Dazdraperma un Vladlens – tie jau pierasti un zināmi brīnumi, bet padomju laiku sākumā (un ne tikai sākumā) rusijāņi nabaga bērnus apgādāja ar tādiem vārdiem, ka brīnīties – nenobrīnīties. Cik izskalotām jābūt smadzenēm, lai meitu par Dazdrasmigdu nosauktu. Iespējams, daļai nostrādāja izdzīvošanas instinkts – bērnu ar Ļeņinu slavinošu vārdu un viņa vecākus varbūt neizsūtīs, bet liela daļa izskatās pēc svētas ticības komunismam.
Pati pazinu kundzi Stellu, kam pasē melns uz balta rakstīts "Staļina", viņa gan par to sajūsmā nebija (vismaz vecuma galā).
Protams, arī jaunlatviešu laikā aicināja bērniem likt latviskus vārdus, – kalendārs mudžēja no Laimvalžiem, Jūsmītēm un Vabolēm. Tas man kaut kā negriež smadzenēs, šķiet normāls aicinājums kopt savu valodu un ar to lepoties. Daudzi no tā laika samudžinājumiem nav iedzīvojušies, bet daļa joprojām ir. Bet šaubos, vai kāds latviešu puika bija, piemēram, Kribars (
Krišjānis
Barons) vai Krivalds (
Krišjānis
Valdemārs). Iespējams, agrāk nebija tik spilgta līdera, kurš būtu apgriezis valsti ar kājām gaisā, bet Dazdrapermai un Vladlenam paralēlajā realitātē Kāruļi (
Kārlis
Ulmanis) vai Jāčas (
Jānis
Čakste) tak neradās bariņiem vien.
Interesanta tā tautiņa tomēr.
Kārtējā prokrastinācijas periodā uztrāpīju vēl dažiem konstruētajiem vārdiem un parušināju Gūgli. Uh, kas tur ir atrodams!
Izrādās, šad tad dzirdētais vārds Ninele (Нине́ль) ir Ļeņins no otra gala.
Teorētiski atlikušo tēmas daļu varētu nodalīt pie galvas mežģiem, bet atstāšu visu vienā. Tātad - šeku bariņš padomju vārdu, kam tāds interesantāks sastāvs (visas Vladimira Iļjiča Ļeņina variācijas necitēšu, tur viņu daudz). Ja gribat, varat padomāt. Kaut kad vakarā ielikšu atšifrējumus.
Вилик
Велиор
Велипедастал
Генвиль
Гертру́д
Даздрасмыгда
Дасдгэс
Дзефа
Желдора
Замви́л
Истали́на
Ледруд
Лестак
Любле́н
Мэлсор
Таклес, Таклис
Успепя
Электроленин(а)