Kā jums? Man grūti iet, tas nolādētais padomju taupīšanas "ja nu noder" sēž iekšā. Nupat saliku veselu maisu ar visādiem audumu atgriezumiem, atstāti nezināmiem "projektiem" -rotaļu lācīšiem, virtuves lupatiņām un taml.
Tad nākošā grupa -visādi papīra izstrādājumi, vecas, nederīgas, bet smukas notis, grāmatu lapas vecajā drukā, interesants papīrs kā tāds, uz kura "var kaut ko uzzīmēt"
Vēl -nu tās lielākoties ir neaizskaramas lietas -vēstules, ko mana vecmāmiņa ir rakstījusi maniem vecākiem, sīki stāstot, kā mazmeitiņai ( man) klājas. Vispār ir vēstuļu kaudze, šķiet, ka rakstīja katru nedēļu, ja ne biežāk. Bet jau pēc 90. gadiem sūtītas apsveikuma kartiņas? Pašlaik manās acīs tām nav nekāda vērtība, pat ne sentimentāla.
Man interesantas šķiet amatieru mākslinieku darinātas apsveikumu kartiņas, kas dāvinātas vecmāmiņai 40.-50. gados -acīm redzot nopirkt neko piemērotu nevarēja
Vēl ir kaste ar padomju laikos izdotiem albumiņiem - pilsētu skatu kartiņām, diezgan pieklājīgā kvalitātē
Ar lidmašīnu modelīšiem (arī kaste, bet vidēji liela) lai dēls pats tiek galā. Un zinu jau, ko pateiks -vai tad tev baigi traucē tā kaste?