Atvainošanās un piedošana

[kvadra]

Nu diez vai tie miljoni ir vispār Dostojevski lasījuši...

[reno]

Gan jau pa visiem gadiem un augstskolām salasītos

[nakata kngs]

Gan jau pa visiem gadiem un augstskolām salasītos

...es nespēju saprast...reno ir lasījusi Dostojevski vai nav? ...no vienas puses viņa daudz lasa, bet pašai viedoklis, ka Dostojevska lasītājiem sačakarēts prāts..bet viņai tak nav sačakarēts!.....tad laikam nav lasījusi

[Spārka]

Es vēl tikai pie šī piebildīšu

Kaut vai lieliskais tēls Soņa Marmeladova. Saldumiņš.

Nav nekāds lieliskais tēls. Un ar piedošanu maz sakara tam, ka (aptuvens citāts) "viņai varēja darīt pāri visi, kam nav slinkums."
Tur bija rakstura vājums, neizglītotība un "mauka ar zelta sirdi".

[reno]

Es Dostojevski  un Tolstoju nekad neesmu ņēmusi pa pilnu

[tuk]

"Idiotu" izlasīju 8/9 klasē, precīzi vairs neatceros...

[reno]

T.i. lasīt vajag, bet nepakļauties

[baaciens]

Idiotu lasīju vidusskolas laikā. Pāris naktīs "izrāvu" un man patika. Neatceros gan neko, bet atceros, ka patika.


Kaut kādā filozofiskā zarā esat "ierāvuši"!

Daudzreiz ir situācijas, kad kaut kas sagājis šķērsām un klusējot piedodu, jo zinu, ka atvainošanās nebūs.

"Bieži/dažreiz apvainojamies. Un turam aizvainojumu." ( no Amālijas).  - Nē, vairs tā nav! Bet ir bijis, kad arī gadu un pusotru nerunāju ar cilvēku. Un tas ir abpusēji, līdz atrodu iemeslu komunikācijai un ļauju cilvēkam pavērst situāciju viņam vēlamajā virzienā. Ja vēlēsies - runās, ja nē - ļoti labprāt pieņemu!

Mēs taču visi augam un maināmies.  Cik reizes es te esmu uzšvirkstējusi un skaļi aizcirtusi duvis! Cik reizes klusi aizgājusi! Tagad? Jā, paburkšķu vai pasaku skaļi ko domāju, bet nu jau ir vienalga.

Ja jūtos vainīga, tad vienmēr atvainojos, dažkārt cilvēki brīnās - par ko?

[LVSNor]

Kaija Skujiņa   @KaijaSkujina 7h
Vakar darbā bija departamenta pasākums. Saliedēšanās 18 cilvēkiem, no kuriem 7 latvieši pārējie krievi/krievvalodīgie. Labākais saliedēšanās veids ir galda spēle. Bija krieviski. Kaut kas līdzīgs Alias. Jautājums spēlē: Dostojevska romāns. Dīvainākais: neviens krievs nezināja

Izskatās ka par postpadomju cilvēks vispār neko nezin, tā sakot, "plūst kur straume nes". Varbūt tas ir pašsaglabāšanās instinkts, jo mazāk zini, jo lielākas iespējas izdzīvot. Un pēc tāda veida loģikas domājot vispār nekad nav atvainojas, jo tu jau neko nezini, un tev par nojausmas nav, kam un kad esi izdarījis kādam pāri.   

[Spārka]

Kāda saistība starp pirmo un otro rindkopu?

[LVSNor]

Kāda saistība starp pirmo un otro rindkopu?

Vai Tev vajag skaidrojumu? Ka lumpenizēti intiliģenti neatkarīgi no tautības nezin Fjodoru, kura vārdā nosauktā robota roka, kas veica manipulācijas kosmosā, bet mums jau būtu jāzin, kā tas ir Dostojevskis.
Savādāk, mūsu pašu Apsišu Jēkabs raksta par samierināšanos. Process, notiek tikai tad ja ļaunuma iemesls atrisināts, tad tas var notikt jebkurā sīkuma dēļ. Protams, lielāki notikumi samierināšanos pastiprina, vai izgaismo neatrisināto pamatproblēmu.

[Luīze]

Vai Tev vajag skaidrojumu? Ka lumpenizēti intiliģenti neatkarīgi no tautības nezin Fjodoru, kura vārdā nosauktā robota roka, kas veica manipulācijas kosmosā, bet mums jau būtu jāzin, kā tas ir Dostojevskis.
Savādāk, mūsu pašu Apsišu Jēkabs raksta par samierināšanos. Process, notiek tikai tad ja ļaunuma iemesls atrisināts, tad tas var notikt jebkurā sīkuma dēļ. Protams, lielāki notikumi samierināšanos pastiprina, vai izgaismo neatrisināto pamatproblēmu.

Vari paskaidrot tā, lai visi saprotam?

[daddy]

bez 100gr (lielākiem rumpīšiem 200gr) tāpat nesapratīsi...


...lai Snoris atbild uz 2 jautājumiem:
1. Vai viņš mūs ciena?
2. Kam pieder Krima?


pēc tam parunāsim...

[Spārka]

par samierināšanos. Process, notiek tikai tad ja ļaunuma iemesls atrisināts, tad tas var notikt jebkurā sīkuma dēļ. Protams, lielāki notikumi samierināšanos pastiprina, vai izgaismo neatrisināto pamatproblēmu.

1) Samierināties - Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
2) Piedot - Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties. Pieņemt atvainošanos. (c) Tezaurs.lv
Tātad tās ir dažādas situācijas - pirmā pasīva (darbība nenotiek), otrā aktīva (darbība notiek).
3) " Process, notiek tikai tad ja ļaunuma iemesls atrisināts, tad tas var notikt jebkurā sīkuma dēļ. Protams, lielāki notikumi samierināšanos pastiprina, vai izgaismo neatrisināto pamatproblēmu."  - ir pilnīgas muļķības, jo samierināšanās nav process, bet tā trūkums. Samierināšanās otra nozīme ir, kad strīdnieki viens otram paspiež roku, bet tā ka tiek piesaukts Dostojevskis un Apsīšu J., tad domāta pirmā nozīme.
Galvu vajag sakārtot un kādu loģikas pamatkursu palasīt.

[Minne]

Es kkā sapratu SNor domu. Vai domāju, ka sapratu. “Samierināties” uztverot kā pārinodarījuma izlīdzināšanu, notikušā izrunāšanu, a la rokas paspiešanu - apmēram tā, kā Spārka raksta. Iespējams, nav pēc vārdnīcām vai definīcijās, bet sajūtu līmenī uztvēru