Droši vien pa sīkumam salasīsies arī no lādētājiem. Jautājums, cik tas ir no kopējā patēriņa un vai ir vērts. Galu galā ir arī elektrības slēdži ar diodi, tad tos arī jāmaina kapeik..šanas vārdā? Tāpat tak patērē kaut ko. Bet vai nomaiņas izmaksas reāli atmaksāsies?
Mums patēriņš nav ļoti mazs. Kad mēnesi staigāju visiem pakaļ, gaismas slēgdama, mazgājos ārā ar dienā sasilušo, mazgāju traukus izlietnē kā bļodā, minimāli tērējot karsto ūdeni, varēju iežmiegt apmēram 1/5 no parastā. Pieriebās. Tas nozīmē, ka traukus citi nemazgās, es viena muļķe, kam liekas, ka jātaupa, elektrība aiz visiem pārējiem jāslēdz ārā man, un uz fona, kad jau tāpat viss līdz brošai, - nu nē, paldies. Tāpat jau nekā diži lieka mums nav, skaldīties par vēl lielāku taupību - pie velna.
Protams, boileris rij, es pat nezinu, kas viņam par klasi. Bet tas bija vienīgais atbilstošā tilpuma boileris, ko varēju nopirkt tuvākajā pilsētā pēdējās dienas vakarā pirms kovida aizliegumiem. Pilnīgi vienalga, kāda klase, ka tik boileris, - ūdeni uz ugunskura nesildīšu. Saldētava ir un būs, - tas nav apspriežams, jo veikals nav pie mājas stūra, un saldētavā ir veikalā nenopērkami produkti. Veļasmašīna - ir un būs, arī pirkta "attālināti", kad vienīgais iespējamais izvēles kritērijs bija funkcijas un izmērs, elektrības klasi atstājot kā pēdējo. Cepeškrāsns varētu būt ierobežojama, bet alternatīvas pagaidām neredzu, lai ēdiens gatavojas, kamēr braucu pakaļ bērniem. Var samest krāsnī kartupeļus, bet kurināšanas laiks nesakrīt ar ēdienreizēm. Gatavot tad, kad ir ogles, un atsildīt tad, kad jāēd? Kaut kā nešķiet saprātīgi.
Šogad nelietoju elektriskos sildītājus. Pagājušajā gadā no rīta ieslēdzu, lai nav vēss, kamēr sīči ģērbjas. Šogad ceļos un kurinu. Jau besī. Kaut kādā brīdī tā taupība sāk pārvērsties par sevis spīdzināšanu, nevis lieko iegribu atmešanu.