Kas nepatīk man - ka no Arestoviča teiktā tiek izrauti kaut kādi atsevišķi teikumi ārpus konteksta un tad svētā sašutumā apstrīdēti. Un, jā, tiešām var izklausīties akvaimandieniņ! Kā tie citāti no viņa skolas semināra (kas zina, sapratīs, kas nezina, neprasiet, neskaidrošu) - ak šausmas, ak šausmas! Bet, klausoties Arestoviču pilnībā, puzzle saliekas, un saproti, ka viņam taisnība. Arī tas, ko šobrīd emocionāli pateica Gordons par savu naidu, es viņu pilnīgi saprotu, man ir tāds pats! Bet tās ir emocijas. Un Arestovičs ir skaidri nopamatojis, ka emocijas nerullē kā arguments starptautiskajā politikā, tur strādā aprēķins un loģiskā argumentācija.