Rokas nost no skolēnu brīvlaikiem!!! Visiem! (Visiem brīvlaikiem un visiem nost no visiem!)
Ja normāli sakārtotu skolas programmu, izmestu ūdeni no mācību vielas un projektu nedēļas, kurās nekas nenotiek, tad arī 12 gadus nevajadzētu.
Bet tās vaimanas, ka nav kur likt bērnus, es kā joprojām skolnieku māte nevis sen to visu aizmirsusi pensionāre uzskatu par nepamatotām. Visu var, ja grib. Skola nav internāts, kam jārūpējas par bērniem 24/7/365. Pat nometnes skolēnu brīvlaikos var atrast par velti vai lēti (jā, tie ir īpaši gadījumi, t.sk. pilsētu sociālie projekti, tās ir jāvar atrast un jāvar tur tikt, bet IR. To es kā kapeiku meklētāja un ar lupu skaitītāja varu pateikt.*)
Tā tendence, kas ir daudz kur ārzemēs, ka skola ir svēta, apmeklējums obligāts, un ja bērns dienu nav skolā bez dzelžaina argumenta par būšanu komā, tad viņu var no ģimenes mierīgi "izņemt", ir kritiski bīstama. Domājošiem cilvēkiem bīstama. Lai domājošie nekļūtu bīstami tiem, kas negrib, ka cilvēki domā.
Ne skola, ne darbs NAV verdzība.
*Starp citu, tikko saskāros ar to no otras puses. Pilsēta organizē divdienu (ar nakšņošanu teltīs, teltis un pārējais tiek nodrošināts tiem, kuriem pašiem nav) pārgājienu sēriju vidējā skolas vecuma bērniem (pusaudžiem). Pasākumi tiešām interesanti, zinu programmu, manējie ir bijuši. Par velti! Sestdiena un svētdiena. Un ko? To kādam vajag? Viņi grupu nevar salasīt, jo nafig tiem sīkajiem neko nevajag. Manējie taisās uz nākamo pārgājienu, tagad jautāju, lai pasaka draugiem (īstais kontingents sociālajam pasākumam), varbūt viņi nezina - ai, viņi negribēšot, tur jāiet un kaut kas jādara... Tāpat viņi tikai sēdēšot malā telefonā.
Un pie tā, ka vecāki tiem bērniem nav vispār nekādu interesi par jebko varējuši iemācīt, ir vainīgi skolēnu brīvlaiki?
7-8-9 gadus veci pagalmā bumbu dzenāja līdz tumsai, mājās nebija dabūjami. Jā, manējie arī, un ne jau 70. gados. Mežā štābiņus būvēja un sniega būdas pagalmā. Septiņgadnieks nav paralizēts, var apēst atstātās sviestmaizes vai ielikt šķīvīti mikroviļņu krāsnī. 'Davai' nevajag par to, ka "tagad tādi laiki". Nav jāvaino spogulis, ja pašam ģīmis šķībs.
Augstprātība par ceļojumiem brīvlaikā nevietā. Ne visi tos var atļauties. Un tie, kas var atļauties pa pusei, tie ceļo pēc brīvlaika, jo tad nav cenas kosmosā visam (jo brīvlaiks).
Tie vecāki, kas ceļo pa ārzemēm, var arī savu darba laiku izgrozīt. Zivju pakotāji fabrikā neizgrozīs.
