Sarunu forums
Ikdiena => Valoda => Tēmu iesāka: Samotrākes Nīke 2024. gada 16. novembris, 13:25:28
-
https://jauns.lv/raksts/zinas/629526-romanu-mernieku-laiki-adaptes-vieglaja-valoda
Es pati savulaik izgāju haļavnos kursus (par ES naudu) par tulkošanu vieglajā valodā. Es saprotu, ka vajag vieglajā valodā pārtaisīt visādas brošūras ar info par pabalstiem u. tml., nu bet vai tiešām jāķeras klāt klasikai un jāpārstāsta tā vienkāršos nepaplašinātos teikumos. Nu tad varbūt sākam primitīvisma manierē pārzīmēt arī visādas smalki izzīmētas Džokondas :sarcasm:
-
Nākošais būs 'Mērnieku laiki piecos teikumos"
-
Nu bija tak mums tēma, kur vajadzēja atpazīt literāros darbus pēc pāris teikumus izteikta satura. I ko, atpazinām. Varbūt tad ar to arī varētu aprobežoties? :mrgr:
-
Bet, ja nopietni...
Baigi labi jau izklausās tas viss par "iekļaušanu", "pielāgošanu", "adaptāciju" priekš īpašām mērķaudigorijām, atsevišķām (oriģinālo tekstu sagremot nespējīgām) grupām, bet... Kaut kā atgādina visādu diagnožu iekļaušanu vicpārizglītojošo skolu klasēs - vai tiešām "diagnozes" "pievelkas" līdz vispārējam līmenim vai, tieši otrādi, veselie pietuvojas "diagnožu" līmenim - reducējas līdz "taisnstūra izkrāsošanai izvēlētā krāsā" un daiļdarbu lasīšanai "vieglajā valodā"?
-
Konkrēti par "Mērnieku laikiem" man diezgan vienalga. Bet – literatūras klasikas būtība ir ne tikai sižetā, bet arī valodā, ritmā, tēlainībā un niansēs. Lasiet "pēc spējām", nav jau brošūras par pensijām.
-
IMHO problēma jau ir tajā, ka cilvēciņam vidējam principā ir raksturīgi plūst pa vieglāko ceļu. Ja agrāk vismaz skolā tos vidējos piespieda lasīt un domāt normālā līmenī, tad "vieglā valoda" viņus noslidina zemāk. T.i., vienmēr putukrējums sāks smaržot pēc skābiem kāpostiem, bet skābi kāposti pēc putukrējuma – nekad. Vieglā valoda ir ne tikai informācijas pieejamība dzīves apdalītajiem, bet arī slidena taciņa, pa kuru neapdalītie labprātīgi pielīdzinās atpalikušajiem. Jo domāt un lasīt kaut ko vairāk par ēdienkarti ir piepūle, viņi nelasīs pēc spējām, viņi lasīs pa vieglo, kas ir zem spējām, tādējādi tās spējas nolaižot.
Vienmēr būs tie, kuri gribēs domāt un domās, vienmēr būs tie, kuri to nespēs, bet milzīgā masa pa vidu, IMHO, būtu jāceļ, nevis jāļauj viņiem pieslieties garīgi vājākajiem.
Ja es tagad (ar smadzeņu puskapacitāti) labprāt atsvaidzinātu kas tad īsti notika "Karā un mierā" īsā atstāstā, tad normālā situācijā labprāt izlasītu no līdz, jo tieši tā – literatūra ir ne tikai saturs, bet arī autora valoda.
-
Izdota grāmata "Stāsti vieglajā valodā"
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/330634/izdota-gramata-stasti-vieglaja-valoda (https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/330634/izdota-gramata-stasti-vieglaja-valoda)
-
https://www.delfi.lv/kultura/2094270/books/18923169/marti-larni-ceturtais-skriemelis (https://www.delfi.lv/kultura/2094270/books/18923169/marti-larni-ceturtais-skriemelisMarti)
Marti Larni 'Ceturtais skriemelis' tur ir citāts, kurā tādas saīsinātās grāmatas nosauktas par briketēm.
-
Angļiem jau sen veseli kopotie raksti ar adaptētajiem romāniem
Tomēr nožēlojami kaut kā
-
Hm. Iedomājos, kā varētu izskatīties alkohola plaukts ''adaptētajā'' variantā - ļerga, ļerga, susla, ļerga. Un nekādi jums tur vsopi, kognaki un domi periņjoni. Vienkāršajā variantā var arī pastrebties purva rāvu no peļķes.
Tāpat jau puspasaulei latiņu nolaiduši līdz komiksu grāmatelēm.
-
Starp citu, kā jūs rīkojaties, ja tekstā daiļliteratūrā sastopat kādu nezināmu vārdu, vienalga kādā valodā (es lasu vairākās)?
Atceros, Zaļo un Balto grāmatu lielā mērā lasīju intuitīvi, jo nebija pieejams internets ar vārdnīcām, šo to pajautāju vecākiem, vecvecākiem. Svešvārdu vārdnīcu esmu diezgan padriskājusi pa gadiem.
Ļoti patika lasīt skaidrojumus turpat grāmatā, vislabāk, ja tās pašas lapas apakšā bija skaidrojums. Tracināja kilometru tulkojumi grāmatas beigās, tas pats ''Karš un miers'' varēja būt uz pusi plānāks, ja viss būtu vienā valodā, nevis ar vēstulēm franču valodā un tad vēl ar vēstuļu tulkojumiem.
OK, varbūt tas tā arī bija domāts, ka šīs grāmatas lasītāju inteliģences līmenis ļaus lasīt uzreiz abās valodās.... Par adaptāciju iedomājoties Tolstojam mati saslietos stāvus.
-
Hmmm. Domāju. Sen neesmu manījusi nevienu parindeni. Agrāk bija, jā, īpaši tulkotajos darbos, kur bija plaši skaidrojumi par šā vārda lietojumu.
Grāmatas beigās skaidrojumus meklēt nepatīk.
Meklēt pa vārdnīcām tomēr nu jau slinkums.
Ja iekļāvumi svešvalodās ir tajās valodās, kuras protu, tad netracina. Ja nesaprotu, tad pie trešā, ceturtā jau uzsit īgnumu. :D
Viss ir subjektīvs. :D
Par "Karu un mieru" – diez vai Tolstojs domāja, ka to lasīs puņķaina Maņa, govis ganīdama. Tolaik literatūra tomēr bija ekskluzīvs pasākums inteliģentiem un aristokrātiem. Un tiem jau franču valoda kā otrā maize. Pārējiem – baznīcas kalenderis un bībelstāsti.
-
Man arī nepatīk, ja tulkojumi vai skaidrojumi grāmatas beigās. Ja nu vienīgi ļoti plaši, bet tādi jau parastos romānos nemēdz būt.
Jā, Karš un miers bija tracinošs. Varbūt cien. grāfs spieda uz drukas loksnēm?
-
Lāčplēsis komiksos jau padsmit gadus, Tālavas taurētāja komikss ar bija paredzēts, varbūt jau iznācis... tā ja...
-
Kurbada komikss arī ir redzēts :)
-
Kurbads lai nu būtu, bet Lāčplēsis tomēr eposs nevis pasaka...
-
Man šķiet, ka man nav problēmu ar valodas izpratni, bet Mērnieku laiki nepatika un tāpēc neizlasīju. Pat ja to padarītu "vieglāku", man nebūtu interese lasīt.
Nesen runāju ar 16 gadīgu jaunieti, kurš nezināja vārdu mērnieks. Viņš noteikti šo grāmatu nelasīs pat, ja to izdos kā komiksu.
Ņemot vērā, ka
"Vieglā valoda ir paredzēta cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, neiroloģiskiem stāvokļiem (piemēram, UDHS, autismu, Aspergera un Tureta sindromu), disleksiju, afāziju, kā arī tiem, kam ir lasīšanas un mācīšanās grūtības, piemēram, imigrantiem vai bērniem, kas valodu vēl tikai apgūst."
kāpēc "Mērnieku laiki"?
-
No zināšanas/nezināšanas viedokļa tad jau jāsāk ar tām pašām tautasdziesmu četrrindēm, uzvelk baltu zēģelīt, kas pie joda tā par tādu zēģelīti... paziņa stāstīja, ka pamatskolā gandrīz katrs otrais vāds tautasdziesmās "jāiztulko", nezina.
-
Iedomājos, kā Baltā grāmata sanāktu, pārlikta saprotamos vārdos
-
Mērnieki ir arī šodien. Profesija tāda. Un neko daudz neatšķiras no vecajiem mērniekiem – princips tas pats, instrumenti atšķiras. Tikai tiem "mērnieku laikiem" bija mazliet cits "politiskais fons", kāpēc šāds romāna nosaukums.
-
Mērnieki ir arī šodien. Profesija tāda. Un neko daudz neatšķiras no vecajiem mērniekiem – princips tas pats, instrumenti atšķiras. Tikai tiem "mērnieku laikiem" bija mazliet cits "politiskais fons", kāpēc šāds romāna nosaukums.
Par to šaubu nav! Grāmatu nelasīju, bet par sacerējumu tiku pie 10 ballēm.
Ar mērniekiem ir bijusi gana cieša saskare, jo ar kaimiņiem bija atšķirīgi uzskati par kupicu atrašanās vietu.
Un tomēr, tas neizskaidro, kāpēc izvēlēti "Mērnieku laiki"? Un vai vispār klasiku jāpārveido?
Tagad tik daudz literatūras jau ir "vieglajā valodā". Vai tiešām kāds domā, ka mērķauditorija lasīs Mērnieku laikus vai Zaļo zemi!?
-
Tur es Tev piekrītu. Ka Mērnieku laiku primitivizācija nevis sasniegs tos, kam tas domāts, bet tos, kam vajadzētu izlasīt oriģinālu.
Es vairāk domāju par 16 gadus veca cilvēka zināšanu līmeni, ja viņam nav skrējis garām vārds "mērnieks". Man 16 gadi bija 10. klasē (no 11). It kā gandrīz pieaudzis cilvēks. Tagad gan debilizācija rullē, un nu jau tā ir 10. klase no 12.
Īstenībā būtu interesanti mana laika sešpadsmitgadīgos tā nejaušināti vasarā aptaujāt – kas ir mērnieks. Baidos, ka rezultāti nebūtu par labu mūsdienu jauniešiem.
-
Jā, man grūti iedomāties, kā to varētu nezināt...
-
Nākošais būs 'Mērnieku laiki piecos teikumos"
Kā "zelta zirgs" 5 vārdos - atjāja, uzjāja, izjāja, nojāja un aizjāja...
Konkrēti par "Mērnieku laikiem" man diezgan vienalga. Bet – literatūras klasikas būtība ir ne tikai sižetā, bet arī valodā, ritmā, tēlainībā un niansēs. Lasiet "pēc spējām", nav jau brošūras par pensijām.
A kā tad Andersena pasakas, kas pārstāstītas Disney's vieglajā valodā - daudz bilžu, minimāli teksta, naudiņa ripo griezdamās... kam šodien laiks tos biezos palagus lasīt??
Un tomēr, tas neizskaidro, kāpēc izvēlēti "Mērnieku laiki"? Un vai vispār klasiku jāpārveido?
Tagad tik daudz literatūras jau ir "vieglajā valodā". Vai tiešām kāds domā, ka mērķauditorija lasīs Mērnieku laikus vai Zaļo zemi!?
Tāpēc, ka A.Upīts ar savu "Zaļo zemi" var iet dēt, koloboracionists tāds!! :) Bet V.Lācis ar "Zvejnieka dēlu" ir VĒL ļaunāks, ko Emīliju B. neglāba, maita tāds!!!
-
kāpēc "Mērnieku laiki"?
Man aizdomas ka tādēļ, jo tas romāns ir tas stūrakmens latviešu literatūras attīstībā.
Bet es arī, neskatoties ka pusaudžu gados biju trakā lasītāja, tā arī neizlasīju ne Mērnieku laikus, ne Zaļo zemi... bet lūk, aizliegto Dvēseļu puteni gan izlasīju, pat divas reizes... un Mūžības skartos arī. :)
-
30. gados esot bijis saīsinātais variants skolēniem...
man liekas, ka mūs vairāk tracina nevis tā vienkāršošana, bet nejēdzīgā naudas šķiešana, tiesāšanās par Medemciemu un vispār tās ierēdņu ordas -papīru atražotāji
-
Mūs skolotāja sacerējumos par Mērnieku laikiem centās pieķert, kuri raksta pēc filmas skatīšanās, kuri tomēr lasījuši... ne vienmēr viņai izdevās... :rofl:
Saīsinātais variants skolniekiem man asociējas ar bērnu bībeli :mrgr: bet bībeli jau arī tulkoja no jauna, veco vairs nesaprotot...
-
es arī neizlasīju Mērnieku laikus. Gluži kā vismaz 60% nācijas. Lūk kāds baigais stūrakmens... Visi zin par ko tas ir, neviens nav lasījis :)
-
es arī neizlasīju Mērnieku laikus. Gluži kā vismaz 60% nācijas. Lūk kāds baigais stūrakmens... Visi zin par ko tas ir, neviens nav lasījis :)
es gan izlasīju :b:
paņem vienu šnabi un lasi erotiskā manierē... vai arī izbaudi nosaukumus "appaudisemangas dikoters", vai "muzikanti jau nāk pa šosejas eizenbānu"... ir tur funny lietas ;)
-
es gan izlasīju :b:
paņem vienu šnabi un lasi erotiskā manierē... vai arī izbaudi nosaukumus "appaudisemangas dikoters", vai "muzikanti jau nāk pa šosejas eizenbānu"... ir tur funny lietas ;)
ir labākas lietas, ko darīt tad, kad paņem vienu šņabi.. :talking:
-
ir labākas lietas, ko darīt tad, kad paņem vienu šņabi.. :talking:
Nav tev sajēgas par hygge, nav...
-
nav gan. Ne par hygge, ne par Medemciemu :?:
-
Man tagad doma, ka tieši dēļ valodas vajadzētu tomēr izlasīt... nu, sižets jau zināms, bet tagad man varētu būt interesanti palasīt. :smile:
Manā laikā tieši filmas dēļ vairums neizlasīja. Ja filma n-tās reizes pa teļļuku skatīta, jo nekā daudz jau nebija ko skatīties, gandrīz no galvas zināma, kāda interese vēl lasīt to pašu...
-
tas tāpat kā 12 krēslus krieviski lasīt cits smeķis...
-
Grāmatu kā skolā obligātu, protams, izlasīju, bet filmu neviens nevarēja piespiest skatīties. Tikai pirms kāda mēneša to pirmo reizi redzēju.
-
Lasīju ar interesi, patika, par Pietuka Krustiņa Augsto dziesmu vēl tagad smiekli nāk, it sevišķi, kad redzu ikdienas dzīvē pēc 100 g tos tipāžus...
-
Domāju, domāju kā tas nākas, ka skolēni grāmatas vietā var noskatīties filmu. Trāpot konkrētajā klasē un konkrētajā laikā. Man bija pieejama grāmata (izlasīju, iespējams, pat ne paredzētajā laikā, tāpat kā Zaļo zemi un Jaunsudrabiņa Balto un Zaļo grāmatu, galu galā es lasīju visu, kam tiku klāt), vai 4 programmas televīzijā – Rīga, Maskavas 1. un Maskavas 2. programma, un vēl kaut kāda "otrā Rīga", kas bija šausmīgi sliktā kvalitātē. Kas bija programmā, to skatījāmies, kādi vēl Mērnieku laiki uz pieprasījuma.
Iegūglēju. Droši vien esmu redzējusi 1968. gada filmu. Kaut kad. Kad rādīja. Par 1991. gadu – šaubos, tad jau man studijas bija pusceļā, īpaši ar televīziju neaizrāvos.
Bet pēc tam sapratu, ka te ir arī jaunāki personāži, kas varēja trāpīt uz 1991. gadu skolas laikā.
Stāsti par to kā grāmatas vietā izbrauc ar filmu, pasvītro to, ka cilvēki pārsvarā šļūc pa vieglāko ceļu. Kas pats par sevi nav nekas īpaši slikts, bet norāda uz to, ka lielākā daļa pie iespējas neizvēlēsies grūtāko variantu.
-
Tas cilvēka dabā - taupīt resursus, jebkādus, kamēr apstākļi nepiespiež uz attīstību
-
Kurbads lai nu būtu, bet Lāčplēsis tomēr eposs nevis pasaka...
Lāčplēsim vēl padomjlaikos pārstāsts bija. Atceros - maza plāna grāmatiņa. Man bildes patika.
-
Domāju, domāju kā tas nākas, ka skolēni grāmatas vietā var noskatīties filmu. Trāpot konkrētajā klasē un konkrētajā laikā.
Ak, cik tad vispār tika to latviešu filmu rādīts TV tajā laikā... nekādā laikā un klasē nebija jātrāpa, no galvas zināja un citēja sadzīvē tieši tāpat kā Limuzīnu Jāņu nakts krāsā. To 1968. gada filmu atceros jau kopš savas bērnības, pat vēl aizvien lielāko daļu no Augstā dziesma, skani, skani, zilā zvaigžņu haosā, nemirstīgu dari mani tautas vīru eposā! Apkamp visu firmamentu, universums nu ir tavs, tērp ar violetu lentu, visus mūs, kad Pīkols raus! Tur aiz kapa, tautas brāļi, vaļā stāv eliziums, citas dzīves fluīdums, nāks kad dziedās gulbja cālis, utt, utt...
Jaunsudrabiņa Baltā un Zaļā grāmatas 101 reizi pārlasītas, ļoti patika Akurātera Kalpa zēna vasara, tik poētiska...
man kā represēto bērnam ar "obligātumu" bija zināmas problēmas tajā laikā... :mrgr: biju diezgan brīvdomīga, ko gribēju, to lasīju, ko tobrīd neuzskatīju par SEV būtisku, to ne. Un nav tur nekādas iešanas "pa vieglāko ceļu", varbūt pat tieši pretēji, vieglāk bija iet pa to obligāto... :mrgr:
He, he, tagad tas obligātais saucas ieteicamais... :rofl:
-
pilns "Apsveicināšanas dzejols pie goda mielasta, kuru izrīkojis mērnieka cienīgs tēvs Feldhauzena kungs Slātavas un Čangalienas saimniekiem, kalpu runas vīriem, komitejas locekļiem, goda viesiem un dažiem no komitejas uzaicinātiem svētku pušķotājiem, .. zept. 18.., komitejas uzdevumā sacerēts un deklamēts no kuratorijas prezidenta un komitejas aktuarijusa Pietuka Krustiņa kunga" teksts šeit:
2.daļa (Mērnieku laiki) - Wikisource (https://wikisource.org/wiki/2.da%C4%BCa_(M%C4%93rnieku_laiki))
...tak apcisāties var aiz smiekliem :rofl: :rofl: :rofl:
Tuk, you make my day :D
-
LTV1, Kultūršoks: «Mērnieku laiki» vieglajā valodā – sazvērestība pret latviešu valodu vai iecietības mēraukla?
https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/343267/kultursoks-latviesu-literaturas-klasika-20 (https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/343267/kultursoks-latviesu-literaturas-klasika-20)
-
Noskatījos to kultūršoku.
Mans viedoklis - nav ko izcūkāt daiļliteratūru! Turklāt vēl attaisnojot to ar gādību par kaut kādām "īpašajām" grupām. Daiļliteratūra ir izvēles opcija, tās ir pietiekami liela izvēle, lai visas diagnozes varētu atrast kaut ko savām prāta un uztveres spējām piemērotu, tādēļ nav klasika jāizcūkā, no kā tās autori, tā teikt "kapā otrādi apgrieztos".
Un kaut kā vispār neticu tai tādai gādībai...
Bet par to oficiāli birokrātisko valodu gan absolūti piekrītu. Tā vien šķiet, ka mūsu likumi un noteikumu kalni speciāli sarakstīti tā, lai tajos velns kāju lauž un katrs ierēdnis var interpretēt pēc savas fantāzijas bagātības. Te nu būtu поле непаханое visādiem vieglās valodas tulkiem, lai attaisnotu savu eksistenci un padarītu cilvēkiem - nejuristiem, neekonomistiem un nebirokrātiem - cilvēciskā valodā uztveramu to, kas uz viņiem tiešā veidā attiecas. (Esat kādreiz mēģinājuši rakstīt kādai iestādei, lai noskaidrotu, kā tā vai cita likuma norma jāpiemēro jūsu konkrētajā gadījumā? Atbildē saņemsiet nocitētu to pašu paragrāfu, kuru esat jau 20x izlasījis un par kuru arī radies jautājums :banhead: ?
-
Arī noskatījos un tagad domāju, varbūt tiešām tiem 25% vērtīgāk noskatīties tās abas uzņemtās filmas, lai iepazītu par ko romāns un kā pievienoto vērtību, vismaz tie "cittautieši", iepazītu arī ko no dažādām latviešu aktieru paaudzēm... :?:
-
Nespēju iedomāties, ka cittautiešu masas alktu iepazīt Mērnieku laikus :?:
-
Nu ko tu, mīļā sirC, visi iebraukušie Vācijā lasa Faustu vieglajā valodā un UK Dikensu, tas tak vairāk kā skaidrs... :sarcasm:
-
Tekstiem vieglajā valodā ir sava mērķauditorija. Turklāt nevienam netiek liegts lasīt oriģinālo tekstu.
https://jauns.lv/raksts/zinas/630614-kulturas-degradacija-vai-uzlabosana-mernieku-laiku-karu-1-serija
https://jauns.lv/raksts/zinas/630616-vecas-ekas-restauracija-ar-musdienigam-tehnologijam-mernieku-karu-2-serija
-
Tekstiem vieglajā valodā ir sava mērķauditorija. Turklāt nevienam netiek liegts lasīt oriģinālo tekstu.
Smieklīgs aizbildinājums. Diezin vai "mērķauditorijai" briesmīgi interesanti tieši "Mērnieku laiki". Toties "vieglo" versiju neizsniegs tikai "mērķauditorijai" kā recepšu zāles aptiekā, tā būs pieejama arī ne-mērķauditorijai, bet cilvēks jau, kā zināms, ir slinka radība. Kā domājat, cik skolasbērnu izvēlēsies lasīt oriģinālo tekstu, tikai tāpēc, ka tas "nav liegts", ja kā izvēles opcija pieejama būs "vieglā" versija? Rezultātā "mērķauditorija" neaugs no komiksu grāmatiņām līdz "Mērnieku laikiem", toties pagaidām vēl ne-mērķauditorija ātri vien pārtaps par mērķauditoriju, spējīgu vien taisnstūrus izkrāsot un lasīt tekstus "vieglajā valodā". A ko, ja izglītojamie uzrāda vājas sekmes, vienkāršākais veids, kā tās uzlabot, ir - pazemināt latiņu...
-
Kur problēma? Lai tak lasa visi, kas vēlas :?: Kāpēc jācenšas piespiest "iemīlēt Raini" tos, kuri to nevēlas? :?: Mans personīgais viedoklis ir, ka labāk lai skolēns izlasa kaut vai pārstāstu vieglajā valodā vai noskatās filmu nekā moka un nedamoka pašu literāro darbu. Vismaz priekšstats par grāmatu būs, ne jau visi vēlāk kļūs par literatūrzinātniekiem. Tolaik, kad pati vēl mācījos pamatskolā, klase tika vesta uz kino, skatījāmies ekranizētus krievu romānus, jo diez vai kāds tos lasītu no vāka līdz vākam.
-
Pēc šādas loģikas nav ko mocīties arī ar lasīt mācīšanos vispār. Grūti taču! Lai bērns skatās multenes!
Mana paziņa ieprecējusies, dzīvo un strādā Dānijā. Turpat dzimusī meita, 14 gadi, mācās dāņu skolā. Klasē ap 30 skolēnu, 7-8 no tiem tā arī nav iemācījušies lasīt. Pusaudžu vecumā, parastā, nevis kkādā "mērķauditoriju" skolā. Un tādi viņi arī pabeigs skolu. Un iegūs profesionālo izglītību. Tas ir pilnīgi iespējams, jo pieauguši analfabēti starp pieaugušajiem nav nekāds retums.
Vai uz to mums jātiecas? Uz tādu progresīvo Eiropas izglītību? Pie mums - pagaidām vēl - visi skolasbērni māk lasīt...
Es par to, ka jebkāda latiņas pazemināšana - ar it kā vislabākajiem mērķiem nopamatota, lai taču vieglāk tādiem vai šitādiem nespējniekiem! - ir ļoti slidena taciņa...
-
Grūti veidot diskusiju, ja kādam eksistē tikai 2 galējības - vai nu literatūrzinātnieks, vai analfabēts :?:
-
Vai parasta grāmatu lasīšana jau būtu uzskatāma par literatūrZINĀTNIEKA cienīgu nodarbi? Ja nelasi kkaut kādu adaptēto priekš nespējniekiem vieglo variantu, tad esi jau literatūrzinātnieku kārtā? Man kaut kā vienmēr licies, ka parasta grāmatu lasīšana akurāt ir kaut kas pa vidam starp analfabētismu un literatūrzinātni. Bet varbūt drīzā nākotnē, ja par parasto vidusmēru tiks uzskatīta lasīšana "vieglajā valodā", tad spēja lasīt oriģinālus jau būs uzskatāma par elitāru izglītību. Un, vēl pēc kādiem gadiem - jau lasītprasme vispār....
-
Interesanti būtu redzēt to seno, Latvijas laika pārlikumu skolēniem. Tāds esot bijis.
Es tiem grāvjiem pa vidu. Ja jau ir uzskats, ka katram latvietim cik necik jāzin Mērnieku laiku saturs, tad tāds adaptētais variants ir tīri pieņemams. Jo es noteikti skolas laikā tos mērniekus neizlasīju no vāka līdz vākam. Man kaut kā vispār nav prātā, ka būtu bijusi liela pievēršanās šim darbam. Bet ar to es domāju adaptāciju, varbūt izmetot kaut kādus garus aprakstus, nevis pārcelšanu primitīvā vieglajā valodā.
Vēl man jautājums -kāpēc tieši Mērnieku laiki? Kāpēc ne kāds īsāks gabals, stāsts? Lai darbu sagādātu vienkāršotājiem? Baigi nu tie cittautieši lasīs, ja nu vienīgi piespiedu kārtā būs jāatbild uz eksāmena jautājumiem
Par obligāto literatūru -saīsināts jociņš no krieviem: ak dies ak dies, kā var dzīvot, nezinot Dostojevski!! Nu, Puškins ļoti labi iztika...
-
Pēdējā laikā sanāk šad tad pafilozēpēt. Nu kāda suņa pēc visiem jāiekļaujas nez kādos šablonos? Vai tiešām bez tiem obligātajiem pazemoto un apdalīto žēlošanas apcerējumiem nekādi nevar iztikt? Bez tam, ir dažs labs, kurš 5.klasē ''Dullā Daukas'' vietā lasīja pavisam profesionālas grāmatas medību saimniecībā, medicīnā, elektrotehnikā utt. Un nekļuva ne par noziedznieku, nedz cietsirdīgu maitu.
Grāmatas ir jālasa, bet kādas - to pašam jāizvēlas, kas tajā brīdī tuvāk pie sirds - Kronins, Dreslers, Bokačo, Dimā vai Voltērs.
-
Ātri pārskrēju dažu vidusskolu ieteicamās literatūras sarakstiem. Nebūt ne visos ir "Mērnieku laiki" (manuprāt, tas ir saprātīgi).
-
Ātri pārskrēju dažu vidusskolu ieteicamās literatūras sarakstiem. Nebūt ne visos ir "Mērnieku laiki" (manuprāt, tas ir saprātīgi).
Neatceros, kurā klasē mums bija programmā "Mērnieku laiki", vai vispār vidusskolā? Nebija 7. vai 8. klasē? Jā, pēc sajūtām - par agru, jo grūti lasījās...
-
Kādreiz bija 8.klasē. Tagad redzu 11.
-
Jā, bija pamatskolā, daudz par agru
-
В Японии в 1886 году вышел русский роман, получивший название «Плачущие цветы и скорбящие ивы. Последний прах кровавых битв в Северной Европе».
Книжка была тонкая -- страниц 150. Переводчик Мори Тай объяснил, что в оригинале было «много лишнего».
Так Япония узнала «Войну и мир».
Ko mēs te kasāmies!!
-
Mēs jau par savējiem :) Par tukošanas īpatnībām citās valodās ir šis tas lasīts. Neatceros, kura mūsu tulkotāja, bet ar vārdu, stāstīja, ka reiz grūti saprotamu/tulkojamu fragmentu līdzinājusi ar angļu valodas tulkojumu un izrādījies, ka tajā šī daļa vispār izlaista.