Varat ģībt uz nebēdu, bet es esmu visiem zināma "konservu kārba" - ļoti konservatīva šajos jautājumos.
Man ir kodu kalkulators un telefonā es neplānoju bakstīt nekādus Smartus, kamēr dzīve nepiespiedīs. Man bija ērta arī kodu karte. Es zinu, ka tas nav sarežģīti, bet man tik bieži ir nobrukuši telefoni un kolēģiem komandējumos arī izlādējušies vai nozagti, ka - Paldies! Pagaidām man tas neder! Arī tie daži gadījumi ir gana, lai es pieturētos pie vecās skolas.
Tūlīt kāds griezīs pie deniņiem vai ķers pie sirds, bet ikdienā kodu kalkulatoru pat nemaz neņemu līdzi. Ikdienas pirkumus veicu ar karti vai skaidrā naudā. Maksājumus veicu mājās.
Es zinu, ka daudzi ar telefonu ir saauguši un to ņem līdzi pat ejot uz poda, bet man vēl patīk vecā kārtība.
Tāpat retajās reizēs, kad izmantoju RS, man patīk pīkstināmie e-taloni, nevis bakstīties telefonā un mēģināt tikt pie biļetes.
Es pat apdrošināšanai pieteicos arī "fiziskajai kartītei".
Tak KROŅA laiks arī parādīja, ka telefonam uzticēties vien nevar - ziemas aukstumā telefons "atņirdzas" un ne pastā var izņemt sūtījumu, ne veikalā iekšā tikt. Labi, ka bija maksājuma kartes un par degvielu varēja samaksāt ar tām, nevis telefoniem, gredzeniem vai vēl kādiem interesantiem gadžetiem.
