Droši vien eksistē gūgle, bet mazliet papļāpāšanai.
Ir bērni, kuri kopš agras bērnības zina, ka viņi būs ārsti, balerīnas un programmētāji. Viņi ir uz to ieciklējušies un uz to iet apzināti vai neapzināti, izvēloties ārpusskolas intereses, nodarbības un mācību virzienu. Pat ja atjēdzas pusmūžā, ka tas nav tas, ko īsti gribas, bet viņiem ir bijis mērķis.
Ko dara tādi vidējie, kam galva ir, bet specifisku interešu nav? Futbols uz ielas un spēles datorā neskaitās. "Manā laikā", gudrie, ja nebija aicinājuma, kuram bija labs tehnikums, varēja iet uz vienkāršu vidusskolu; ja smadzenes atļāva, tad uz matemātikas klasi, un izdomāt virzienu kaut vai pēc 11. klases, kad skola pabeigta, neko nezaudējot. Tagad skatos, ka 7. klase nosaka tālāko izglītību - humanitārais, matemātikas vai dabaszinību virziens. It kā sīkums, bet atšķiras stundu skaits un nedaudz programma. Nu un ko darīt ar tādu bērnu bez īpašas idejas, bet ar galvu, lai arī haotisku bez gala? Es neredzu virzienu, kur viņš var sevi realizēt, turklāt bez minimālas vēlmes piespiesties kaut ko darīt, izņemot dirnēšanu pie Minecraft, un arī tad ne jau programmēt vai kaut ko jaunu radīt. Un nekaunību. Skaudīgi komentē, kā kāds tur jūtuberis pelna miljonus, viņš arī tā gribot. Nu, bet vai ideja, ko visiem jūtubā parādīt, tev ir? Tāda, lai cilvēki gribētu skatīties? A nē, nav. Ko pats gribi? Nezinu. Varbūt kaut ko par robotiku. Bija abiem Lego komplekti, - vienkārša programmēšana, mehānismu būvēšana. Izvazāja, nekas neinteresē. Reālā dzīve pilnīgi neskar, pļāpā ar brāli [par interneta jaukumiem, ko salasās skolā un katrā brīvā brīdī, melojot un lienot pie telefona bez atļaujas], ne redz, ne dzird kaut ko ārpus sevis.
Ēnu dienās tuvumā nekas interesants nav bijis, vai arī bijis pieejams pēc 12-14 gadu vecuma. Un arī tad visādi menedžeri vai pilnīgi neinteresējošas vietas. Bija iespēja ēnot skolas direktoru, mudināju, lai aiziet, būs interesanti, redzēs, ko īstenībā dara direktors. Ai, nē, negribot.
Teorētiski varbūt var meklēt "karjeras konsultantu". Tādi eksistē? Ir vērts?
Tak ne jau pie astrologa vērsties (kaut gan būtu ļoooti interesanti, jo putniņš īpatnējs).
Īstenībā gan attiecībā uz konkrēto bērnu man rokas sen ir nolaidušās un vispār gribas nelikties ne zinis, lai nemācās, ja negrib, un iet ielas slaucīt, bet kaut kāda pienākuma apziņa vēl ir saglabājusies.