Atgriežoties pie tēmas, agrāk bija "smuko acu" medības ... vajadzēja stāstīt, kā "jauki bērnus audzināsim, kā iekopsim dārziņu un kopā attīstīsimies". Tad pienāca pieredzes laiks, kad sievietes "pārliecināja" VID deklarācija par maniem ienākumiem, un tad romantiski vajadzeja stāstīt par blakus ieņēmumiem vai ko tamlīdzīgi. Un tagad ko? Ar veselību ir slikti, ar saimniecību ar nekas dižs, bet grāmatas zem salūzušas gultas kājas varu pabāzt ... vienīgais labums, ka ēdu gandrīz jebko ko pasniedz ar mīlestību un uz mutes kritis neesmu lielot iebaroto ... un sievietes ar nekad īsti neesmu sapratis, un viņam ar nevedas - nu nav man tādas izjūtas, kādas viņas spēj izfantazēt ... diemžēl , sieviešu klātbūtnē es dzeru jebko ko man piedāvā (lai sieviete saprastu, ka es ļoti lepojos ar viņas izvēlēm), vienīgais, kas pozitīvs, esmu skops un citu izdevumu kā sievietes vajadzībām speciāli nebūs vienalga, kaut vai aknas uzpampušas. Bet parunāt gribas, un emocionāli ar gribas būt sabiedrībā - esmu pēc definīcijas sabiedrisks cilvēks, kaut ar dzīvoju pamatā viens ar bērnu un daudz strādāju. Un ko īsti jādara?
