Pēc pēdējā ieraksta šeit varētu Trix padalīties savā bagātajā pieredzē kā tiek ar visu galā. Trix arī vēlie bērni un materiāli arī nav miljonāre, situācija izklausās līdzīga, ja nu vienīgi ar matiem nav problēmu.
Nop. Man nav ieteikumu. Neviena jēdzīga. Pati velkos no bedres bedrē. Kur raut enerģiju vairāk kā sevis izvilkšanai no gultas, es nezinu. Galā netieku, mēģinu izdzīvot. Neko mainīt nevaru, jo nav resursu.
Līdzjūtība, bet es te neesmu padomdevējs, tikai tēma atkal aizies par mani.
Saprotu atšķirību starp 50+ un pieaugušiem bērniem, kad aiz tukšās ligzdas sindroma un nezināšanas, kur sevi likt, var nēsāties pa spa un baseiniem. Neuztveriet personiski, tā tas izskatās no ierakumu otras puses. Tad arī vecums un tantisms ir "po štatu položeno" un nekož kaulā tik ļoti, plus ir laiks tam visam. Ar sīkiem atrast lieku lādiņu, lai sāktu kaut ko "sev" nav īpaši reāli. Te gan info maz, vai vecmāmiņas, vīrs un palīgi ir, vai viss vienai, - tad ne tikai mati izbirs.
Mēģināt izolēt vienu problēmu, šoreiz matus, un risināt. Šinjonu vai piespraustas šķipsnas vieglāk noslēpt garos matos, īsi būs īsi un viss. Man viena draudzīga dāma lika tamborētas cepurītes, bet tam vajag stilu, lai neizskatās tizli. Vēlāk lika parūku, sajūtas nezinu, negribēju prasīt, bet, šķiet, ka ne pārāk labi jutās - no malas izskatījās, ka viņai liekas, ka visi redz.
No otras puses - īsus vieglāk atkopt, gali nešķeļas un neķeras, un mazāk krīt ārā, varbūt tad var pamazām atkopt biezākus un ataudzēt kaut līdz pleciem.
Kvadra labi pateica par dzīvesprieku un tā ietekmi.
Bet to, kā savu sū.. pasniegt kā lielāko laimi, un savu defektu kā efektu, es nezinu. Tur salons nelīdz.