Es te tā padomāju...
Biju pilnīgi apolitisks radījums - klasiskais mietpilsonis, kas pamostas tikai tad, kad ir galīgā turzā. Kopš 24.februāra sekoju līdzi visam, kas notiek UA. Un no tās pašas dienas visu laiku urdīja doma, ka raša neliksies mierā un vienīgā izeja ir nograut to pūzni līdz gremlim pēdējo ieskaitot. Visu laiku urkšķēju, ka Eiropas visvarenie mēģina pielabināt Putinu.
Dīvaini tie valstsvīri - viņi tak ir daudz daudz daudz informētāki, viņiem tak bija sen jau jāsaprot, ka ar mīļumu un ieskāšanu aiz auss nekas nav panākams. Tagad pēkšņi pasamodušies. Tas pats Makrons - lielais Putina draugs, zvanījās biežāk kā sievai. Kā viņam nebija skaidrs?
Laikam jau liela nauda grozās... un pilnīgs pofigs, kas būs pēc gadiem 5-7-10. Ja Puķins paņemtu UA, tak ņemtos tālāk un vienalga būtu kirdiks Eiropas ekonomikai, tajā skaitā arī ''vecajai Eiropai". Par iznīdētajām pilsētām un noslaktētajiem cilvēkiem pat nepīkstēšu.