divu veidu ādas apaviem.  )

[tuk]

Lai salīdzinātu derētu saprast par kuru gs indiāņiem tiek runāts, kaut pirms kolonizācijas, pēc... indiāņi jau arī tāds diezgan plašs jēdziens arī ģeogrāfiski...
Bija arī auduma virsa. Bet tie bija izteikti darba apavi. Uz kūti un tā...

[Spārka]

Un vispār bija salīdzinājums starp divu veidu ādas apaviem. 

Varu piedāvāt risinājumu, ka latviešu pastalas taisīja vīrieši, indiāņu mokasīnus - sievietes.

[tuk]

Par laiku nelikšu galvu ķīlā. Indiāņu gabali ir par laiku ap 1800–1850 (nemeklēšu tagad grāmatas). Latviešu (Jaunsudrabiņš, Brigadere) – mazliet vēlāk.

Biju palaidusi garām šo Trix ierakstu. Ja nekļūdos, tad minētajā laika periodā indiāņi jau bija kolonizēti un tajos gados Latvijā jau sen darināja gan kurpes, gan zābakus. Kāda nu kuram bija tā rocība un ko varēja atļauties, tas jau cits jautājums...

[Trix]

Ja nekļūdos, tad minētajā laika periodā indiāņi jau bija kolonizēti

Domā, baltie viņiem iemācīja taisīt mokasīnus?
Minētajā laikā (Tomass Mains Rīds) kolonizācijas process bija labi ja pusē, un indiāņi dzīvoja savās prērijās pārsvarā pēc savām tradīcijām.

Latvijā jau sen darināja gan kurpes, gan zābakus. Kāda nu kuram bija tā rocība un ko varēja atļauties, tas jau cits jautājums...

Jautājums jau no paša sākuma ir par to, kāpēc aptuveni vienā laikā (un vēl jautājums, vai tomēr Latvijā amatniecība nebija labākā līmenī) no vienas un tās pašas ādas (govs vai bizons, nav liela starpība) vieni taisīja šūtus apavus, otri – ādas gabalu ar striķīšiem.

[tuk]

Mokasīni jau pirms mūsu ēras indiāņiem, nezinu vai tas gluži vienā laikā... sākotnēji bija no jēlādas un pārsvarā jau izmantoja briežu ādu, zole bija no bizoņu ādas un tiem, kuri apdzīvoja kalnu reģionus. Varbūt tādēļ atšķiras, latvieši tomēr zemnieku ne mednieku tauta...
Vēl jau arī visi tie tirzniecības, attiecīgi - informācijas ceļi...
Raškas jau arī pie saviem velteņiem tika pateicoties Zelta ceļam no Mongolijas... 

[Pifs]

Paldies Trix par interesanto tēmu. Tiešām interesanti. A.Ašmanes-Vilsones 2022.gada publikācijā atradu, ka 17.gs Livonijā zemnieku kāzu gājiena gravīrā redzami vīriešu garie muskatieru (?) zābaki. Bet drīz esot pieņemti "greznības ierobežojumi", kas aizliedza zemniekiem valkāt zeltlietas, caunu cepures un zābakus. Tā vīzes un pastalas uz daudziem gadiem kļuvušas par vienīgajiem latviešu apaviem.

[reno]

Man vēl viena domiņa ienāca prātā. Pamatīgi apavi ar biezām zolēm nepieciešami klejotājtautām, kas caurām dienām skraida. Zemnieks var mierīgi čāpot pat kaut kādās vīzēs, ar tām nekur neaizskriesi. Siltā laikā vispār bez apaviem pa savu sētu staigā, laukiem un kūti.
   Rocība arī. Pastalu katrā sētā vecaistēvs savēra. Zābakveidīgam apavam vairāk laika un prasmes vajadzīgas

[tuk]

Raugoties no dizaina viedokļa, pastala man šķiet vienkārši ģeniāla savā lakoniskajā stilizācijā. Pastalām izmantoja vēdera daļu, tā ir mīksta un pakļāvīga. Pieļauju, ka Trixsim spieda padomijas laika pastalas, kuras darināja no jebkuras lopa daļas nevis vēdera. Muguras daļa pastalām nav piemērota, tā ir pacieta un neelastīga.