"Īsta" pasta

[Lynx]

Sveikinji.
Lai temma par NC recepshu graamatu neaizietu skjeersaam -tas ir diskusijaa par to, kaa tad iisti vaara pastu, atveeru jaunu teemu.
Oiii - varbuut nobijos, ka atnaaks draudiigais NC un sados man pa ljockaam, jo nopeelu elljas lieshanu pastas vaaraamajaa uudenii. Shai sakaraa - vinjam dereetu ar maniem viirieshkaartas itaalju radien parunaat - dabuutu ne tik pa ljockaam vien par taadu pastas zaimoshanu.
Un taa - pastu (jebkuru) jaavaara tikai un vieniigi saalsuudenii. Obligaats nosaciijums - uudenim jaabuut daudz, tad pasta nesalips. Tas noziimee, ka katlam jaabuut ar krietnu rezervi, jo pasta, atkariibaa no veida, vaarot meedz krietni piebriest.  Taadeejaadi vaarot, pasta NEKAD nesalips arii bez uudens cuukoshanas ar elljas klaatbuutni.
Tagad par pasniegshanu.
Ja pastas meerce tiek gatavota klasiski - uz tomaatu baazes, gatavajaa, nokaastajaa pastaa iemaisa nedaudz meerces, ja paredzeets arii siers, arii dalju siera pievieno uzreiz - katlaa. Visu kaartiigi samaisa. Taadeejaadi tiek nodroshinaata meerces iesuukshanaas un pielipshana pastai. pasniedzot galdaa, pastai paarlej veel meerci un uzkaisa sieru.
Pieljauju, ka kaadaa citaa Itaalijas regjionaa ir citas tradiicijas, bet sheit - taa gatavo gan maajaas gan glaunos restoraanos.

[Džesika]

Lūdzu, mērcīti arī! Klasisko itālisko stila tīrībai. 

[Pūka]

Vai, ko nu, es ar pieleju pastai 2 tējkarotes eļļas! Ja godīgi, es nezināju, ka mūsdienu makaroniem to nevajag. Un saķepuši makaroni ir ēsti arī Itālijā - Venēcijā konkrēti. 


Bet kādu vienkāršu un autentisku mēces recepti es gan labprāt uzzinātu!

[Lynx]

Viena no meerces recepreem. Sugo con carne - meerce ar galju.
Te nu jaasaka, ka iistam itaalju sugo ir miljoniem variantu, katrai saimniecei savs, katram regjionam savas iipatniibas u.t.t.
Meegjinaashu apstaatiit videeji statistisko.
Vajadziiga galja - jebkaada - cuuka, liellops, mezha galja, vieniigais nosaciijums - labaak, es pat teiktu, ka obligaati, lai galja ir ar kaulinjiem. Taalaak jau var likt lietaa saimnieces fantaaziju - tas attiecas uz daarzenjiem. Es parasti gatavoju ar siipoliem, kjiplokiem un seleriju kaatiem. Citi veel liek klaat arii burkaanu. Es nee. Shaj meercei ar daarzenjiem nevajag paarforseet - no visa pa druscinjai, jo galvenais ir galja un tomaati.
Un taa. Tiem, kuriem nav pretenzijas pret daazenju gabalinjiem, daarzenjus diezgan smalki sadriezh un katlaa ar biezu dibenu viegli apcep oliivelljaa. Bet man viirs ir kaa beebis, kursh absoluuti neciesh daarzenjus, ja tos var skjiivii ieraudziit. Tad nu es visus daarzenjus vagriezhu palielos gabalos un sablendereeju putraa. Taadeejaadi merce sanaak viendabiiga.
 kad daarzenji apcepushies, katlaa liek tomaatus. ja grib pa glauno - var svaigus, mizotus, bet arii pashi itaalji shaj meercei lieto tomaatus savaa sulaa. Te nu atkal jaaskataas, kaadi tomaati - ja veseli, obligaati jaasmalcina, ja gabalinjos - var likt taapat. Es, kaa jau ieprieksh mineeju, arii tomaatus blerndereeju putrinjaa. Klaat pielej uudeni. Nevajag baidiities, ja uudens buus padaudz, gatavoshanas procesaa tas sasuuksies galjaa un iztvaikos. Verdoshajaa masaa liek gabalos (videeja lieluma) sagrieztu galju. Saali, kaads gabalinjsh asaa pipara, ja garsho lauru lapa. ja veelas peetersiilja zaljumus. Kaa nu katram garsho.
Vaaku virsuu un uz pashas mazaakaas uguns sautee. Te nu jaasaka taa - jo ilgaak sauteesiet, jo gardaak buus. Ja ir laiks - ne mazaak par stundaam triis. Ik pa laikam neaizmirstiet apmaisiit.Ja skjiet, ka skjidruma par maz, pielej veel uudeni. Kaadu pus stundu, minuutes 20 pirms gataviibas, nocelj vaaku, lai novaaraas liekais skjidrums.
Pastu (pirmajaa skjiivii) pasniedz ar gatavo meerci - kaa - skatiit augstaak.  Sutinaataa un diiikti miikstaa galja tiek pasniegta kaa il secondo piato - otrais skjiivis.

[Lynx]

Vai, ko nu, es ar pieleju pastai 2 tējkarotes eļļas! Ja godīgi, es nezināju, ka mūsdienu makaroniem to nevajag. Un saķepuši makaroni ir ēsti arī Itālijā - Venēcijā konkrēti. 


Bet kādu vienkāršu un autentisku mēces recepti es gan labprāt uzzinātu!

Pieljauju, ka tev vienkaarshi nepaveicaas. Arii Latvijaa var kaadaa krogaa atrast pilniigi nebaudaami sagatavotus peleekos zirnjus ar spekji.
Bet ellju tieshaam nevajag. galvenais - pietiekami daudz uudens katlaa.  kaa jau rakstiiju - ja tu uudenijm pielej ellju - tas ap katru makaronu veido elljainu pleeviiti un neljauj iesuukties meercei - taa vienkaarshi sliid nost.

[Pūka]

Ņam, ņam, burtiski jūtu kā smaržo tas 3 stundu sautējums!!!! Bet 3 st, tādas izvirtības nezinu kad varētu izveikt....

[Lynx]

Puuk - shii recepte tieshaam ir naakusi no seniem gadsimtiem, kad sievietes bija maajsaimnieces un viirieshi gaaja mamutu kaut.  Tad bija taa - kad viiri celjas, lai dotos uz lauku vai mediibaas, sievas saaka gatavot pusdienas. Ir pat joks - ja sieva pasniedz viiram pastu bez meerces vai ar nepietiekami izsauteetu meerci - tas noziimee, ka viiram ir ragi, attieciigi pasta saucas ragainju 'pasta (sieva, kameer ar miiljaako njeemaas, nebija laika ar katliem kraameeties)
Protams, ka shodien tas nav tas optimaalais gatavoshanas veids, bet, ja nu ir plaanots kaadu briivdienu pavadiit maajaas, gjimenes lokaa - izmeegjiniet - nenozheelosiet

[Džesika]

Sirsnīgs paldies. Man jau bija aizdomas, ka tas nav vis kāds ātrais variants.

[baaciens]

Vēl nezinot, ka šodien šāda tēma panesās.... pie jautājuma - ko šodien vakariņās ....

Teicu - gribu pastu, kā Itālijā, kad tā ir al dente un sasūkusies ar mērcīti ...  Tā kā māja virtuve pilna ar dienviditālijas garšvielām un pastām, tad tapinājām ... bet "tis nav tis, tis ir drugijs".... Lai gan gardi bija ....

Jāpiestrādā pie mērcēm ...

Lynx, kad ir laiks, ieraksti vēl versijas kaut kam vienkāršam, bet garšīgam ...

 

[Luīze]

Mērce ar gaļu izklausās dikten labi. Noteikti kādreiz uzdarināšu, brīvdienā, protams, un ar konservētajiem tomātiem. Žēl, ka tādu recepti neuzzināju pāris mēnešus ātrāk, kad Latvijā bija tomātu laiks. Mans ledusskapis bija pilns ar tomātiem no mammas dārza, un es centos izdomāt, kur tos izlietot, kamēr nav sabojājušies. Uztaisīju pat kaut ko kečupveidīgu.  :rocking: Bija ļoti garšīgs. 

[Antuanete]

Mērces recepte ļoti kārdinoša! Pie tam atgādināšu, ka, atšķirībā no senajām itāļu mājsaimniecēm, mums ir tāda lieta kā ledusskapis un saldētava, līdz ar to šādus ilgos ēdienus var sagatavot brīvdienās un tad pa nedēļu uzsildīt. (Es akurāt pašlaik sēžu pie gulašzupas gatavošanas, ar tādu pašu aprēķinu )


No veikalos pieejamā, man šķiet, vislabākā cenas un kvalitātes attiecība ir Dobeles cieto kviešu makaroniem, tur ir vairāki veidi, un izvārās vienmēr labi. Kostjukovičas grāmatā bija aprakstīts, pēc kāda principa savieto makaronu veidus ar mērcēm - līpošajām, viendabīgajām mērcēm laikam bija spagetti, tagliatelle un citas gludās šķirnes, savukārt, tām, kur ir lielāki gaļas vai dārzeņu gabaliņi, ir fusili, farfalle u.tml., lai ir kur mērcei aizķerties.


/Jā, makaroni! Mani ļoti apbēdina tas, ka, ignorējot latviešu valodā jau pastāvošus vārdus, tiek iemānīts tiešs svešvalodas vārdu atveidojums, pie tam arī Itālijā visus makaronus senāk sauca par makaroniem, un tikai vēlāk ieviesās "pasta" kā kopējs apzīmējums - informācija no tās pašas Kostjukovičas grāmatas )/

[Luīze]

/Jā, makaroni! Mani ļoti apbēdina tas, ka, ignorējot latviešu valodā jau pastāvošus vārdus, tiek iemānīts tiešs svešvalodas vārdu atveidojums, pie tam arī Itālijā visus makaronus senāk sauca par makaroniem, un tikai vēlāk ieviesās "pasta" kā kopējs apzīmējums - informācija no tās pašas Kostjukovičas grāmatas )/

Kad runa ir par makaroniem, visiem viss ir skaidrs. Kad piemin pastu, vēl jāzīlē, KĀDU pastu - beržamo, smērējamo vai ēdamo.

[Antuanete]

Kad runa ir par makaroniem, visiem viss ir skaidrs. Kad piemin pastu, vēl jāzīlē, KĀDU pastu - beržamo, smērējamo vai ēdamo.

Lūk, lūk

[Murenīte]

gribēju šodien izmēģināt, bet veikalā no tomātim tikai kečups   

[baaciens]

 Gan piekrītu, gan nepiekrītu. Latviešu valoda ir jauna un tāpēc nemitīgi tiek papildināta, tiek lietoti daudzi aizgumi. Tāpat arī mēs uzzinam ik dienas kaut ko jaunu.
Ko es bērnībā zināju par makaroniem? To, ka ir 2 veidu – gliemežvāciņi un „vermišeļi” smalkie makaroniņi. Tos, kas gatavajās zupās burtiņu un saulīšu izskatā, tos pat nav vērts pieminēt. Vai toreiz varēju iedomāties,  ka reiz būs lazanja, papardelle un tagliatelle?
Tāpat kā ar maizi – bija baltmaize un rupjmaize (saldskābā, klona un formas maize), kaut kad parādījās bagete,  tad ciabata, fokača u.t.t.
Viss pasaulē mainās, cerams, ka arī pilveidojās.


http://www.delfi.lv/archive/pasta-nav-vienkasi-pasta-un-tie-nav-makaroni.d?id=40596979