absolūti un nemaz nelasīju ,ko pierakstījuši. Nojauta par tēmu no pirma ieraksta(arī speciāl pa diagonali lasīta)
Tātad... tikai mans viedoklis, kuram var neticēt un neņemt vērā.
1)katram ticējumam ir jēga, jo tas šādi vai tādi cenšas kko ,kkā,no kkā pasargāt.
2) šī aizsardzība darbojās un strādā tikai ticības gadījumā(principā,kā jau viss)
3) kamēr netici, tikmēr tie ir tikai pesteļi.
No tā arī izriet tas,kādēļ es nelasu jūsu pesteļus, jo principā, bieži vien ir tā, kā uzzini tā ieliec programu tb sāc ticēt un viss aizripo....pestelis kļūst par ticējumu
p.s iespējams ka jau Minnes saitē (nevēru) esmu kādreiz, kko izteikusies..kas zin..
p.p.s Ticējumam no kapiem neko nenest ir pamats ir tādēļ, lai tos neapgānītu, neizlaupītu.. zināma tak vēsture,kad iet pāri dažādas vazaņķu tautas un noslauka pa tīro,visu ko redz(nevajag pat tautu, pietiek ar kapu izlaupītājiem un citiem negodprātīgajiem). Tad nu šis ticējums mēģina kkā pasargāt tuvinieku pīšļus un kapavietas. Un tas nekādi nenozīmē,ka viss kas tarodas kapos tagad pēkņi ir kļuvis kkāds pasaulīgs apdarudējums (oky ,oky tēma par aļa enerģijām ir atkal citu jomu jājamzirdziņš)
Piemērs iz dzīves: vajadzēja kkā atzīmēt tēta urnas apglabāšanas vietu, kamēr braucam un kapavietu iekartojam uz palikšanu un pieminekli uzliekam.
tb uz kkādiem 2-3.mēn. Nopirkām milzīgu podu(keramikas bļodu), vajadzēja tur milzīgu..un jau pērkot zinājām ,ka laukā nemetīsim, bet vedīsim uz dārza māju.
protams, kad bļodu noņemam un uzliekam pieminekli, mamma sāk- akvaiakavia manu vai ..(kad ierauga ka blodu iemetam bagāžniekā) no kapiem prom neko neved blablabla .

Eww māt,nu nopietni??? rrrrrrrrrrrrrrrrr
te nu redzams,kā ticējumus vēta pa gaisu pilnīgi bez sapratnes un līdzi domāšanas un vēl sēj apkārtējos nevajadzīgas šaubas.
tas bija mans paraugs.. kā tas viss stādā(tagad es kā krimsons

baigi acis atvēru )
p.s Man ir dafiga savāktu personīgu vērojumu,kā dažadi ticējumi strādā dažadiem cilvēkiem un dažadām tautām. Par vienu un to pašu lietu ir dažādi pieņēmumi..nu tur melns kakis nes nelaimi (citiem laimi), baltas un melnas dēbes vieniem prieka otriem bēdu izpausme etc... to vēroju ikdienā, tagad dzīvojot multikulturāla vidē.un katram strādā tikai tas, kam viņš pats tic..
p.p.s katram melnam kašakam, kurš pārskrien man ceļu es pasaku paldies par pūlēm un lai ir uzmanīgs
KKā tā. Lai kā interesētu, tēmu tomēr nelasīšu, zinu cik viegli šajā jomā smadzenes piesārņojas