Ha! izrādās,netīšām esmu pagatavojusi to,kā viņu tur, autore sauca ,mērci.
Mega smalki sagriezu lopa kakla gabalu,apcepu ātri sviestā,arī sīpolus,ķiplokus,papriku,burkānus-katru grupu atsevišķi cepināju. Visu spiediena katlā,vārošu ūdeni pāri,un kādas 40 min uz lēnas uguns pukšķinājās. Nebija man tomātu pastas,bet pieliku kkādu vācu mērci,no burciņas,ar sēnēm.
Iznāca tāda krēmīga gaļas mērce,un tā kā bija iepirkti vācu makaroni:) saucās kkā"Spatzle",tad ēdām mērci ar šiem. Stipri atšķīrās no pastas,vairāk kā smalciņas klimpiņas,bet nu gardas bez gala,pirku Gemosā.
Par lopu-tā kā gaļas bija pāri 1kg,un man sestdienas rītā bija meditatīvs noskaņojums,tad griezu lēni,un smalki. Apcepu sviestā mazās porcijās,lai nesutinās,bet apbrūninās. Garšojot apcepto,gandrīz nomainījās ideja-sagaršoju perfektu gaļiņu kebabam-sulīgu,mīkstu. Mana saime saklupa degustēt,noturēju pozīciju uz gaļas mērci,ar apsolījumu,nākamo taisīt kebabu.
Te man arī ienāca prāta Piafas rakstītais-par lopa gaļas gatavību-ātri-sulīga,mīksta,un ilgi-sausa un stingra,vai kā nu tur.Es noķēru to pirmo.