Man divi dārzi. Vienu apsēdušas ūdens žurkas ar kurām cīņa kā ar vējdzirnavām, jo īpaši, ja blakus dārzi kurus nekopj, vai žurgām ierīgo luksus numuriņu ar komposta kaudzi kurā met ārā visus dārza un bioloģiskos ēdiena atlikumus ( burkāni viņām garšo jo īpaši, pirmo gadu aiz nezināšanas ka tādi zvēri tur dzīvo iesēju, lakstiņi vien virs zemes palika, ak jā un saldie zirņi ar visām pākstīm tieši tad kad tiko bija ēdamā lielumā). Cenšos nestresot, grūti, bet sadzīvot var. Starp tulpēm mēģināju stādīt fritilārijas, kā izrādījās viņām tās ir tāds pats gards kumosiņš kā tulpju sīpoli. Tulpju sīpolus izēd no groziņiem un vēl visam klāt izvazā pa visām dobēm. Labā ziņa man ir ienākušās tādas pašas tulpes kā kaimiņiem un viņiem tādas kā man. Tā kā stiepj tos sīpolus patālu. BET parastās sarkanās vecās tulpes viņas neaiztiek tās aug kur augušas. Laikam sīpoli dziļāk zemē.
Mana pieredze rāda, ka peonijas ūdensžurkas neaiztiek, arī man par lielu brīnumu liliju sīpoli netiek aiztikti. Narcises arī nemana ka būtu pazudušas, ar hiacintēm neesmu riskējusi tās stādu groziņos, bet ja loģiski ņem, kas šai par grūtu to sīpolu no augšas apēst, tāpat kā manas tulpes, tā kā pieņemu ka viņām manā dārdzā pietiek ar visu ko citu un kaimiņu kompostu bet pie manis tikai lien paskatīties un vienkārši nu ja jau esam atnākušas tad kāds tulpju sīpols jāuzēd. Būs jāsāk prasīt ieejas biļetes.
Vienu gadu kad atgriezos no atvaļinājum un zālājs bija uzrakts no vienas vietas es izmisumā mēģināju viņas slīcināt,

atgriezu krānu un visos caurumos un rakumos laidu iekšā ūdeni ( labi, ka nav skaitītājs) nu stundas kādas 3-4. Dienas beigās man viss pagalms līgojās, bet nākošajā dienā zeme bija sasēdusies par kādiem 15-20 cm. tad variet iedomāties, kas par labirintiem viņām tur zem zemes ir. BET neticēsiet, uz kādu mēnesi man zālājā nebija neviena ciņa. Kau ko vēl stulbāku kā slīcināt ūdensžurkas laikam jau nevarēju izdomāt, bet tas tiešām bija izmisums.
Otrā dārzā ir gadi ka man pavasaros
no tuvējā meža [size=78%] pāri pagalmam nāk ūdens apm 2-3 cm virs zemes neskatoties, ka māja ir piekalnītē. Laikam jau māla slānis pavasarī neatkūst tik ātri un ūdens nāk pa virszemi, bet vienalga pavasaros ar skaudību skatos, ka citiem sētas jau sausas bet mēs pa zāli neejam lai neizbradā. Tad nu tiešām tā arī darīju uzbēru apmēram 60-70 cm valni un tajā sastādīju peonijas, jūtas ļoti labi. Zeme pa gadu sasēdās līdz apm 20 cm paaugstinājumam. Kā būs tālāk to laiks rādīs. BET vecās labās rozā un baltās arī bez visām paceltajām dobēm aug kā augušas jau gadu 30+, jo tās jau tur auga kad mēs ievācāmies. [/size]
Pagājušajā gadā man aizgāja postā daudz jauno peoniju, kuras kā parasti biju iestādījusi 10 - 20 litrīgajos podos, bet mana kļūda, ka neieraku zemē, paļāvos uz to ka lielajās stādaudzētavās neko uz ziemu nerok. Tās kas tiek ieraktas zemē pārziemo labi, Tās peonijas kas dižciltīgākas tās arī pret visu jūtīgākas, tās kas labi vairojas, labi pārcieš grūtības. Vienkāršākajām nekas. Bet tā ir tikai mana pieredze.
Par vārnām. Kopš esmu parūpējusies par kraukļu ģimeni manu pagalmu vairs neapciemo ne vārnas, ne vanagi. Mazie putni pa kokiem dzīvojas bariem, žagatai pie vienas vietas tā zog suņiem barību bet pagaidām neko citu neaiztiek, dzilna un dzenis tie uzrodas kā viņiem ienāk prātā bet tie vispār nav zemes putni.