Prātoju, vai klāstīt savas tikko prātā ienākušās gudrības?
Mēs visi esam dažādi. Es pati esmu dažāda rītā, vakarā, pilnmēnesī, pēc 12 olu apēšanas.
Kaut kā te mums kaut kas pieklibo. Vai nu katrs uzskata, ka ir dimanta oliņa, vai otru pēta caur lupu. Par katru kaut kāds spriedums izveidojies. Mierīgi pieļauju, ka mani kāds uzskata par čīkstuli, cits par tādu, kas tālāk par dindāļiem neredz, cits par prātā piešķiebtu sapņotāju. Un kādiem visnotaļ krītu uz nerviem.
Arī man ir tīkamie, tuvie, neko neizsakošie un uz nerva stāvošie.
Mēs katrs esam šeit kāda iemesla dēļ. Ja te esam, tātad mums te patīk.
Ko es gribu pateikt? Pacentīsomies būt silti. Pieņemoši. Saprotoši. Jā, grūti, ja kāds netīk. Nu skatāmies viņam garām.
P.S. To es saku arī sev šobrīd. Bet ne attiecībā pret forumiešiem
Es sev uzdevu jautājumu: vai gribētu būt viņa/viņas vietā? Tāda kā viņa/viņš? Atbilde- noteikti nē. Tad priecājies. Tu neesi.
Es nezinu, vai doma skaidra.