tuk, par to runāja Podnieks, Astra. Kaut kas ir mainījies uz labo pusi, bet nepietiekami.
No otras puses, liekot roku uz sirds - pie ārsta, lai apskaidrotu savas sāpes, iestādē, arī varbūt pat veikalā - lai dabūtu sev vēlamo, cilvēki bieži runā krieviski. Un jā, latvieši tādi pieklājīgi - ko ta pazemos un mocīs cittautieti? Man tak vieglāk runāt tā, lai viņš saprot. Un viņš jau tāds lāga cilvēks. Un ja vēl priekšnieks?
Man darbā daudz krievvalodīgie nāk. Principā - runāju tikai un vienīgi latviski. Ja man jautā, vai viņš var runāt krieviski, atbildu, ka droši. Un turpinu latviski. 98% visu saprot, ko saku (es runāju lēni, izteiksmīgi). Un gandrīz vienmēr no manis atvadās ar paldies un uz redzēšanos latviski.
Daža kolēģe laužas krievu mēlē. Tā esot ātrāk. Bet man nav kur steigties