Kā samierināties ar neatgriezenisko

[Bobs]

Kreņķi uznāk un sevis žēl reizēm paliek pat visskarbākajiem večiem, kā arī miljonāriem.
Tas pirmkārt.
Ja vecums ir kreņķu iemesls, tad jāsaka, ka daudz tuvāk dzīves patiesību atklāsmēm cilvēks ir vecumā nevis jaunībā. Un trakākais ir tas, ka sev var palīdzēt vienīgi pats. Un arī laime ir sevī. Neviens cits no ārpuses to nav spējīgs sniegt. Nauda.. jā, tā nomierina un nav mazsvarīga. Bet no dzīves pašrocīgi aiziet arī daudzi naudīgie, kas rosina domāt, ka nauda arī nesniedz laimi un pat ne tik daudz psiholoģiskā komforta, lai turpinātu dzīvot.
Protams, ka es nevaru neko ieteikt. Bet nekad nav tā, ka ir bezizeja.

[Trix]

Pēc pēdējā ieraksta šeit varētu Trix padalīties savā bagātajā pieredzē kā tiek ar visu galā. Trix arī vēlie bērni un materiāli arī nav miljonāre, situācija izklausās līdzīga, ja nu vienīgi ar matiem nav problēmu.

Nop. Man nav ieteikumu. Neviena jēdzīga. Pati velkos no bedres bedrē. Kur raut enerģiju vairāk kā sevis izvilkšanai no gultas, es nezinu. Galā netieku, mēģinu izdzīvot. Neko mainīt nevaru, jo nav resursu.
Līdzjūtība, bet es te neesmu padomdevējs, tikai tēma atkal aizies par mani.

Saprotu atšķirību starp 50+ un pieaugušiem bērniem, kad aiz tukšās ligzdas sindroma un nezināšanas, kur sevi likt, var nēsāties pa spa un baseiniem.  Neuztveriet personiski, tā tas izskatās no ierakumu otras puses. Tad arī vecums un tantisms ir "po štatu položeno" un nekož kaulā tik ļoti, plus ir laiks tam visam. Ar sīkiem atrast lieku lādiņu, lai sāktu kaut ko "sev" nav īpaši reāli. Te gan info maz, vai vecmāmiņas, vīrs un palīgi ir, vai viss vienai, - tad ne tikai mati izbirs.

Mēģināt izolēt vienu problēmu, šoreiz matus, un risināt. Šinjonu vai piespraustas šķipsnas vieglāk noslēpt garos matos, īsi būs īsi un viss. Man viena draudzīga dāma lika tamborētas cepurītes, bet tam vajag stilu, lai neizskatās tizli. Vēlāk lika parūku, sajūtas nezinu, negribēju prasīt, bet, šķiet, ka ne pārāk labi jutās - no malas izskatījās, ka viņai liekas, ka visi redz.
No otras puses - īsus vieglāk atkopt, gali nešķeļas un neķeras, un mazāk krīt ārā, varbūt tad var pamazām atkopt biezākus un ataudzēt kaut līdz pleciem.

Kvadra labi pateica par dzīvesprieku un tā ietekmi.

Bet to, kā savu sū.. pasniegt kā lielāko laimi, un savu defektu kā efektu, es nezinu. Tur salons nelīdz.

[tuk]

Ja ir bērni, tad tur prieks jau ik mirkli, tik daudz pozitīvā ienes. Matiem labāk kādu vienkāršu griezumu, ne garāku par pleciem, tādu, lai jāaplīdzina pāris reizes gadā. Īsie griezumi regulāri jāatjauno. Vēl var padomāt par kādām interesantām galvassegām, ne gluži tik krāšņi kā Patmalniece izpildās, bet tomēr. Viss ir iespējams, vajag vien vēlmi.

[Amālija]

Varbūt vienkārši nogurums? Pienākums. Atbildība. Ja visi groži Tavās rokās.
Katrs jau pats it kā intuitīvi nojauš, kas palīdzēs. Bet tas nenozīmē, ka ir spēks to izdarīt.
Depresija, apātija.
Kaut kā šķiet, ka mati ir tikai blakus problēma.
Vēl jau ir zobi, redze, kājas, mugura.
Vecums pienāk ne katram. Ja pienāk, tas jau ir pluss.
Saprotu, ka neko gudru nepateicu.

[tuk]

Nu 50 gadiem jau nu nevajadzētu būt tam, kad jāsaka, vecums jau pienācis. Pēc mūsdienu mērauklām, tāda pusmūža krīze vien... Mūsdienās jau tendence tik ap 40 sākt bērnus plānot...

[Luīze]

Pēdējā reizē kad biju pie mammas ciemos, skatos, ka šai pilna galva ar matu sprādzēm. Gandrīz vai sprādzīšu vairāk nekā matu. Prasu, kāpēc? Jo traucējot, lien ausīs, aiz apkakles un vēl bez kur. Saku, lai aiziet pie friziera. Neiešot. Par grūtu, par tālu, par dārgu. Bet varbūt es varot viņai apgriezt. Apgriezu īsus un pakāpeniski, kā nu mācēju. Mamma sajūsmā. Izskatās, ka arī turpmāk man būs jāspēlē frizieri
Tēvam matu tikpat kā nav, atlikušos ar mašīnīti nodzen pavisam.

[Amālija]

Nu 50 gadiem jau nu nevajadzētu būt tam, kad jāsaka, vecums jau pienācis. Pēc mūsdienu mērauklām, tāda pusmūža krīze vien... Mūsdienās jau tendence tik ap 40 sākt bērnus plānot...

Vecs var justies arī 30. Lai pēc tam 75 justos jauns. Visādi gadās.

[olgucis]

nu es mammucim  griežu matus jau gadus 20. Vispirms precizēju kontūru, tad atjaunoju līniju ap ausim, tad  pakāpenisks griezums  no apakšējās malas visapkārt ap 12 cm augstumā un galā nolīdzinu visu augšu 4 pirkstu garumā. Vienkārši, savā laikā pavēroju frizieri, nelikās nekas sarežģīts. Parasti, mammim jautāju,- Nu kā mēs šoreiz griezīsim? Mammis padomā un  nolemj veco labo variantu  ( it kā es ko citu prastu) un tad tās lokas iet pa gaisu ;o)) Un tad vēl var visu kaut ko izrunāt. Ne pasākums, bet vesela izrāde

[Nāra]

Saprotu Tevi un varu teikt- kļūs tikai sliktāk. Besī katru sievieti tas vecums. Lai citi saka - vai, cik labi vai jauna izskaties, bet pati jau redzi, ka tas nav un tas nav un neko tur nevar mainīt, viss iet uz galu 
Par matiem. Ja Tev būtu nauda, tad ieteiktu pieaudzē matus vai tās matu sprādzītes ar šķipsnām. Tagad tik daudz iespēju! Tagad gandrīz katrai jaunietei un arī vecākām ir pieaudzētie mati. Šekureku Agnesei Zeltiņai - te bija zēngalviņa, te pieaudzēja garus. Jā, bet tur vajag naudu, jo katru 1,5 mēn jāatjauno. Patmalniece visu dzīvi nēsā šinjonu.
Vai tev tik plāni, ka spīd plikums? Tad tur pieaudzēšana nelīdz. Ja tikai gali plāni, tad ir visādas iespējas. Grūti izstāstīt, bet gan jau esi redzējusi tādu kā gumiju ar matiem, pieliek un tik biezi! bet nu arī maksā. Raimondai Vazdikai ir ļoti plāni mati, tev ir tādi?
Stulba sajūta droši vien. Cits nekas izskatā neuztrauc?

[MMuca]

Man ir vienmērīgi plāni. Ādu cauri neredz, bet tiem galiem, kas virs pleciem, gaisma spīd cauri. Ja uzpūš vējš, tad plīvo retas šķipsnas. Esmu iemanījusies sānus atspraust un mazliet pacelt, tad tā apakšdaļa nav tik šķidra. Tik un tā skats diezgan žēlīgs. Labi, ka es sevi neredzu no aizmugures, bet labi saprotu, ka citi redz.

Pieaudzētie man par dārgu, un bail, ka tie, kas vēl palikuši, neizturēs svaru un izkritīs pavisam. Mēģināšu domāt, ko var piespraust. Vasarā skatījos, ka Aliexpresī var pieliekamos nopirkt, bet nobijos iztērēt naudu un netrāpīt krāsu.

Pārējais izskatā ir kāds nu ir, tāds ir, esmu vienkārša, bez īpašām prasībām. Īpatnības, kas ir kopš dzimšanas, neuztrauc, tādas tās ir un ar tādām dzīvoju. Ja būtu pusplika kopš jaunības, sen būtu atradusi piemērotu frizūru un dzīvotu kā ir. Ļoti biezi un ātri augoši mani mati nekad nav bijuši, bet pašlaik ir traki.
Sliecos uz Kvadras viedokli par pozitīvo spirāli.
Nogriezt paspēšu.

Bērni ir ikmirkļa laime 50 gados tikai tām, kuras jau aizmirsušas nebeidzamo vāveres riteni un šajā vecumā ir žēlabās par to, ka bēbīši ir izauguši un aizgājuši savā dzīvē. No manis viņi enerģiju tikai ņem, bet neko nedod vietā.

Paldies tiem, kas saprata.

[Nāra]

50 gados bērni -jā, tur var bez matiem palikt 

[tuk]

Bērnu tēvs nepieslēdzas bērniem, sadzīvei? Varbūt var palaist atpūsties, izvēdināt galvu, sakārtot veselību. Ja tie mati krīt ārā veselības problēmu dēļ, tad vispirms tās jāatrisina, jāārstējas.

[reno]

Es tikai par matu garumu, derīgākais būtu līdz ausu ļipiņām, ja garāki ,vienmēr saplaks

[Broņa]

Es tikai par matiem.
Man vispār liekas, ka sievietes pārspīlē, sakot, ka viņām plāni mati. Plāni vai neplāni, bet, ja sievietei ir mazliet mati, ne zēngalviņa, ir smuki. Man draudzenes ir sūdzējušās, cik viņām plāni mati, neko jau nevar un tā.. Es neko tur neredzu. Jā, nav biezi, bet, vai tāpēc kaut kas tur neglīts? Galvenais, lai mati dzīvi un spīd. Es paplānus matus vienkārši taisni nogrieztu vai kaut kādu karē griezumu. Citas pat taisno, lai viss gluds, nekur nespurojas. Kāpēc obligāti jābūt kupliem? Ielikšu linku ar griezumiem, tur ir arī nekupli mati..
Un otrs, lai dzīvi, smuki, spīdīgi mati.. visi tie tautas līdzekļi neko nemaksā. Skalot ar nātru novārījumu, sīpolu mizām, kumelītēm, dadža saknēm vai kas nu vēl tur bija. Var pamēģināt, ja daudz nelīdzēs, vismaz savādāk būs. 
Varbūt kāda draudzene var palīdzēt nogriezt kaut ko līdzīgu.

https://fashion.expertexpro.com/lv/strizhka-kare-foto-trendy/

[MMuca]

Varbūt pārspīlēju. Vienā foto ir puse no visiem matiem. Tajā, kur vaļēji un kur siena spīd cauri. Celiņš aizmugurē pa vidu un viena puse savākta rokā.
Otrā ir savīti visi, kas ir palikuši. Ir tik šķidri, ka arī karē tāpat gaisma spīdēs cauri, vienīgais, kas varbūt kaut cik izskatīsies, ir pavisam īsi.


Bet tam es nevaru saņemties, liekas kā pilnīga padošanās.