Ja grāmatas vēstījums, sižets, valoda paliek atmiņā, kaut vai kādas druskas vai noskaņa. Tad tā ir bijusi laba.
Liela daļa, ko es lasu ikdienā laika aizpildīšanai, aizslīd kā tādas putas, pēc laika bibliotēkā jāpārbauda, vai ir lasīta, jo atšķirot neatceros. Un tad var atlasīt tās, kas palikušas prātā.
Pašlaik Pētera Imperatori, nupat pabeigto, gribas pāršķirstīt vēlreiz un ar zīmuli sākt pasvītrot, kas galīgi nav mans paradums