Apnikusi dzīve ierobežojumu ēnā

[Milka]

es tikai domāju, ko autore sagaida, ienākot un iereģistrējoties te un izkliedzot žēlabas par situāciju un paužot naidu pret valsti? Gaida, ka kāds raudās līdzi? Cer, ka kāds pateiks risinājumu priekšā? Gaida, ka kāds piebalsos, cik labi ir būt neobjektīvam? Ha.. no žultainajiem onkulīšiem to nesagaidīs..

Sievietēm savas problēmas vajag izrunāt, vīriešiem - risināt. Kas te nesaprotams?
Anonīms fōrums ir gana piemērota vieta izteikties par to, kas satrauc. Vai tad mēs pārējie tā nedarām?

[Milka]

Es saku, ka pa lielam valdība un vara dara visu pareizi, tikai komunikācija ar sabiedrību/pilsoņiem ir pilnīgā pakaļā....milzum daudz sabiedrisko attiecību speciālistu, kur vairumā gadījumu ir nejēgas un pie varas esošo protežē, jo valda tak uzskats, ka sabiedriskās attiecības tak tāds fufelis vien ir - to katrs varot...   

Nez, kādam šķiet, ka visa esošā "ietērpšana skaistā papīrītī" kaut ko maina?
Tūds, ja tas izgreznots ar putukrējumu, nekļūst par kūku, bet paliek tas pats tūds.

[Nāra]

Bet, ja par tēmas nosaukumu- nav jau nekādu baigo ierobežojumu manuprāt. Vai nu pierasts vai 

[...(cita)]

Pieradumam liels spēks. Pārlūkojot agrāko gadu fotogrāfijas, pieķēru sevi pie domas: "Bet kāpēc nav masku?" 

[Trix]

Bet, ja par tēmas nosaukumu- nav jau nekādu baigo ierobežojumu manuprāt. Vai nu pierasts vai 

Kam nav, kam ir... Saimniecības preču veikali ir nepieejami (piem., ūdenskrāns), bankomāti, kas iekštelpās, pakomāti, kas tirdzniecības centros. Un liegums strādāt. Pietiekami, lai neteiktu, ka ierobežojumu nav.

[kvadra]

Blāzma, kā saprotu, ir vakcinēta, tātad viņai ierobežojumu mazāk, bet ticu, ka tāpat jau pietiek besījošo lietu.

[Spārka]

Skaidrs, ka izbesīti var būt visi.
Bet autorei kaut kāds nelādzīgs fons izklausās apakšā.

[Trix]

Blāzma, kā saprotu, ir vakcinēta, tātad viņai ierobežojumu mazāk, bet ticu, ka tāpat jau pietiek besījošo lietu.

Mazāk ierobežojumu kā vakcinētai, jā. Bet šim:

bezjēdzīgās prasības, maskas, kurās jāiztur visa diena, bet visvairāk cilvēku šķirošanu, sertifikātus. Nevaru izturēt, ka man nav pieejama informācija, ir noteikumi, prasības, zvani kam gribi, vai nu neceļ telefonu vai nu sūta viens pie otra, visas ministrijas, inspekcijas un tamlīdzīgas iestādes.

pilnīgi piekrītu. Informācija ir neskaidra, katrs skaidro savādāk; tas, kas ir uzrakstīts, ir rakstīts tik neskaidri, ka ir traktējams vismaz divos ja ne trijos veidos vai pēc izvēles. Mani arī besī visu laiku mainīgie "spēles noteikumi" un nekādas stabilitātes. Kaut par tām pašām kontaktpersonām nepārtraukti mainās noteikumi, un tie paši ir nesakarīgi un neloģiski.

Tehniski es vienu sīku varētu vest uz skolu, jo viņam nav nekāda pamata sēdēt mājās, bet veselais saprāts saka, ka tomēr jāpagaida, vai dabūs no brāļa to sērgu vai ne. Negribu būt tā maita, kas izplatīs tālāk. Bet domāju, vai man uzkasīsies par nepamatotu skolas neapmeklēšanu vai ne.

Pilnīgi saprotu to besi.

Skaidrs, ka izbesīti var būt visi.
Bet autorei kaut kāds nelādzīgs fons izklausās apakšā.

Katrs cilvēks apkārtni uztver atšķirīgi. Ir, kas pofigā, ir, kas saasināti. Atceramies par toleranci - arī tiem, kas uztver saasināti, ir tiesības uz dzīvi un savu viedokli.

[kvadra]

Vēl jau atkarīgs, ar ko kurš saskaras un izjūt uz savas ādas. Es, piemēram, to masku uzvelku vien veikalā ieejot, tāpēc īpaši neciešu, bet, ja būtu spiesta caurām dienām viņā strādāt, noteiktu justos davesta. Vai, diespas, ar skolēnu attālinātām mācībām, interešu izglītības ierobežojumiem, mainīgajiem testēšanas nosacījumiem utt.  Kolēģis žēlojās, kādu ērkšķu ceļu veicis, kkādus juridiskos dokumentus kārtodams, jo, kurš attālināti "strādā", kurš pagaidām nestrādā, pie kura, lai tikai pēc zīmoga vien ienāktu, tests vajadzīgs...  Bet mani neskar, tad, ko, sacīt, ka "nav jau nekādu ierobežojumu" un nav par ko cepties?  Turklāt, ja es strādātu baigo idejisko segregatoru kolektīvā, tas arī nekādu dvēselisko mieru nevairotu.

[tuk]

No cepšanās tāpat nekas nemainās, tā ka jēga cepties nekāda.


To autores ņemšanos ar kolēģiem tā arī nesapratu, kur tas naida iemesls, ja visi ar kodiem, visi vienā laivā.

[tuk]

Pieradumam liels spēks. Pārlūkojot agrāko gadu fotogrāfijas, pieķēru sevi pie domas: "Bet kāpēc nav masku?" 

Mums arī šo laiku fotogrāfijās nav masku. Varbūt derētu kādu bildi ar maskām, lai paliek vēsturei un mazbērniem.

[...(cita)]

Es vairāk par to, ka tās maskas jau liekas normāli... Telpās jābūt. Tad arī visādi spoki galvā rosās...

[kvadra]

...To autores ņemšanos ar kolēģiem tā arī nesapratu, kur tas naida iemesls, ja visi ar kodiem, visi vienā laivā.

Es gan saprotu. Nu un, ka visiem kodi. Katram var būt savi iemesli tikšanai pie tā koda un sava, pilnīgi atšķirīga, attieksme pret visu šo situāciju kopumā, ierobežojumiem kā tādiem un cilvēkiem bez koda jo īpaši. Pamats domstarpībām tāds pats kā tolaik, kad vieni salutēja "heil!", otri cerēja klusām atsēdēties maliņā, trešie metās prom pār robežu, kamēr vēl nav par vēlu, ceturtie gatavojās cīnīties... 

[Pifs]

Par mentālo veselību negribu izteikties, tas nebūtu korekti...citam stiprāka, citam vājāka...
Bet TĀDS pataloģisks naids ...!! Un vēl strādā publiskajā sektorā!...Tas ir kur? Kur man labāk netuvoties, Jeb kur turēties pa gabalu? .. Reāli neomulīgi palika...

[reno]

Mediķi, starp citu, ne tikai maskās, (un ne jau lupatiņās, kur visa iekša izgriezta) bet arī spectērpos un cimdos strādā .  Interesanti, kā par Blāzmu atsaucas kolēģi . Nedod Dievs kopā strādāt