Trix domā atkal... [Caps lido atkal... Vai Karlsons...]

[Trix]

Mokasīnu iekš tipi sieviete ar asakas adatu sašuva...    (vai kaula, neatceros kas viņiem tur bija, protams, ne nerūsējošais tērauds).
Vectēvs zaudē vienos vārtos.

[Pifs]

Foto atradu, ka pastalas pie mums esot arī "dizainētas", lai ērtāk. Ar šauriem un platākiem purngaliem.

[Pifs]

Mokasīnu iekš tipi sieviete ar asakas adatu sašuva...    (vai kaula, neatceros kas viņiem tur bija, protams, ne nerūsējošais tērauds).
Vectēvs zaudē vienos vārtos.

Var jau būt, ka tā arī bija, bet cilvēki redz to ko vēlas redzēt: kāds redz zvaigznes, cits - dubļus.

[Trix]

Folijas cepurīti, antivakcerismu un putinismu aizmirsi man piedēvēt kā parasti.
Jautājums bija "kāpēc?". Vienkārši "kāpēc?"

Bet konkrētais citāts ir tikai par to, ka salīdzinājumā ar minēto vectēvu vienkāršos apstākļos, sievietei mokasīnu darinātājai ir vēl vienkāršāki apstākļi.

[Spārka]

Tur vēl tradīcijas jāņem vērā. Indiāņiem mokasīniem bija arī estētisks moments, bija noteikti raksti, pērlīšu izkārtojumi vai izgriezumi, kas rādīja sievietes meistarību, ģimenes vai cilts identitāti, reizēm arī garīgo aizsardzību valkātājam (latviešiem līdzīgi ar cimdiem).
Pastalām galvenais - praktiskums, izturība.

[tuk]

Vienlaidus ādas gabala izstrādājums ar garantiju būs izturīgāks kā no maziem gabaliņiem kopā sašūtais.


Indiāņiem nebūs prātā ienācis, ka tieši tik vienkārši - viens ādas gabals un ādas slokstītes un re, kājas apautas! 

[tuk]

Vēl iedomājos, kāds tad bija indiāņu apģērbs. Pārsvarā gan sievietēm, gan vīriešiem apģērbus darināja no ādas. Tad jau loģiski, ka radās atgriezumi, mazie gabaliņi no kā sašūt apavus...

[Minne]

Šovasar biju Toronto indiāņu muzejā, pētīju visu, sākot no mokasīniem un beidzot ar ieročiem, bet nekas, izņemot atmosfēru un kkādu kopējo indiāņu cilšu enerģētiku, pāri nav palicis 

[Bobs]

pastalu laikā bija arī zābaki,, ja kas. Muižkungiem, saimniekiem. Tā kā taisīt mācēja. Bet stallī uz bluķīša bez instrumentiem neko jēdzīgu neuztaisīsi. Indiāņi pieņemu, ka tomēr dzīvoja apvidos, kur nebija tik ļoti jācīnās par savu eksistenci, viņiem laika ritums bija lēnāks, ziemās migrēja prom no aukstuma zonām. Un arī gruntis viņiem bija citādas, nebija Latvijas pļekainais māls un purva rāva.

[Pifs]

Iespējams, šuves, lai cik mīksta āda mokasīnam, tāpat berza kājas. Praktiskāk no viena gabala.
Pārāk maz informācijas, lai spriestu.

[Bobs]

nez vai visiem indiāņiem kājās bija mokasīni. Moš puse skrēja ar plikām pļekām vai PET pudeles piesējuši pie pēdām (tas pēdējais ir jox, protams) Tikai no filmām mums priekšstats par indiāņiem un arī tad - no Gojko Mitiča

[tuk]

Filmās un grāmatās tie indiāņi baisi romantizēti...
Kkad lasīts, tie viņu cilšu kari totāli nežēlīgi un cietsirdīgi ar vīriešu dzimumorgānu nogriešanu ģimeņu priekšā un iebāšanu mirstošajam mutē to aizšujot( tā šūšana viņiem laikam asinīs  ), ar spēlīti "ķeriet zīdaini", kuru protams, neviens pat nedomā ķert...

[Bobs]

vispār jau mēs par pastalām. Nevajag kaut kādas vājprāta šausmas piektdienas pēcpusdienā

[tuk]

Nu sorriki, ka satraumēju tavu vārgo pSīchi   
Pirmie zābaku, puszābaku atrastie fragmenti sākot no 11.gs.
Puszābaki bija darināti no diviem ādas gabaliem - virsa viens, zole otrs un šķēluma vieta sasieta ar ādas sloksni. Zābakiem attiecīgi 3 daļas stulmu ieskaitot.

[Trix]

---------
 


Circenīša Ziemassvētki.
Dziesmiņa, ja kāds nezina.

...
Ak, neprasi: nav maizītes,
Skat, skat, tur laukā zvaigznītes!
...
Pie sāniem būs tev zobentiņš,
Un rokā sarkans karodziņš.
...


"Dzejoli „Circenīša Ziemassvētki” Aspazija sarakstīja laika periodā no 1900. līdz 1904. gadam."
(c) https://lr2.lsm.lv/

Nu kā ūdenī skatījusies - ēst nav ko, bet zobens un sarkanais karogs rokā.

Vienkārši paralēles...