Sklandraušu apkaunojums

[reno]

Mūsu sklandrauši iekļuvuši pasaules negaršīgāko ēdienu topā


Lielā mērā piekrītu -mana pirmā tikšanās ar sklandrausi bija drausmīga -kaut ko tik sausu un  bezgaršīgu nebiju gaidījusi, jo pasniedza tak kā baigo Kurzemes velti.  Cienastu slepus iesviedu ceļmalas krūmos. Tā bija ilgstoša trauma un tikai samērā nesen Rojā uzdrošinājos pagaršot. Izrādījās, ka var būt tīri garšīgs -salds, ar krējumu un cukuru virsū.
Tā kā tā ir laimes spēle. iespējams, ka autentiskais sklandrausis tāds arī ir, ko tur var gribēt no rudzu miltiem, kartupeļiem un burkāniem.


Brīnums, ka skābputra izspruka -ja degustatoram skatoties vispirms noslamstītu pelējušo zāli un tad smeltu putru...

[baaciens]

Es neteiktu, ka tas ir apvainojums.


Arī man ir bijis, ka nezinu kā godam tikt galā ar cienastu (tas gan bija bērnībā). Vēlāk jau iemācījos izvairīties.


Sklandrausim gan vēl esmu devusi vairākas iespējas, bet - Paldies, nē! Nav mans!
Rudzu pamatne vēl ir ēdama, bet tie burkāni    zinu, ka ir versijas tikai ar kartupeļiem, bet arī jokaini - maizi ar kartupeļiem ēst.
Lai cik mazs sklandrausis būtu, man tas vienmēr šķiet milzīgs!


Par skābputru nav brīnums, jo tā nav tik pieejama un netiek piedāvāta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.


Arī vietējās aptaujās sklandrausis nav iecienītākais tradicionālais ēdiens. Kaut gan, zinu cilvēkus, kuriem ļoti garšo un pat cep paši.

[Amālija]

Man ļoti garšo. Pat nevaru pateikt, kāpēc. Ātri nevar apēst. Jāēd lēni, izbaudot. Ir garšu buķete. Tie ir dažādi. Rojā saldināti un ātrāk apēdami. Reti dabūnami. Kurzemē vienmēr sevi iepriecinu.


Negaršīgo ēdienu topā ir arī aukstā gaļa. Tas jau liecina, ka vērtētāji ir dunduki

[kvadra]

Ai... Ne velti tak saka, ka par gaumi un garšu... Es, piemēram, pasūtīju sev svētkiem nēģu kārbu - man delikatese, citam trauklupata!
Sklandurauši man nav ne topā, ne antitopā. Ēdu, ja cienā,  bet pati nemeklēju un nepērku. Var būt arī garšīgi, ar saldinātu pildījumu, tikai nez, cik tāds pildījums vairs autentisks.
Ar skābputru esmu cienāta reizi mūžā un vairāk nudien negribu 

[reno]

Par auksto gaļu varētu būt drīzāk izskats un receklīgā struktūra. Mana meita neēd arī ķīseļus un želejas.

Nēģiem, aknām specifiska smarža un garša. Nēģi man garšo, aknas nē

[baaciens]

Nēği man negaršo (jā, tā smaka), bet kaut kā regulāri piegādāju ğimenei. Kādu gabaliņu apēst var, bet tas arī viss.
 Ja man būtu jāizvēlās starp nēği un sklandrausi, tad sklandrausis tas nebūtu. Nu nesaprotu tos vārītos, saldos burkānus.
Bērnībā aknas garšoja gan mērcē, gan ceptas, bet tagad ēdu tikai pastēti.

[fiasko]

Skalndraušiem tik ļoti atkarīgs, kā sataisa. Un labie ir ļoti gardi   Burkānvirsa jau tik tāda burkānkūka ir - salda jā, tādai jābūt, ar olām, saldo krējumu, cukuru.
Tie antitopi man liekas smiekīgi.

[Trix]

Surströmming, ķīniešu pūdētās olas, visādi putnu embriji un circeņu čipsi tajā topā bija? Zem sklandrauša?

Aukstā gaļa un asinsdesas – izcils ēdiens, turklāt ar vērtīgām vielām. Sklandrauši man nekad nav garšojuši, lai kā slavētu pārējie ēdāji. Pat nemēģinu vairs sev pierādīt, ka varbūt tomēr man nav trāpījušies pareizie. Vēl briesmīgākas ir tikai zirņu pikas, ar ko kolektīvu cienāja receptes autore, pārējie slavēja, es mēģināju noskalot ar pieejamajiem dzērieniem to sauso substanci, kamēr neesmu nosmakusi, jo naivumā iekodu normālu kumosu.

[Camma]

Dīvainā kārtā viss, ko esmu bērnībā ēdusi, liekas garšīgs. Nujā, ir izņēmumi, bet tiešām tikai daži.

Pavisam cita lieta, kā tas šobrīd uztaisīts. Viendien sagribējās marinētu siļķi (rolmopsi). Nopirku. Nu kaut ko tik pretīgu sen nebija nācies baudīt! Vai tāpēc man marinētu siļķi izrakstīt no mājas? Jātaisa pašai, i viss.

Savulaik speciāli braucu pēc Rubeņu vistiņām... Tagad to pārkaltēto galda kāju i acīs negribu redzēt.

[kvadra]

A mani šodien pacienāja ar sklandrausi! Kolēģīte, minētā antitopa iedvesmota, sakārojusi un pasūtījusi. It kā Ziemassvētkiem, bet vai tad nu saglabāsi tik ilgi, noēdās uzreiz   Viens tika man. Paprāvs, garšīgs. Ar biezu saldinātu burkānu masas pildījumu. Prasu - kur ņēmi? Kas ražotājs?  Nu tak no Kolkas! No Dženetas! Ā! Dženetu zinu, kā nu ne, cik reiz viņas Ūšu sētā esmu viesojusies.  Un zinu, ka sklandrauši ir viņas firmas zīme. Bet nezināju, ka tagad tos iespējams arī internetā pasūtīt ar piegādi. Izrādās, var. Neteiksim, ka baigi lēti, bet kas gan tagad lēts... Un, ja sagribās, tad tas ir variants.
http://www.sklandrausis.lv/par-razotaju/

[reno]

Saldie, no Rojas, ir vislabākie!


Vispār, ja kāds vēl atminās ķēķa tusus, vienreiz bija sklandraušu meistarklase

[Amālija]

Sklandraušiem laikam nevajag būt diži saldiem. Bet jāpamēģina Kolkas rauši.

[reno]

Tā jau aizstāvji raksta, ka saldumu jādod tikai burkāniem. Tāds variants mūsdienās negaršo. Es tad taisītu sāļos sklandraušus, ar pipariem, sāli un ķiploku

[baaciens]

Vai Dženeta reiz nepiedalījās arī Latvju saimniecēs?


Tieši saldums ir tas, kas man nepatīk sklandraušos. Pārāk daudz burkānu (īpaši vārītu) arī nav mans.

[Minne]

Jā, Dženeta bija Saimniecēs

P.ss. man garšo sklandrauši