prāta slinkums

[reno]

         Mums visu saka priekšā un atgādina, un es sāku just Waze postošo ietekmi. Senāk pietika vienreiz izbraukt un atcerējos ceļus un pagriezienus. Iepriekš izpētīju karti. Tagad bieži nekoncentrējos un pat pazīstamu ceļu ļauju, lai saka priekšā.
        Virtuvē vairs nevajag turēt prātā, ka cepetis krāsnī. Ledusskapis pīkst, ja durvis nav kārtīgi aizvērtas. Vienīgi veļasmašīna man tāda pastulba klusētāja. Gludeklis pats atslēdzas, ja nelieto kaut pāris minūtes.
        Atmiņas degradācija jau sākas ar telefoniem, tagad zinu tikai savējo. Es gan nekad neesmu bijusi liela skaitļu galvā turētāja, vēl tikai meitas durvju kodu zinu, bet mašīnas numuram tikai burtus.
         Būs jāsāk krustvārdu mīklas minēt
       

[kvadra]

Man ir tāda nelāga īpašība, ka slikti atceros ceļus, tāpēc auto navigāciju ļoti novērtēju. Bet, ja vien ir iespēja, cenšos vispirms izpētīt karti, lai man jau būtu priekšstats par maršrutu, un to tad salīdzinu/ salāgoju ar navigatora ieteikto. Ne vienmēr gribas braukt pa navigatora maršrutu, un reiz gadījās arī, ka google maps aizveda uz nepareizajām mājām.
Biežāk lietotos telefona numurus zinu no galvas.
Sadzīves tehnika man vecmodīga, max ko spēj, ir izslēgties
Par auto numuriem, savukārt, man ir kaut kāda mendele tos ievērot un paturēt prātā bez kādas vajadzības.Braucot bieži izveicu aritmētiskas darbības ar priekšā braucošā numuru. Priekš kam? Nezinu, izklaide tāda 
Bet vispār, jā, jaunās tehnoloģijas izlaiž, jo, ko nelieto, tas, kā zināms, atrofējas 

[Spārka]

Kaut kā jau līdzsvars starp palīdzīgām tehnoloģijām un paša spēju atcerēties jāievēro. Es kādreiz mēdzu atmiņā restaurēt pusaizmirstus dzejoļus
Vairāk mani uztrauktu radošuma zudums, jo gandrīz vienmēr ir kādi gatavi risinājumi.

[Bobs]

waze, protams, nedaudz atrofē no iespējas pašam plānot galvā maršrutu, bet tā kā laika mūsdienās maz, nevienam nav vēlmes meklēt laimi sastrēgumos un tā aplikācija ir viena jēdzīga lieta.

[Camma]

Jā, ir daudzas lietas, kuras pīkst, grab, midžina un visādi citādi par sevi atgādina. Izlaižamies? Nūūūū..... Ja tā padomā, tad gadus 20-25 atpakaļ vēl nebija viskautkā tik daudz, ko atcerēties.
Uz veikalu gāja ar sarakstu un iepirkšanās bija interesants pasākums - no sērijas ''ko atradīsi, tas būs tavs''. Veļas mazgāšana bija pasākums uz pusi dienas. Gludināšana arīdzan. Ja visu dienu darbojies ar veļmašīnu vai gludekli, tad tas ir redzeslokā un nav jāatcerās izslēgt.
Sanākšanas draugiem vai ģimenēm notika regulāros datumos, kuriem gatavojās jau nedēļu iepriekš.
Pastu abonēja uz gadu un ziņas vēl paskatījās vakarā. Telefons bija viens un uz plauktiņa 40 gadu garumā.

[Spārka]

(c)  Viduslaiku zemnieka dzīves laikā uztveramais informācijas apjoms mūsdienās būtu ietilpināms žurnāla Financial Times vienā numurā.

[tuk]

Tai pat laikā, gandrīz vai ik dienu jāapgūst kas no jauna, gribi vai negribi. Kaut tajā pat datorā, viss strauji plūst, viss mainās un smadzenēm ierūsēšana nedraud, līdzsvars saglabājas.

[Camma]

Khm, prāta slinkums, mja.
Mājās programmējama veļmašīna un mikroviļņu plītiņa.... Toties darbā - !!!!! Un piestrādes- !!!! Un hōbiji - !!!!
Koreldravs, autokads, patternmeikeri (vismaz 4), tilde, 1000+1 aparāts ar softu un niansēm (+ķīmija, +fizioloģija), tīmi-zūmi utt, utjp. Tas viss ir ikdiena. Bet vēl jau ir visādi ēdēesi un citas mazāklietotas figņas.
KĀDS, NAFIG, SLINKUMS ????

[tuk]

Aha, spēj tik turēt līdzi... 

[reno]

jā, EDSā bija prāta asums nepieciešams, lai saprastu, ka sarkanā šleifīte nozīmē "iesniegt"

[reno]

Šodien jūrmalā padomāju par prāta slinkumu un spēju relaksēties.

Parasti baigi nicīgi izsakās par tiem, kas guļ un sauļojas. Bet, ja tā padomā -tur atpūšas pilnīgi mierīgi, līdzsvaroti cilvēki. Viņiem nav jāstaigā vienkārši staigāšanas pēc. Viņiem nav tādi grēki, ka jāiet Santjago ceļš nez cik kilometri. Liekie kilogrami viņus neuztrauc, un par muskuļiem nav jāuztraucas, skrienot vai katru dienu. Viņus nedīda kaut kāds nemiers, nepieciešamība kaut ko sasniegt vai izrādīties.

Pilnīgs miers, tāds, kā laiks šodien -ne pārāk karsts, viegls vējiņš no jūras, saule tāda rāma, ar dūmaciņu

[daddy]

Šodien jūrmalā padomāju par prāta slinkumu un spēju relaksēties.

Parasti baigi nicīgi izsakās par tiem, kas guļ un sauļojas. Bet, ja tā padomā -tur atpūšas pilnīgi mierīgi, līdzsvaroti cilvēki. Viņiem nav jāstaigā vienkārši staigāšanas pēc. Viņiem nav tādi grēki, ka jāiet Santjago ceļš nez cik kilometri. Liekie kilogrami viņus neuztrauc, un par muskuļiem nav jāuztraucas, skrienot vai katru dienu. Viņus nedīda kaut kāds nemiers, nepieciešamība kaut ko sasniegt vai izrādīties.

Pilnīgs miers, tāds, kā laiks šodien -ne pārāk karsts, viegls vējiņš no jūras, saule tāda rāma, ar dūmaciņu

šas... tie ir nabagi no Maskačkas, divistabu hruščovkas, kuriem nav sava zemes pleķīša, ko vaiga sviedros ravēt (mitrai miesai iedegums labāk ķeras klāt)    nabagiem arī nav iespējas grēkot - restorāns/viesnīca, zin cik maksā!!  pat, lai Salaspils ieleni noķertu vajag auto, autobusā viņas nekāpj...un uz ričuka nesēžas!!

lūk es, vispusīga persoonība, bez kredītiem, ar personīgo auto un skaistu iedegumu varu atļauties vnk čilot internetā, malkojot vīnu ar ledu...
 

[kvadra]

Savureiz, varbūt pāris reizes pa sezonu, es arī mēdzu tā pavārtīties pa pāris stundām. Vairāk nevaru, jo man vienkārši ir garlaicīgi un apnicis. Sauļošanās ir drīzāk slapjā peldkostīma žāvēšanai. Ja nevar peldēties, tad pludmalē nav ko darīt. Man tas noteikti nebūs brīvdienu vai, vēl jo vairāk, atvaļinājuma pavadīšanas veids. Vienkārši katram savs.

[reno]

Ievēroju ka ir tādi kā piepūšami klubkrēsli un nelieli širmīši. Sēž ar grāmatu, kokčiku termosiņā un  fonā jūras šalkoņa. Jo klusums apkārt

[Leonāra]

Tas vnk ir tāds stils nosodīt laiskos cilvēkus.  Vrb paši nespēj atslābt, jo visu laiku jarosās un kā tad citi var tā neko nedarīt      Kā tā drīkst 
Cits lasa dārzā vai dīvānā, bet daudz baudīgāk ir lasīt zvilnī zem saulessarga un klausīties jūras šalkas