Redz, alex, katrs autobraucējs ir arī gājējs. Katrs. Un, zinot situāciju no abām pusēm, atšķirībā no tikai gājēja, prot satiksmē uzvesties un neuzskata sevi par vienīgo svēto govi, ar kuru visiem citiem ir "draudzīgi jādzīvo".
Es turklāt arī ar velo mēdzu reizēm braukt, tā ka zinu situāciju no visām trim pusēm.
Un, savukārt, varu dot padomus tev - pirms šķērso ielu, pagrozi galviņu uz visām pusēm un pārliecinies, vai netuvojas auto vai velo, un nešķērso ielu tuvu braucoša transporta priekšā. Tas pats attiecas arī uz gājēju pārejām - neslāj savā taisnības apziņā zem riteņiem, bet palaid jau tuvu esošos un pārliecinies, ka nākamie stājas. Parūpējies, lai esi tumsā redzams (ja esi no visām pusēm auto lukturu apspīdēts, tas nenozīmē, ka tevi redz). Nesijājies ar velo starp mašīnām; pa ietvi braucot, rēķinies ar gājējiem, nešķērso krustojumus meteora ātrumā, utt., utt.
Varbūt, ja KATRS sāks ar SAVU uzvedību, nevis visu pārējo - nepareizo un viņam, svētajai govij, traucējošo - vainošanu, mēs tiešām varētu dzīvot draudzīgāk. Gribētos.