Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Dadzz_ 2026. gada 15. maijs, 20:51:13
-
Sveiki.
Nezinu, kā lai īsi apraksta. Droši vien situācija jau ir standartīga, tikai, esot iekšā "in vivo", grūtāk kaut ko saprast.
Tātad autorei, man, 40+, aizgāju no partnera, ar kuru 21 vai cik tur gadi un 2 bērni (jaunietis un liels pusaudzis). Šķīros, jo viņš bija izveidojis otru ģimeni ar jaunības kopīgo kolēgu (sāpīgs moments bija, ka bērnu acu priekšā un teica tiem, ka ar otru sievieti tikai kopīgs bizness). Nu jā, mums bija čakarīgi un grūti, pirmā un samocītās attiecības, ko nelaidām uz maiņām vaļā, un jaunībā arī biju sociopāts vai kas tāds. Dikti nevainoju viņu, nav jēgas.
Izveidoju attiecības. Vienaudzis un arī svaigi izjukusi ģimene. Tur bija diezgan murgains stāsts.Abiem tās ir 2.-3. tāda "nopietnības līmeņa" attiecības, kur kopdzīve un potenciāla ģimene.Abiem bērni palika pie iepriekšējiem partneriem. Manā gadījumā meita gribēja pie brāļa, kamēr tas nav aizgājis savā dzīvē. Viņam tur dažādi iemesli, bet bērnam (10) māte vienmēr bijusi tuvāka.Un abiem ir vainas sajūta par iepriekšējās ģimenes izjukšanu. Es jūtu, ka neprotu ļoti grodi uzrakstīt. Abiem stipra ģimene bijusi vērtība un ideāls.
Ir kopīgas intereses, kopīgas vērtības, kopīga paaudzes pieredze un dažās jomās darbošanās pārklājas. Tajā pašā laikā ir abpusēji kaitinoši sīkumi vai lielumi _ rakstura iezīmes. Arī no destruktīvām attiecībām sadzīvotas. Viens otra bērnus pieņemam.
Ko vēlos no sarunas pieteikuma forumā? Laikam visvairāk pieredzi ar otrajām ģimenēm. Situācija katram sava, bet citu stāsti atvieglo sirdi. Tu nejūties viens.
Nozīmīgs fakts ir, ka mēs abi esam pusmūžā. Te vienā tēmā bija laba tēze, ka pusmūža cilvēkiem ar skaidrām vērtībām un mazāk elastīgu raksturu ir grūtāk pielāgoties.
Uz "precizējošiem jautājumiem" atbildēšu droši vien, bet gribas uzzināt citu cilvēku pieredzi. Šeit ierodos ap reizi dienā.Paldies.
-
"... un arī svaigi izjukusi ģimene."
Varbūt vajag kādu brīdi vienatnē nevis uzreiz censties aizlāpīt to partnera tukšumu...
Bet man vienīgā laulība pagaidām un nezinu vai vēlētos veidot citu kopdzīvi savos gados vairs... tā, tikties, draudzībai, seksam, bet kopdzīvi nez vai, ģimene ja bērni, divi pieaugušie ar saviem paradumiem, ieradumiem... visa tā slīpēšanas, kam man to vairs.
-
Es laikam ļoti nesteigtos sev prasīt ideālu "saliktu ģimeni". Varbūt sākumā pietiek ar pietiekami labām, mierīgām attiecībām, kur nav melu un dubultdzīves.
Domāju, ka es varētu uzvarēt foruma konkursā par samežģītākajām attiecībām. Ne tikai otrajām.
Izdzīvosi. Būs labi.
-
Nu labi, ja par sevi, tad par sevi. (Cerams autore ir reāls personāžs, nevis kaut kāda psiholoģijas studentīte vai blogere, kas materiālu "iz dzīves" vāc :mrgr: ) Esmu sen šķīrusies un pārāk ilgi bijusi viena, pārāk pieradusi, pārāk iemīlējusi savu vienatni, lai vispār par kādām attiecībām domātu. Mani apgrūtina otrs cilvēks blakus. Jau ar to vien, ka ar viņu jārēķinās. Negribu pat tādu sīkumu kā aizņemtu tualeti, par kaut ko nozīmīgāku pat nerunājot. Un lai es tagad sarastu ar otra cilvēka raksturu, paradumiem, kādiem tarakāniem, kas neizbēgami katram ir.... negribu. Goda vārds, negribu. Max, ko tīri teorētiski varētu pieļaut - satikties pa reizei ar kādu, kas mani nebesītu, lai kaut kur kopā aizietu, bet kopā dzīvošanai ne, ne. Mans nams - mana pils, nevienam citam tur vietas neatradīsies.
Var jau mēģinàt jaunas attiecības, bet jāsaprot, ka viegli tas nebūs...
-
Kàpèc gan cilvèki par visàm varìtèm grib mesties iekšà jaunàs nopietnàs, t.i gʻimeniskàs attiecìbàs, ja iepriekšèjàs vèl galvà? ( Tas tàds retorisks jautàjums). Plàksteri ir un paliek plàksteri. Nu..izšķìries, nu.. iepazinies un veido jaunas. Normàli. Dzìvo un baudi. Tad tà pieslìpèšanàs bùs dabiska un viegla.
-
Nu, es arī godīgi par sevi. Ir iespējams izveidot stabilas un skaistas attiecības jebkurā dzīves periodā.
-
Jaunietis un liels pusaudzis. T.i., ap 16-17 un 14-15. Kam tad tie 10 gadi?
10 no 15 atšķiras ļoti.
Es esmu daudz domājusi, ko darītu, ja izšķirtos. Vispirms varu citēt Kvadru 1:1 - lai es tagad atkal lauztu sevi pieciest citus svešus tarakānus, ja vieni jau mani ir izbesījuši līdz stadijai, ka gribas kliegt jau, pirms tas tarakāns ir nošķaudījies... nē, paldies.
Bet es esmu introverts vientuļnieks. Citiem ir savādāk.
Uz tikko puspabeigtām attiecībām taisīt nākamo ģimeni - manuprāt, nē. Jo ir liela iespēja, ka iemesli nepareizie, un kad tas plākstera periods būs beidzies, jaunā ģimene arī beigsies. Ja bērni sīki (10), ļoti piedomātu, jo tas vēl ir "mana ģimene - visa pasaule" periods, un ja nesanāks laimīgā kopdzīve, būs pārdzīvojumi. Ja 16 - tad jau atdalījies, saprātīgs un runājams cilvēks.
-
Sapratu, ka 10 gadīgais ir vīrieša bērns kurš dzīvo pie mātes. Autores bērni - viens jaunietis, droši vien pilngadīgs, un otrs paliels pusaudzis dzīvo kopā atsevišķi un autore ar jauno vīru arī dzīvo atsevišķi divatā. Varbūt ko pārpratu... Nevar arī saprast cik ilga tā jaunā kopdzīve, mēneši, gadi...
-
Dzìvo un baudi. Tad tà pieslìpèšanàs bùs dabiska un viegla.
Atvaino Pif, bet sasmīdināji. :fp: Nu nevar autore baudīt, ja rozā brilles krīt un ir lietas kuras sāk kaitināt. Varbūt podam brilli nepaceļ vai vāku neaizver, komentē visu filmas laikā, čāpstina ēdot... globāli jau sīkums, bet piliens pa pilienam drupina klinti. Un nekāda "dabiska" pieslīpēšanās tur nesanāk, kur nu vēl viegla... Ar prātu jau saproti, bet tomēr kaitina un viss.
-
tuk, varbūt tas ir kaut kā otrādi - nu nekaitina nekas. Kā aizkaitināmība pazūd, nemācēšu izskaidrot. Ar prātu vai gribasspēku nebūs līdzēts. Es esmu pavisam cits cilvēks nekā iepriekšējās attiecībās. (tagad ļoti gribas sevi saslavēt :mrgr: )
-
Autore raksta - "Tajā pašā laikā ir visādi abpusēji kaitinoši sīkumi vai lielumi..."
Ja jau nekaitina nekas, tad jau viss kārtībā, dzīvo tik nost un forumos atbalsts nav jāmeklē... bet autorei nav šis gadījums ja jau raksta, ka tomēr kas kaitina. Un laikam jau nepazūd paši no sevis tie kaitinošie "sīkumi vai lielumi" :?:
-
Es esmu pavisam cits cilvēks nekā iepriekšējās attiecībās.
Ja par "citu cilvēku", tad savā vecumā es arī jau esmu cits kā jaunībā, tagad varu vien filozofiski pasmīnēt un paironizēt par lietām, kas jaunībā šķita kreņķu un pierādīšanas vērtas... Vecumam ir arī savas priekšrocības, ne vien trūkumi :mrgr:
-
Autorei 40+. Tai vecumā es būtu spējusi sabojāt jebkuras attiecības - pirmās, otrās utt. :mrgr: Tā rāmuma atklāsme (nezāģēt, nedzelt, nekasīties) man atnāca tuvu pie 50 :)
-
Nūū, tur arī koks ar diviem galiem... Ko kurš uzskata par sīkumu un "kasīšanās" nevērtu, pašapziņu neiedragājošu un dzīves kvalitāti neietekmējošu. Viss jau relatīvs...
Es no savas vienīgās esošās laulības varu vien ieteikt, ja kas būtiski traucējošs vai nepatīkams, izrunāt pēc iespējas ātrāk un nekrāt kaudzē, otrs varbūt pat nenojauš ka otram kas nepatīk... Un humors, spēja pašiem par sevi pasmieties parasti vairumu negāciju neitralizē.
Par rāmumu, nu par rāmu es sevi gan nesauktu, tik tālu vēl neesmu, lai skatītos kā upe plūst :rofl: Bet nu man senas attiecības, var saprasties bez vārdiem, viss jau sen saslīpēts :rofl:
-
Tuk, to dzìvo un baudi es ìsti nebiju domàjusi tèmas autorei un autores konkrètajà situàcijà. Bet gan, nu tà globàli. Vispàrìgi.
-
Neesmu blogere vai studente, kas vāc materiālus. MI to moška labāk uzrakstītu.
Atbildēšu mazliet vēlāk, darbdiena.
-
Bija jautājums par tehnisku statistiku.Ar bērnu tēvu 25, dubultā dzīve pēdējie 4Ar draugu tagad 1,5
Drauga 10g pie mātes, mani 19 un 16 pie tēva, 16g pirmo pusgadu bija ar mums. Neesmu izlasījusi pārējo.
-
Ja tìri tehniska statistika, tad , protams ir iespèjamas ļoti veiksmìgas otràs laulìbas. Pati gan neesmu tàdas izveidojusi, bet tìri apzinàti. Manàm draudzenèm ( 2) ir izdevies. Bet tas nenozìmè, ka viss ir bez raizèm un domstarpìbàm. Visiem ir sava pagàtne ar saviem stàstiem.
-
Attiecìbas ar otrpušu bijušajàm gʻimenèm: sàkotnèji sareźgʻìtas, gadiem ejot attiecìbas uzlabojas. Bet manas draudzenes sàkumà tà baigi nemaz necentàs iedraudzèties ar bèrniem un radiem.
-
No statistikas, Pif, to gan nevar secināt, izveidosies veiksmīgas vai ne. Viss atkarīgs vai spēs katrs "pārkāpt sev pāri" un mainīt to kas otru tracina, vai arī pārkāps sev pāri un aizvērs acis uz to kas tracina. Un tam vajag mērķi, ideāli ja kopīgu, bet var būt arī vienam tā "interese"- nevēlos dzīvot viens/viena, materiāla ieinteresētība, nu galu galā mīlu ar visām viņas/viņa vājībām un stulbajiem ieradumiem, utt...
Kā vārdā mainīties vai ko pieciest.
-
Tuk, es par savu konkrèto statistiku. Par pàrèjo nezinu.
-
Tad sorry, domāju ka tu par autores minēto statistiku... :?:
-
Beidzot kārtīgi izlasīju.Paldies daudzām sievietēm, kas no sirds pateikušas savas domas.
Kas uzreiz aizķēries.. Abpusēji tas nav plāksteris vien. Citādi būtu beidzies, krītot rozā brillēm. Paldies tiem, kas atgādināja par izrunāšanos. Laikam liels pluss ir tas, ka abi partneri esam gana labi emocionāli inteliģenti vai kā lai saka. Protam atpazít un nosaukt vārdā emocijas. Mīnuss abiem perfekcionisms un arī vainas sajūta (abiem exi ir gaslaitojuši). Vēl viens mīnuss koncentrēšanās uz negācijām. Trešais – vīrietis izteikti jutās parādā savai ex sievai, kas to bija izdevīgi izmantojusi gadiem.Vai ir "galvā iepriekšējā ģimene", domāju, ka tik vienkārši tas nav. Lietu smagu padara tas, ka abi jaunajā situācijā esam svētdienas vecāki.
-
Klusais secinājums – labāk ir, ja novērtē labos brīžus un tiešām arī nosvin tos. Mēs isti to neļaujam, tad viens, tad otrs. Varētu taču abi novērtēt – pa pusotru gadu ir jau baigi intensīvi otrs iepazīts, arī abpusēji pateikts, ko domā, izmestas pūkas, un tomēr nešķiramies, jo laikam tomēr saderība gana liela un pievilkšanās arī. Un zinām, ka rindā līdzīgi eksemplāri gluži nestāv.
-
Vai ir kādi pieredzes ieteikumi?
# Ir dzirdēts "nesalīdzināt", bet kā to reāli dzīvam cilvēkam izdarīt?
# Otrs – laikam jau negaidīt ātrus rezultātus.
Sērošanas stadijas arī droši vien. Tikai tas princips teorijā jau zināms, bet praksē ne vienmēr izdodas. Es mēdzu norakstīt no sevis nost.
Attiecības jau neviens nav garantējis, tas fakts. Bet, ja gribas, droši vien jāstrādā. Kä ar jaunu profesiju utt...
-
Vienīgā trauksmes pazīme ir tā, ka Tu pati šaubies.
-
ienācu, jo Krimsis bija ielicis saiti uz šo diskusiju.Tā kā es lasu, kad jau vairāk info no autores ,tādēļ vairākas vietas šķiet aizdomīgas.Vispirms, rakstīšanas stils kkā nesasaucas ar reālu 40itgadnieku. Kkas jocīgs teksta uzbūvē. :scratch:
Pēcāk- īsti nesaprotu.... 40+ gadi un kāds tad īsti ir jautājums..vai man sanāks otrā laulība(ja līdz tai tikšu?). Tak neviens to nezin un nevar zināt.. cik cilvēku tik variantu.
Man trešā laulība. Un ??? kopā 26.gadi. un ? Pa vidu trīs reizes pavisam nopietni izšķīrušies un pēcāk atkal sākuši no jauna. Un??Vīrs jaunāks un es viņam pirmā oficiālā... Un? Svešas dzīves un sveša statistika nevar palīdzēt.
Par red flagiem,kurus jūtu- nu bāc..ja jau attiecības ir tādas,kur pat sākumā jāstrādā ..tad nafig tādas. Attiecībām ir jabūt ,kur dzīvot viegli..viens otru atbalstam ,viens otru papildinam. Kāda vēl strādāšana pie attiecībām :?: Ja no sākuma grib izlikties par labāku,tad jā, būs vien jāturpina turpmako dzīvi strādāt un turēt latiņu.. bet ja godīga attieksme..tad kāda tur strādašana .
oky, šo es nekad neesmu sapratusi, jo bieži tiek dzirdēts -darbs pie attiecībām :rat: Tad nu, paldies par kūkām ,nahren man tādas attiecības... strādāju es darbā un vingrošanas zālē !
Vēl karogs- negaidīt ātrus rezultātus...pag,pag,pag ..kādus rezultātus??? Jūs abi gaidāt rezultātus, jeb tikai autore? Un partneris zin kko par rezultātiem -sagaidāmajiem(te nu es sāku domāt par studentiem un rakstu cepšanu, jo tik ļoti nodrelletas frāzes )
Tagad pašķetināšu- rezultāti attiecībās ..??? :scratch: Nuu meitenēm drošvien riņķis pirkstā un kāzu valsis. Kas vēl ?? Ceļojumi un bildes IG ,lai Ex-iem parādītu ,ka mēs varam ? !
kopīgi bērni laikam te atkrīt...tad kas vēl, tie sagaidāmie rezultāti- kafija gultā(tas jāpaska uzreiz -gribu vai negribu kafiju gultā)..Nē nu pag, principā visu, var nodefinēt jau pirmajā pusgadā( neiaztiec manu kafijas krūzi...nekad!!!nevis ceru,ka kādu dienu viņš to vairs neaiztiks)..lai nav nezināma gaidīšana (un šo es sku ņemot vērā,ka pārim vairs nav 18it)
Autorīt,ja tu esi īsta(dzirdu Krimsi),tad tev vajag bik sevi paķidāt un pastrādāt ar sevi, nevis ar attiecībām .Es teiktu, ņem visu vieglāk(zinu,zinu. kam tagad viegli.)
-
Nu nē, man pazuda autore ,kā reāla persona..kas ir šis -
Klusais secinājums – labāk ir, ja novērtē labos brīžus un tiešām arī nosvin tos. Mēs isti to neļaujam, tad viens, tad otrs. Varētu taču abi novērtēt
kas jānosvin?? Nu tā, ka jānosvin?
salasīti lozungi glancētos žurnalos par dzīves svinēšanu???
Labie brīži,ir tik reti,ka jānosvin??
Nutad pie velna tādas attiecības.
Es nesvinu labos brīžus, es tos dzīvoju... Te, man jau kkā ņe aļo izklausās.
Piedošan,ka varbūt serpom pa jaicam(tā teica mans pirmais vīrs-baltkrievs)nobraucu.
-
Par red flagiem,kurus jūtu- nu bāc..ja jau attiecības ir tādas,kur pat sākumā jāstrādā ..tad nafig tādas. Attiecībām ir jabūt ,kur dzīvot viegli..viens otru atbalstam ,viens otru papildinam. Kāda vēl strādāšana pie attiecībām :?: Ja no sākuma grib izlikties par labāku,tad jā, būs vien jāturpina turpmako dzīvi strādāt un turēt latiņu.. bet ja godīga attieksme..tad kāda tur strādašana .
oky, šo es nekad neesmu sapratusi, jo bieži tiek dzirdēts -darbs pie attiecībām :rat: Tad nu, paldies par kūkām ,nahren man tādas attiecības... strādāju es darbā un vingrošanas zālē !
Vēl karogs- negaidīt ātrus rezultātus...pag,pag,pag ..kādus rezultātus??? Jūs abi gaidāt rezultātus, jeb tikai autore? Un partneris zin kko par rezultātiem -sagaidāmajiem(te nu es sāku domāt par studentiem un rakstu cepšanu, jo tik ļoti nodrelletas frāzes )
Te ļoti piekrītu Mellenei. Kā četrreiz zupu no cirvja vārījusi, un tik un tā pie pussasistas siles palikusi, goda vārds, uzskatu, ka attiecībās nav sevi jālauž, tajās nav jāieguldās vienpusēji, "strādājot ar sevi", lai tas liktos normāli. Man kaut kas bija salīdxinājums, ka attiecībās tu ej ar spaini, kur salikt iegūtās vērtības. Bet ja jau ceļa sākumā tajā groziņā ir ķieģeli (mūsdienās sauc par red flag), un katrs ceļa pagrieziens ieliek vēl pa laukakmenim, un tu to visu nes, nes, nes....Tālu aiziesi?
-
Tad te ir jautājums, cik svarīgi ir tev būt attiecībās? Vai tu pie sevis nolamājies, ka kāds cits dzer no tavas kafijas krūzes, vai sacel traci katru reizi. Tas laikam no rakstura atkarīgs.
Par tām glancēto žurnālu frāzēm -tās laikam sekas, ja ilgstoši tādus lasa
Es laikam arī nesaprotu, kādus vēl rezultātus pēc 1,5 gadu ilgām attiecībām autore gaida. Kādiem vispār jābūt rezultātiem.
Man ieteikums arī būtu -ņem to visu vieglāk. Dzīvo arī pati savu dzīvi, ne tikai kopējo.Ja jau gribi kaut ko vērtēt, tad skaiti plusus, nevis mīnusus.
-
"Vēl viens mīnuss koncentrēšanās uz negācijām."
Nu, šis gan neizklausās lāga... Protams, ka iepriekšējās 20+ gadus ilgušas attiecības, ja vēl tajās nepieauguši bērni, nekur jau nepazudīs, bet tagadējās "mērīt" visu ar iepriekšējo negatīvo pieredzi... nu nez'. Man tomēr tā sajūta, ka par ātru tās attiecības izveidotas, nav notikusi īsti "atiešana" no iepriekšējām, seperācija un pašstabilizācija.
Problēmas un krīzes jau var būt jebkurās attiecībās, bet dominē jau harmonija, ne otrādi, ka tie labie brīži tā vien jāķer un jāsvin... Pa 1,5 gadu tās rozā brilles nemaz tā īsti vēl līdz galam nav kritušas...
-
Attiecības ir tāda lieta, kur katram kas sakāms, katram sava pieredze.
Nez kāpēc man šķiet, ka otrā ģimene varētu būt mazkļūdaināka. Jo it kā personība vairāk nobriedusi. Bet tur ir divas personības. Katra ar savu pieredzi, savu raksturu, temperamentu, domāšanu.
Ir ļoti liela veiksme, ja sanāk jau pirmajā ģimenē. Otrajā. Trešajā, galu galā.
Izcili, ja viss notiek kā pa sviestu. Nāk no iekšām. Tu esi tu pats. No otras puses, ES pats jau arī ir dažāds. Mainās dzīves laikā.
Ienāca prātā doma par apaviem. Ir labi, ja apavus nejūt, tie vienkārši der. Daudzās situācijās. Bet, ja akmeņains ceļš, basas kājas, gadās, ka, lai turpinātu ceļu, uzvelk to, kas ir. Ja par lielu, iestūķē vati, uzlipina plāksterus, ievelk vilnas zeķi. Un soļo.
Neesmu attiecību eksperts. Pati, gadiem ejot, esmu mainījusies. Tā man šķiet.
-
Jebkuras attiecības ir kompromiss vairāk vai mazāk. Gan starp laulātajiem, gan vecākiem un bērniem, gan bērniem savstarpēji ja vairāki ģimenē. Tā, ka viss nu rullē kā pa sviestu... tādā ideālā... nu nezinu gan...
Manuprāt allaž būs savas intereses jāsamēro ar citu interesēm ģimenē un jārod tas kompromiss. Nekad nebūs vienādas vēlmes visiem ģimenē. Pamatlietas jau jā, bet ikdienišķās, "sīkumos", kuri ir ik uz soļa, tas tā maz iespējams? Tāda ideālā pasaule?
-
Veidot ģimeni jaunībā vai brieduma gados ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Jaunībā šie kompromisi un pielāgošanās ir daudz pašsaprotamāki, vieglāki, jo ir taču jaunība. Nav pieredzes bagāžas, nav "savu stāstu" utt. Brieduma gados - viss nav tik vienkārši. Ir jāatvadās no ilūzijām, ideālajiem variantiem un ir jāprot spēlēt ar tām kārtīm, ko dzīve iedala.
-
Varbūt, bet jaunībā kategoriskums, hormoni trako, ES, MAN vēl dominē, nav pieredzes... ja jau viegli, tad jau nebūtu šķirto pāru. Ar gadiem tomēr tā apskaidrība ka pasaule jau negriežas vien ap manu ES, jārēķinās arī ar citiem. Kādi paradumi gan var būt "ieciklējušies" un tos grūtāk mainīt... vienmēr daru tā, zinu kā vajag, bet tagad otrs visu dara tieši pretēji un arī uzskata, ka zina, ka jādara tieši tā... Katram vecumam savas grūtības. Bet kā jau šeit minēja, nav jau nekā neiespējama, ja vien abpusēja vēlēšanās turpināt kopdzīvi.
-
Iepauzēju ar savu komentāru, lai saliekas bilde galvā.
Sapratu, ka pirmais vīrs izveidojis jaunu ģimeni, un, izskatās, ka autore, īsti neatlaidusi un nepārsāpējusi (minētās sēru stadijas), vrb arī, lai kko pierādītu sev, bijušajam vīram, citiem apkārtējiem(?), ātri nodibinājusi attiecības ar tikpat svaigi šķīrušos vīrieti, kurš arī velk līdzi emociju bagāžu, vainas sajūtu pret pirmo sievu. Plus vēl abiem vainas sajūta attiecībā pret bērniem, kuriem tagad esot svētdienas vecāki. No tā visa kopā negatīvisms un nespēja koncentrēties pašiem uz savām attiecībām. Nav atlaists bijušais un nevar attīstīties tagadējais.
Autores bērni jau tik lieli, ka tāpat jau drīz no mājām taisītos prom, vīrieša 10 gadnieks pie mātes. Māja tukša, dzīvojiet un baudiet. Bet kas jūs tur kopā? Pusotra gada laikā būtu jābūt skaidrībai, kas ir tas jūsu kopīgais pamats, jūsu motivācija? Savstarpēja pievilkšanās un nākotnes platformā vai parastas bailes nebūt vienam?
-
uz kāda jaunēkļa jautājumu: "Ko man darīt? Precēties vai neprecēties? " - viedais atbildēja - "Dari kā zini, bet tāpat vēlāk nožēlosi"..
-
un kur tagad autore noplauka ??? :smoker:
-
Varbūt, bet jaunībā kategoriskums, hormoni trako, ES, MAN vēl dominē, nav pieredzes... ja jau viegli, tad jau nebūtu šķirto pāru. Ar gadiem tomēr tā apskaidrība ka pasaule jau negriežas vien ap manu ES, jārēķinās arī ar citiem.
Tie cilvēki ir dažādi. Un situācijas dažādas.
Kas trīs reizes aiz mīlestības liecies, pakļāvies, pielāgojies un padevies, bet atkal un atkal atklājis, ka tas otrs to ērti izmanto un jāj, kājas šūpodams, tas ceturtajā reizē iestājas šķērsguļā, ka ES vairs netiks nolīdzināts ar grīdlīsti, un rāda zobus arī visnevainīgākajās situācijās, jo tā vienpusējā pieslīpēšanās ir paša ego jau noslīpējusi līdz nulle, komats sūds uz kociņa, bet noslīpēties līdz absolūtajai nullei tomēr minimālais pašsaglabāšanās instinkts neļauj. Un tad arī rodas tās sievietes pēc 40+, kas "vairs nekad!" un labāk dzīvo vienas nekā piecieš jebkuras bikses, lai tikai būtu. Pat visnevainīgākā čāpstināšana pie galda vai netīrās zeķes visās vietās ir trigeris, ka tūlīt sāksies atkal.
Bet viņas vairs nespēj apriori pieņemt spaini ar ķieģeļiem no mana iepriekšējā posta.
-
Kādēļ vien "rodas tās sievietes 40+", re, autorei partneris šķīries dēļ manipulatīvas izmantošanas. Nav tur starpības sieviete vai vīrietis. Jau iepriekš rakstīju, ka ģimenē visiem jāspēj pieņemt kompromisu, nevis kādam jāizplājas lai citiem ērta dzīve.
-
Nu un iedomājieties tagad, ka satiekas divi tādi cilvēki, katrs ar savu iepriekšējo attiecību bagāžu, psihotraumām un trigeriem. Cik viegli viņiem izveidot sakarīgas attiecības?
-
Bik padomāju..ar šodienas smadzenēm man ir pilnīgi skaidrs kādēļ man nesanāca pirmās ,otrās,trešās un ceturtās attiecības. ...šodien rīkotos citādi...tolaik rīkojos kā nu jēdzu un kā likās ,ka vajag...bet, es nezinu vai katras nākamās attiecības jelkā ietekmēja tās iepriekšejās :scratch: , jo katrā nakamājā sērijā bija citi raksturi, citas situācijas un cita skola jāapgūst.... un katru reizi es arī vairs nebiju tā,kas iepriekš...zin, bieži dzirdēts ,ka veči mainoties pie citām sievām un tā... nu bet, loģiski...mēs visi esam citi...
-
Nepiekritīšu, ka katras jaunas attiecības ir tik jau nu unikālas, ka nav nekā apgūstama, ielāgojama un izmantojama no iepriekšējàm attiecībām
-
Nepiekritīšu, ka katras jaunas attiecības ir tik jau nu unikālas, ka nav nekā apgūstama, ielāgojama un izmantojama no iepriekšējàm attiecībām
Lai ielāgotu un izmantotu, vispirms vajag saprast. Neteikšu, ka man tas būtu teicami izdevies.
-
Autores gadījumā, iespējams, kā tajā teicienā- vienreiz apdedzinājies ar ķīseli, tagad allaž pūš uz ūdeni...
-
Markam Tvenam pieder aptuveni tāds teiciens: Kaķis, kurš reiz uzlecis uz karstas plīts, uz tādas vairs neleks. Arī uz aukstas ne. :mrgr:
-
Vai cik labs, tas teiciens par ķīseli :saule:
p.s joprojām uztraucos,kur autore palika? Tak cerams, nesāka dzert? :scratch:
-
Nezinu, kāpēc planšetē neatsvaidzinājās tēma. Kādas 3 dienas rādījās mans vecais komentārs kā pēdējais.
Lasu visu..
-
Iepauzēju ar savu komentÄru, lai saliekas bilde galvÄ.
Sapratu, ka pirmais vīrs izveidojis jaunu ģimeni, un, izskatās, ka autore, īsti neatlaidusi un nepārsāpējusi (minētās sēru stadijas), vrb arī, lai kko pierādītu sev, bijušajam vīram, citiem apkārtējiem(?), ātri nodibinājusi attiecības ar tikpat svaigi šķīrušos vīrieti, kurš arī velk līdzi emociju bagāžu, vainas sajūtu pret pirmo sievu. Plus vēl abiem vainas sajūta attiecībā pret bērniem, kuriem tagad esot svētdienas vecāki. No tā visa kopā negatīvisms un nespēja koncentrēties pašiem uz savām attiecībām. Nav atlaists bijušais un nevar attīstīties tagadējais.
Autores bērni jau tik lieli, ka tāpat jau drīz no mājām taisītos prom, vīrieša 10 gadnieks pie mātes. Māja tukša, dzīvojiet un baudiet. Bet kas jūs tur kopā? Pusotra gada laikā būtu jābūt skaidrībai, kas ir tas jūsu kopīgais pamats, jūsu motivācija? Savstarpēja pievilkšanās un nākotnes platforma vai parastas bailes nebūt vienam?
Šis ir ļoti labs skats no malas. Paldies, Minn-e!Turpmākais virziens atkarīgs, manuprāt, no:mana godīguma pret sevi,Vīrieša godīguma un vēlmes saprast notiekošo, nekrist drāmas trijstūros.Jauns pavērsiens situācijā diemžēl ir vīrieša atkarība, un redzēs, ko ar to taisās vai netaisās iesākt. Līdz šim to nerakstīju, jo negribējās, ka spēle aiziet vienos vārtos.
Motivācija bija vēl kādreiz mūžā ģimene (adopcija), abiem gribējās audzināt kopā cilvēku, sakopt vidi un teritoriju; izdarīt noteiktas kopīgas lietas.. Arī kaut kāda saderība dzīves izjūtā, vērtībās, komunikācijas veidā, hobijos. Abi likāmies tādi savējie. Kā te teica par apaviem - ka diezgan dabiski "guļ kājā". Un tās beršanas rodas no iepriekšējo att., ģimeņu neatlaišanas.VVKTIG?
Un jā..varbūt arī vēl viens cēlonis apjukumam tāds, ka – autore jūtas tā (es), ka savos 41 neprot attiecības kā tādas veidot. Uzreiz agrā jaunībā bija ģimene, ne draudzība. Diemžēl.
-
Nu nē, man pazuda autore ,kā reāla persona..kas ir šis -
Klusais secinājums – labāk ir, ja novērtē labos brīžus un tiešām arī nosvin tos. Mēs isti to neļaujam, tad viens, tad otrs. Varētu taču abi novērtēt
kas jānosvin?? Nu tā, ka jānosvin?
salasīti lozungi glancētos žurnalos par dzīves svinēšanu???
Labie brīži,ir tik reti,ka jānosvin??
Nutad pie velna tādas attiecības.
Es nesvinu labos brīžus, es tos dzīvoju... Te, man jau kkā ņe aļo izklausās.
Piedošan,ka varbūt serpom pa jaicam(tā teica mans pirmais vīrs-baltkrievs)nobraucu.
Nu nais, ka psihoterapeita tekstus tauta par glancēto žurnālu frāzēm skaita. Bet man ir drusku cinisms, tā ka nekas... jāieslēdz tas režīms. Biju aizmirsusi, uz kurieni atnācu.
-
Tad te ir jautājums, cik svarīgi ir tev būt attiecībās? Vai tu pie sevis nolamājies, ka kāds cits dzer no tavas kafijas krūzes, vai sacel traci katru reizi. Tas laikam no rakstura atkarīgs.
Es laikam arī nesaprotu, kādus vēl rezultātus pēc 1,5 gadu ilgām attiecībām autore gaida. Kādiem vispār jābūt rezultātiem.
Man ieteikums arī būtu -ņem to visu vieglāk. Dzīvo arī pati savu dzīvi, ne tikai kopējo.Ja jau gribi kaut ko vērtēt, tad skaiti plusus, nevis mīnusus.
Reno ieteikumi vietā.Pusotrs gads pagāja, starp citu, kā reiz cenšoties stabilizēties. Karjera stipri pamainījās, jo bija jāstrādā pilna slodze un tad iespringu. Pagaidām ir tikts līdz kaut cik izturamam dzīves ritmam profesijā, kura sagādā arī prieku.Un arī.. ja esi bijis 20+ ģimenē un tas nojūk, jo otrs izveido slepenu otro dzīvi, tas bija traki kaut kā. Bez pt neizvilktu. un par sērošanas stadijām teoriju zinu. Tur arī tas pusotrs gads aizgāja.
-
Veidot ģimeni jaunībā vai brieduma gados ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Jaunībā šie kompromisi un pielāgošanās ir daudz pašsaprotamāki, vieglāki, jo ir taču jaunība. Nav pieredzes bagāžas, nav "savu stāstu" utt. Brieduma gados - viss nav tik vienkārši. Ir jāatvadās no ilūzijām, ideālajiem variantiem un ir jāprot spēlēt ar tām kārtīm, ko dzīve iedala.
Ļoti noder Pifa un tuk saruna. Iedošu varbūt izlasīt viņam.
-
Un tās beršanas rodas no iepriekšējo att., ģimeņu neatlaišanas.VVKTIG?
Par to jau pašā tēmas sākumā minēju, par ātru tās attiecības esat abi sākuši, neesat vēl seperējušies no iepriekšējām...
-
Par to jau pašā tēmas sākumā minēju, par ātru tās attiecības esat abi sākuši, neesat vēl seperējušies no iepriekšējām...
Nu i ko? Tikai plāksteris tas nav, bet, vai izdosies salāgoties, vilks viņu zina.
-
Domāju, ka es esmu vairāk atdalījusies gan. Tie 4 krāpšanas gadi palīdzēja, jamais nebija bieži mājàs. Nu i pt arī, protams. Spēju skatīties no malas un atlaist, un pateikties no tīras sirds par labo. Cita lieta, ka exis ienīst un uzskata par nodevēju, bet pieauguša cilv.vietā neko izlemt nevar.
-
Tango taču dejo divi...
Bet patiesi, tev to vajag, tās atkarības? Vai arī naivi ceri, ka būsi tā, kura to mainīs... :?:
-
saprotot, ka mans viedoklis var būt nepopulārs auditorijā, es tomēr iemetīšu savus piecus centus... Ja viens no pāra dalībniekiem "ķeras vērsim pie ragiem" un ar ārēju palīdzību cenšas "sakārtot attiecības" - nedomāju, ka tas ir pareizais ceļš. Ja divatā šos jautājumus nav iespējams izrunāt un atrisināt, tad ārējā palīdzība nepalīdzēs. Kur nu vēl citātu bāšana degunā no salasītiem viedokļiem. Neviens nekad un nekādā veidā nevarēs pilnā apjomā iebraukt vienas puses pārstāstītā situācijā. Līdz ar to šis ir veids tikai un vienīgi paščakarēšanai, jo neved uz rezultātu.
-
Protams, ka attiecības neviens cits nesakārtos, bet savas domas (šaubas?), varbūt autore spēs sakārtot... :?:
-
Eh...vecais labais Blaumanis : "žogam ko uzceļ prāts, jūtas viegli kāpj pāri". :rofl:
-
......Jauns pavērsiens situācijā diemžēl ir vīrieša atkarība, un redzēs, ko ar to taisās vai netaisās iesākt. Līdz šim to nerakstīju, jo negribējās, ka spēle aiziet vienos vārtos.
Motivācija bija vēl kādreiz mūžā ģimene (adopcija), abiem gribējās audzināt kopā cilvēku, sakopt vidi un teritoriju; izdarīt noteiktas kopīgas lietas.. Arī kaut kāda saderība dzīves izjūtā, vērtībās, komunikācijas veidā, hobijos. Abi likāmies tādi savējie. Kā te teica par apaviem - ka diezgan dabiski "guļ kājā". Un tās beršanas rodas no iepriekšējo att., ģimeņu neatlaišanas.VVKTIG?
Un jā..varbūt arī vēl viens cēlonis apjukumam tāds, ka – autore jūtas tā (es), ka savos 41 neprot attiecības kā tādas veidot. Uzreiz agrā jaunībā bija ģimene, ne draudzība. Diemžēl.
Pag, pag...nu neko vairs nesaprotu: Jauno attiecību vīrietim ir atkarības??!! Un vēl bijusī sieva - manipulatore? (Tā sapratu no autores sākuma textiem). Sāpināti un aizvainoti bērni? Te ne foruma pļāpas, bet sertificēts pāru terapeits nepieciešams (manas domas).
-
Motivācija bija vēl kādreiz mūžā ģimene (adopcija), abiem gribējās audzināt kopā cilvēku, sakopt vidi un teritoriju; izdarīt noteiktas kopīgas lietas.. Arī kaut kāda saderība dzīves izjūtā, vērtībās, komunikācijas veidā, hobijos. Abi likāmies tādi savējie.
Un tagad vīrieša atkarību dēļ tā "motivācija" vairs nerullē? Pareizi saprotu?
Nu ja nav kazai piena, tad nav... ko tur mocīt kazu un mocīties pašai... Verbāli jau var piekrist un māt ar galvu par visādiem plāniem - sakopt vidi, iestādīt koku, nosist čūsku, bet jāskatās jau uz darbiem.
-
Iepriekšējo sievu pazīsti un zini viņas versiju par šķiršanās iemesliem?
Ja ne, tad stāsts par "slikto bijušo – manipulatori" var izrādīties ļoti vienpusējs un tendenciozs viedoklis. Tikpat labi bijusī pateiks to pašu - maita un manipulators.
Cilvēku ar atkarībām nepārtaisīt.
Manās acīs kategorisks "nē". Principā, jebkura atkarība – alkohols, smēķēšana, narkotikas, azartspēles un dajebkas destruktīvs – manā uztverē ir tāds sarkanais karogs, ka nē. Nafig man vajag sev uzkraut svešas problēmas, kas ātri vien kļūs par manējām.
Un ja šis zirgs sāk nobeigties dabiskā nāvē – jo attiecības jau ir jāattīsta un jāuzlabo, tātad ir lielas problēmas – tad ir jākāpj nost.
-
Pag, pag...nu neko vairs nesaprotu: Jauno attiecību vīrietim ir atkarības??!! Un vēl bijusī sieva - manipulatore? (Tā sapratu no autores sākuma textiem). Sāpināti un aizvainoti bērni? Te ne foruma pļāpas, bet sertificēts pāru terapeits nepieciešams (manas domas).
Atkarība ir.Sieva manipulatore ir. Nu.. Viņas šķiršanās versija mani interesē, bet tieku uzskatīta par zemcilvēku.
Bērns droši vien, ka sāpināts arī ir ticis. Ok, tur tieku galā. Laikam profesionālā pieredze, skolotāja.Psihoterapeits man ir, vismaz vēl pagaidām.
-
Mìļo stundiņ!!!! Kam Tev to murgu vajag??!!
-
Tur tieku galā... varbūt tad definē problēmu, kur tad netiec galā, kas tieši ne tā tajās jūsu attiecībās? Kas konkrēti neapmierina? Mini kādu piemēru vismaz...
-
Emocionàli pieaugušas, nobriedušas personìbas nesirgst ar atkarìbàm. Ar vińàm nevar arì manipulèt.
-
Par sievu. Zinu, jo a) "paziņu-paziņu" kontakti, b) vīrieša dzimtas stāsti un tie ir gana objektīvi, respektīvi, vini akli savējo brāli/dēlu neaizstāv. Tiesa, pirms šī romāna nezināju.
Tas, ko sapratu – sieva apprecējās koledžas pēdējā kursā, mērķtiecīgi noskatīja toreizēja talantu šova dalībniekus, jo gribēja ieprecēties stiprā latviskā dzimtā, principā plots izdevās. Viņa ir 11 gadus jaunāka, bija ambicioza un kompleksaina vienlaikus. Ļoti gribēja izveidot dzīvi atbilstoši Anastasijas neopagāniskā kulta priekšrakstiem, čaļa ģimene it kā tam atbilda, jo paši bija vieni no eko-hipijiem ar sapni par ekociematu laukos.Problēma bija, ka viņai vēl tikko pēc koledžas nebija izveidota/izveidojusies identitāte, viņa nezināja, ko grib, bet bija milzu ambīcijas par to ideālo dzīvi, kas nāca komplektā ar perfekti detalizētiem noteikumiem...Un, kad čalis sāka modelēt tīri praktiski – nu, no sērijas, māju var celt zemes gabalā x, jo tur jēdzīgs reljefs un gruntsūdeņi, tad nostājās pozā, ka grāmatā tā nebij rakstīts. Viņa uzskatīja sevi par izredzētu, ar kuru būt kopā ir pagodinājums, kurai kalpot ir tikai dabisks stāvoklis. Viens nelāgs pagrieziena punkts varētu būt tāds, ka viņi nepamēģināja nekādu kopdzīvi pirms laulību noslēgšanas, tas bija krass meitenes ultimāts. Apprecējās aptuveni 3-4 mēnešus pēc iepazīšanās. Un drīz pēc kopdzīves sākšanas viņa bija gaidībās. Un tas bija vīrietim super svarīgs moments, tas, ka sieviete viņam devusi dēlu. Plus tas, ka pārējiem brāļiem, māsām bija salīdzinoši saskanīgas ģimenes.Pēc laikam 4 gadiem sieviete iemīlējās citā vīrietī, bērnības draugā un paziņoja vīram, ka šķiras, bet prom nekur neies, jo ir dēla māte un viņai pienākas tur dzīvot, plus principā vīrietis varētu sev uzcelt citu māju, jo vecākiem taču ir zeme, vai noīrēt viņai un dēlam dzīvokli, kur šad tad varētu atnākt ar viņu pārgulēt, ja nebūs radies vēlamāks partneris.Nu, tur bija riktīga sāga, viņi sadalījās pa mājas daļām, sieviete turpināja nestrādāt, nestudēt, teica, lai vīrietis meklē citas attiecības, bet, kad atrada, viņu mobingoja. Vīrs atgriezās, bet viņa turpināja to pašu naratīvu – mūsu laiks ir beidzies, mums ģimenes vairs nebūs. Nu un tā tas arī vilkās. Viņš "skrēja pakaļ" sievietei, bet nekad nebija pietiekami labs. Sieviete to izmantoja, negribēja arī uzturēt māju kaut cik tīru..principā gribēja būt stāvokļa noteicēja, izvēlēties, ko un kad darīt, jo zināja savu priviliģēto statusu un zināja, kā "vilkt otru striķītī", manipulējot ar emocionālas/fiziskas tuvības solīšanu. Kaimiņi arī stāstījuši – redzējuši, kā viņa viņam klūp krāgā par ne perfekti izdarītiem darbiem, redzējuši aizaugušo māju. Pirms laulības dzēra pāris reižu mēnesī piektdienas vakaros (dzīvoja ar radu vienā dzīvoklī, info no turienes), kad sieva "izšķīrās" – tas kļuva par izteiktu atkarību.
-
Labi, pagātne ir pagātne.
Kas ar tām atkarībām, labāk precizēt, kas.
-
Izvèlies ko vèlies un dzívo ar to ko izvèlèjies.
Retorisks jautàjums: tiešàm vairs nav adekvàtu vìriešu pèc 40?
-
Labi, pagātne ir pagātne.
Kas ar tām atkarībām, labāk precizēt, kas.
Autores garà teksta pèdèjais teikums. Ja pareizi sapratu.
-
Kāpēc motivācija vēl turpinās.
1. Es nezinu, vai teicu, gan jau, ka ne. Ar bijušo nevis vnk šķīros, bet viņa gaslaitošanas dēļ zaudēju darbaspējas uz visu vasaru, un šajā periodā viņš mani cītīgi izņirdza. Turklāt viņam biologa izglītība ļāva rafinētāk argumentēt. OK, man nepabeigta medicīniskā, arī ar pliku roku ikdienā ņemama nebiju, bet tajā situācijā.. kad biju slimnīcā un nācās aiziet no vienas darbavietas, biju arī ievainojamāka un taču gribējās cilvēkam ticēt.. Šis vīrietis ļoti gribēja palīdzēt un to arī darīja. Es vēlējos viņam atlīdzināt. OK. Tas bija līdzatkarīgi – pats ar savu dzīvi galā netika, tad gribēja pašcieņu iegūt, lāpot citu. Bet viņš deva daudz resursu un no sirds, un tas tiešäm bija vajadzīgs.
2. Man tie 4 melu gadi sagrāva pašapziņu. Nevis par vīriešu ķeršanu, bet par to, ka esmu kopdzīves partnera pozīcijas, sadarbības, uzticēšanās vērta. Un gribējās iemācīties sadarboties galu galā..Viņam ir līdzīgi. Jā, tas saista, "trauma bond" varbūt.
3. Diezgan lielā procentā gadījumu spējam runāt atklāti. Bez tā būtu prom.4. Ir arī viņš gana daudz strādājis ar sevi un to, kā sadarbojamies. 5. Negribas zaudēt draugu, ar kuru labajos brīžos ir jauki piedzīvot dzīvi. empātisks, izpalīdzīgs (visi mājas darbi), sirsnīgs. Atbalsta viņa ģimene, (labi, viņiem ir izdevīgi, ka kāds to vējapistoli "pieskata")..
-
Izvèlies ko vèlies un dzívo ar to ko izvèlèjies.
Retorisks jautàjums: tiešàm vairs nav adekvàtu vìriešu pèc 40?
Atbilde. Novērojumi – 30gadnieki caurmērā jēdzīgāki, veselības trendi..Bet kas būtiskāk – pati biju sadzīvojusi tādus kompleksus, ka jēdzīgam partnerim nederēju un arī tagad esmu tikai ceļā uz veselīgāku pašapziņu.
-
...., ka jēdzīgam partnerim nederēju un arī tagad esmu tikai ceļā uz veselīgāku pašapziņu.
Kamèr esi ceļà uz veselìgu pašapziņu, netèrè savu laiku un dzìvi degradèjošàm, iznìcinošàm attiecìbàm. Vèlèjies tehnisku statiatiku, tad statistika ir tàda, ka nemàkulim glàbijot slìcèju, pàrsvarà aiziet bojà pats glàbèjs.
-
Ko atkal nesaprotu... rakstīji ka esat vienaudži, vīrietis apprecējās jauns un piedzima dēls... kuram nu vien 10 gadi :?:
Bet tad jau tomēr plāksteratiecības ja jau viens otru stutējat...
Tā jau mēdz būt ar to alkoholismu, no sākuma reti, vēlāk jau ikdienā.
-
Izvèlies, ko vèlies un dzívo ar to, ko izvèlèjies.
Principā tā arī ir. Vells ir detaļās droši vien un tajā, kā tieši šis princips tiek īstenots, izvērsts reālā laikā, dzīvē.
-
Ā, tā ex sieva 11 gadus jaunāka...
Es nezinu, pēc tās pirmās laulības epopejas vēl veidot kopdzīvi ar alkoholiķi... tur tie PT apmeklējumi līdz mūža galam kā līdzatkarīgajai garantēti...
-
Ā, tā ex sieva 11 gadus jaunāka...
Es nezinu, pēc tās pirmās laulības epopejas vēl veidot kopdzīvi ar alkoholiķi... tur tie PT apmeklējumi līdz mūža galam kā līdzatkarīgajai garantēti...
Jā, ex jaunāka.
Izlasīju tuk un Pifa secinājumus par līdzatkarību (slīcēju glābšanu).Jā, par to esmu informēta, protams.Šovakar ar pt runājām – jo ilgāk cilvēks ir bijis emocionāli vardarbīgās attiecībās, jo dziļāk iesēdies paterns, ka tas ir drošais un pareizais piesaistes veids. (Pt ikdienā strādā ar smagi traumētiem bērniem). Vardarbība vienmēr rada atkarību.Plus vielu atkarība ir dubults smagums.Cik ilgi izvēlos palikt, pilnībā mana izvēle. Ko darīs vīrietis, arī viņa izvēle. Abi esam daudz viens otru stutējuši, ir bijušas abiem arī labas pārmaiņas. Tas, ka abiem ir vardarbības pieredze, mēdzot arī stiprināt, jo ir kopīgs kods, saprasana par otra sāpi.Taču ir jānotiek kvalitatīvām izmaiņām, lai attiecības strādātu. Tā ja.
-
Lai nu kā jums pašiem, bet dieva dēļ nevelciet tajās savās traumētajās attiecībās vēl trešo jau traumēto, nekādu tur vēl adoptēto bērnu...
-
Tev, Dadzz, nav nekas mums jāpierāda...
-
Tev, Dadzz, nav nekas mums jāpierāda...
Tieši tā! Bet tā ir visu destruktīvo attiecību upuru laikam jau tāda kā stigma. Kad visi, jeb lielākā daļa upurim saka, ka jābēg, jāiet prom, tad pats upuris par katru varīti cenšas pārliecināt (laikam jau sevi), ka nemaz nav tik slikti. Viņš/viņa taču ir TIIIK labs cilvēks.
-
... bet zemapziņā tomēr jūt, ka kas tomēr nav tā, kā vajadzētu būt...
-
Tieši tā! Bet tā ir visu destruktīvo attiecību upuru laikam jau tāda kā stigma. Kad visi, jeb lielākā daļa upurim saka, ka jābēg, jāiet prom, tad pats upuris par katru varīti cenšas pārliecināt (laikam jau sevi), ka nemaz nav tik slikti. Viņš/viņa taču ir TIIIK labs cilvēks.
Vai jautājums nav par vektoru (virzienu) – vai tas "viņš/viņa" tomēr kaut ko taisās ar savu dzīvi iesākt vai ne un meklē atrunas. Cik atkarību lietās ir lasītas grāmatas, Minesota, soļu programma noklausīta – atkarīgam cilvēkam var palīdzēt, ja viņš to vēlas un iegulda darbu. Tur nav teikts par rezultātu – cik ātri iestāsies brave new life, visticamāk, ka ļoti lēni un nelineāri. Tomēr par iespēju nezaudēt tuvās attiecības ir teikts gana skaidri. Labākais, ko tuvinieks var darīt, ir būt līdzās un piedāvāt atbalstu, ja atkarīgais ir spējīgs pieņemt (ja prasa atbalstu savā ārstēšanās ceļā, empātiju, nenorakstīšanu), bet nebūt līdzatkarīgs. Jā, tas nav viegli un jāsaprot, vai iespējami un kādēļ.
-
Ko par sevi zinu – tā kā iepriekšējā ģimenē biju emocionāli iztukšota (un cilvēkam nebija ne mazāko atkarību, "tikai" izvairīgā piesaiste un dubultdzīve), es zinu, kā ir, kad tevi pamet, nicina, nodod. Tāpēc gribēju cilvēkam būt līdzās.Līdzatkarība ir sarežģīta parādība, ļoti saistīta ar pašvērtību un vispärējo stabilitāti pārējās dzīves jomās. Vienkārši sakot, jo vairāk cilvēks caurmērā spēj apsaimniekot savu dzīvi, jo mazāka iespēja kļūt līdzatkarīgam. Nav vajadzīgs meklēt savu vērtību cita labsajūtā, jo šo vērtību zina pats. Man ir nu tā, ne īsti skalas vienā galā, ne otrā. Agrāk noteikti bija sliktāk, bet mātes loma un bērnu dotā vajadzīguma sajūta to kompensēja. Kad pēkšņi iestājās tukšās ligzdas sindroms, turklāt zinu, ka tiem pusaudžiem tomēr mātes pietrūkst, nu..nekļuva vieglāk, ir jādefinē sevi ārpus vecāka lomas dotās stabilitātes.Vai viņš (draugs) spēs saņemties un atzīt,ka viens netiek ar sevi galā, tad redzēs.
-
pag..kurā brīdī stāsts pārgāja uz atkarību un līdzatkarību??
Es saprotu,ka tagad runa iet par šībrīža partneri.Vai tad viņš ir nu tā ,ka pavisam pagalam? cik liela ir tā atkarība, nevar saprast.. un kad sākusiesJeb, tas ir tik daudz ,ka vienk kaitina autori..te vajag saprast, pirms dot padomus.
P.S tā prichoterapija autorei ir kaķim zem astes un var turpināt,ja nezin kur naudu likt.
P.P.S ja vanabe speciālists netiek galā ar primārā, lietām ,kuras cilvēks pēcāk nāk risinat forumā ,tas liecina par.... par to,ka tas nav speciālists.,kā arī piebilde ,ka žurnālu saukļus lieto šis spečuks ..da laab... sajūta kā kāds instagram koučs ticis pie padomu došanas.
te vismaz par velti savas dzīves gudrības spredingojam :)
-
Iespējams, autorei vajag kādu ar ko "auklēties" lai nebūtu tas tukšās ligzdas sindroms... Bet līdzatkarība tur būs šā vai tā, jo rēķināties ar tādu kuram uznāk atkarības tūres, īsti jau nevar. Gribi, negribi, kopdzīvē esi atkarīgs no tās partnera dzeršanas vēlmes.
-
pag..pag... atkal... es varbūt labāk saskaros ar sava partnera iedzeršanu 1x mēnesī ..nekā ar teiksim Amālijas atkarību katru dienu vazaties pa pasauli(tas tikai piemērs, jo tā arī ir atkarība)..un te mēs nonakampie tā,kādēļ rodas jebkāda atkarība(bez tās ir slikti..kādēļ ir slikti..kas ir tas slikti)..pamēģiniet tagad sākt amāliju ārstēt no viņas atkarības :)
tātad vajadzīgs ir formulējums ..vai par atkarību saucam tikai to,kas ir nodefineta,jo tā ir sliktā..(vielas,kārtis, azartspēles .sex atkarība etc),jeb tomēr arī viss cits ir sava veida atkarība..man smaržas, amalijai špacierēšana, kādam krustiņizšūšana utt..
tātad tajā brīdī kad tas sak kaitināt otru... tas vairs nav labi..citādi ,kas kuram par darīšanu vai es dzeru vīnu katru vakaru, vai eju kalnos un krītu zemē.
jebkas kas ir daudz, tas jau ir kkāda veida atkarība..jo bez tās nevar... viss... ja kādam nepatīk tas, ka katru nakti rokos vecos baznīcu papīros... lai tik pamēgina man kko bubināt!
tā ir iziešana no stresa ,sava veida relaksācija, domu atlaišana, ..nutak pasi ziniet..
-
Mellen, es kā reizi par šo šodien domāju. Par savu staigāšanu. Man staigāšana ir kā citiem mājas beršana. Es nostaigāju no sevis nost trauksmi, samežģītas domas. Faktiski tā ir savā ziņā bēgšana. Ar izziņas un noguruma elementiem. Pieļauju, ja dropētu, tad dzertu pa riktīgo. Varbūt tā ir savā ziņā atkarība. Plāksteris. Man vajag kustību, klusumu, vienatni. Un apmaldīšanos :mrgr:
-
Mellene, Dadzz pati sàka stàstìt par esošà drauga atkarìbu: alkohols. Bieźàk kà 1x mènesì. Daudz bieźàk.
-
Amālij..ar tevi psihiatram sen jau viss būtu skaidrs :) Bet labi,ka pati par to domā un tiec galā . un labi ,ka ģimene saprot un pašai prieks :) :m:
-
Jūs gadījumā vaļasprieku nesākat jaukt ar atkarību? Atkarība jau tādēļ ir atkarība, ka nevis - gribu daru, negribu nedaru, bet gan - negribu, bet nespēju nedarīt un daru kaut negribu... :?:
-
aaaemmmm...meklējam dziļāk..vaļasprieks...ir tad,kad dara tad, kad ir vaļa??? tātad, kā dzeršana -gribu dzeru ,negribu nedzeru,kad ir vaļa tad dzeru..vaļa ir katru dienu..dzeru katru dienu..
Bet, ja neizveicot vaļasprieku, sākas lomkas,pašpārmetumi??tas vairs nav prieks, tas jau ir atkarība.
Paskaties uz tiem, kas dzenas nost sporta zālēs ?Man ir tāds viens radagabals..kuram bija kompleksi bērnībā uzvārda dēļ un vēl bija tāds sīks un smalks..nu karoč pilns komplekts lai skolā par šamo iesmietu.Izauga un izdomāja ..es jums parādīšu..sāka kačāties,sāka piekot pareizu dzīves veidu... Nu, viņš vairs nevar bez tā.. pirmā sieva aizbēga ,jo tas jau kļuva par traku(lai gan tā arī bija traka)...viss laiks paiet zālē audzējot muskuļus.. tad ,lai jau vēl vairāk, pa virsu tetovējumi..un skaita kalorijas un katru dienu filmas IG, kā seko līdzi svariem un muskuļu masai..tas vairs sen nav nekāds vaļasprieks. Tā ir apsēstība, jo vajag vēl un vajag vairāk...sekotāji seko ,gudrakie jau ar pirkstu pie deniņiem baksta..bet tur vairs neko ..programma ir ieslēgusies no kuras nevar nolēkt...
Bet nedzer un tādējādi sevi uzskata par pārāku ...oky tagad ir sastapis līdzīgu žubi un abi iet šo ceļu kopā.
nekādu pretenziju, katrs var darīt kā grib..
bet pēcāk man tomēr nav žēl..(es ciniska)
Jo, es taču brīdināju :rofl:
-
Atkarības jau ir progesējošas un ietver sevī negatīvas sekas... bet jā, ir jau arī procesu atkarības. Ja tās nāk komplektā ar negatīvām sekām, nu ir vērts par to padomāt...
-
Tā sporta atkarība ar kaut kādiem ķīmiskiem procesiem organismā saistīta
-
nuu vispār, jau viss organisms, ir viens liels ķīmisko elemetu kopums .
un visi elementi savā starpā saistīti...Un lielakā daļa darbību tiek veikta lai to ķīmiju šādi vai tādi izmainītu(stabilizētu..jeb vai līdzsvarotu)., un gadās aizrauties ... :?:
-
Nujā, forša saruna aizgājusi, bez ironijas.Par atkarībām parasti sauc to, kas maskē kaut ko citu un palīdz nebūt kontaktā ar sevi...(Līdzatkarība arī iet šajā plauktā, protams. Tā ir cita cilvēka dzīves dzīvošana..partnera, bērna, kolēģu, dažreiz filmu, spēļu tēla, jebkā.)
Maiga atkarība – piemēram, cilvēkam ilgstoši ir, slikti darbā un tā kā vajadzētu objektīvi mainīt un nav iemeslu, kāpēc ne. Bet kāda gļuka dēļ cilvēks baidās un visu brīvo laiku aizpilda ar ..pavārmākslu.
Tak, no otras puses. Kamēr tas netraucē cilvēka funkcionēšanu formāli (ārēji), un, ja spēj kaut kā ar partneri un citiem tuvajiem vienoties, tad vnk visi pieņem – tas ir veids, kā tas cilvēks dzīvo, dīvainība vai sauc, kā gribi. Tak lai taisa zivi aprikožu putās un Zahertorti katru mīļu brīdi un visu brīvo laikui, ja pēc tam laimīgs, priecīgs un pēc sevis savāc un izpilda savu saimniecības uzturēšanas daļu. Par kačokiem, ko runājāt, bija dzirdēts, ka tur problēmas ir ar pēdējo, ka bērnu un saimniecībā neieguldās, jo "zāle ir altāris". Droši vien daudziem hobijiem jautājums par samērīgumu.
Dažreiz ir tā, ka cilvēks ir vientuļš, kaut gribētu attiecības, un tad arī ieraujas čaulā ar to savu hobiju, lai neko nedomātu. Bet kokam vienmēr divi gali. Varbūt viņam tajä brīdī vajag to iekšējo telpu, kur tikt skaidrībā. Problēma laikam sākas tad, kad tomēr nesakrīt vēlme un paša darbības, kad kaut ko sev neļauj.
-
..Vispār jau vēlējos, lai cilvēki izstāsta pieredzi, kam sevī gāja cauri, veidojot otro nopietno formāciju, ģimeni. Protams, ka tas ir atkarīgs no detaļām, kāds ir tas cilvēku salikums un citi apstākļi. Bet tomēr var zināt, kas ir grūtākais sevī.Man laikam ir secinājums, vecs kā pasaule, bet atkal atklāts man. No sevis nevar aizbēgt, mainot ārējos apstākļus. Darbi, studijas, arī attiecības, jā – sākumā ir jauns aizraujošs detaļu kopums, dekorāciju maiņa, ar ko jāsadzīvo. Bet pēc tam ir atklājums, ka arī Maiami tā pati vecā Dadzz skatās pretī spogulī un ar savu raksturu ir jāsadzīvo šā vai tā.
-
Paldies forumiešiem, kas veltīja savu laiku un domas. Vērtīgi, ka skati no malas un cilvēki ir tik dažādi, krāsaini un ..dzīvīgi. Paldies.
Es kādu laiku vnk padzīvošu ar situāciju un varbūt, ja ko vērtīgu izdosies sevī pamainīt vai izaugt, ierakstīšu. Foruma webserveris panes visu :)
-
Mainīt jau var vien savu attieksmi, kā zināms, ne otra progresējošo atkarību. Partneris jau tur problēmu nesaskata, viņu tā pilnībā apmierina kā šķiet. Raksturs arī laikam nav tas stingrākais, ja 10 gadus jaunākā sieva 10 gadus varēja manipulēt un virpināt kā vien tīk... Vieglāk jau dzert un "apraudāt" neizdevušās attiecības.
Citi pret mums izturas tā, ka mēs paši pieļaujam...
-
Nu, partneris problēmu saskata, bet raksturs ir ne tas elastīgākais. (tas ir pretošanos Minesotai un valsts uzskaitei, jo tiesības cancel) Tad jau redzēs, kad un vai tā saucamais bedres dibens viņam iestāsies. Tā īsti nav mana darīšana. Es varu tikai būt konsekventa.
Rakstura stingrība – atkarība jau nebūtu, ja būtu viengabalains raksturs, kad cilvēks saprot, kā salikt kopā vēlmes un iespējas, un savu attieksmi. Atkarība ir vieglākais ceļš, kā šo salikšanu apiet, lai arī pretrunīgs ceļš un sagādā mokas. Parasti jau tie cilvēki, kuri iekļūst atkarībās, ir pretrunīgiem raksturiem. Tomēr tai nav jābūt apkārtējo problēmai.
Par sievas manipulācijām – ja kādam tiešām interesē.. nu, lomu spēlēja arī ģimenes spiediens, folkloristi eko šmeko 2 paaudzēs, kuriem pārējiem siblingiem viss šokolādē, nešķiras, n bērni utt.. Bet raksturam ir nozīme. Viņš padevās spiedienam agri apprecēties ar jaunu skuķi no skolas sola, kurai bija milzu pārliecība par savu dievietes statusu, "nepārbaudot preci un neuzzinot patērētäja tiesības to atgriezt". Kad pēc pusota gada bija sastrādāts bērns un bija redzama skuķa negatavība visos aspektos, viņš piedāvāja šķirties, bet tā noapelēja, ka Rīgā un tajä vīrieša ģimenē, kura tiešām ir forša, garīga, sirsnīga – bērnsm būs labāk nekā viņas dzērājģimenē laukos. Nu, viss būtu sakärtojies apmēram tā, kā šobrīd, ja sieviete būtu uzņēmusies atbildību par savu dzívi un ietu strādāt – viņa arī tagad dzīvo vīrieša ģimenes īpašumā ar dēlu un beidzot strâdā. Tad arī tas sadomazohisms nebūtu tādā pakāpē.
Bet tai nav jābūt manai problēmai.
-
Man šķiet, ka Tu ļoti labi saproti, kāpēc viņš ir tāds, kāds ir. Bet es neesmu pārliecināta, ka Tu tikpat rūpīgi skaties uz to, kā šīs attiecības ietekmē Tevi tagad. Saprast cilvēku un izvēlēties ar viņu dzīvot nav viens un tas pats.
-
ja nu kas - tad cilvēks, kas lieto un ir atkarībā nav tas pats, kas šis cilvēks, kad viņš ir pārstājis un nelieto ilgtermiņā. Tie ir divi dažādi cilvēki un tās vēlmes un izvēles, kas viņam bija lietojot, var nesaskanēt ar tām, kas būs pēc lietošanas ilgstošas pārtraukšanas (gadi, nevis mēneši). Tā kā es ieteiktu baigi pārdomāt rīcības un distancēties ar domu par neatkarību, nevis censties katru cenu izvilkt neizvelkamo un tad vēl cerēt, ka pēc tam būs harmonija un idille attiecībās. Tās ir dibinātas izmainītas apziņas stāvoklī (neraugoties uz to, ka iespējams tobrīd visi bija skaidrā).
Bet es neceru, ka visi sapratīs, ko te pateicu.
-
.... Kad pēc pusota gada bija sastrādāts bērns un bija redzama skuķa negatavība visos aspektos, ..............
Lai bērnus "sastrādātu" ir nepieciešami divi!
Iespējams, ka ir taisnība un bijusī ir baigā "mai...", bet nu šis paštaisnums ļoti, nu ļoti sitās cauri...es tā labā, gādīgā, saprotošā, nemanipilētaja. Mīļa sirds, Tu arī manipulē.
-
Mja, var sanākt kā tai sievai kura pēc nedzeršanas periodā teica - būtu labāk dzēris... Raksturs mainās pamatīgi. Man savulaik bija kolēģis, tāds lāga alkašs kuru kādu laiku mēdzām piesegt izdarot arī viņa nepaveikto. Kad atmeta, vienkārši neciešams tips, visu zina par visiem labāk, visus māca kā dzīvot, par visu kasās, fu.
-
Kas, kādā veidā un kādēļ viņu piespieda apprecēt meiteni no skolas sola?
-
Vai kāds teica, ka dabā eksistē sievietes, kas nemanipulē? ... ... es nav redzējis tāādas jau sen...
-
Arī vīriešus neesmu tādus - NEmanipulatorus satikusi. Tas jau laikam cilvēka dabā - "vilkt to deķīti" uz savu pusi :)
Autores manipulēšana (manā redzējumā), visnotaļ uz labiem,cēliem mērķiem blastīta - bet kā tur bija: "ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts".
-
Manipulēt cenšas visi, pat bērni. Bet jau iepriekš minēju, citi attiecas tā, kā paši pieļaujam, tādēļ tāda pieauguša vīrieša sūdzēšanās kā tas jaunākais skuķis, ex sieva smalki aptinusi ap pirkstu, ļoti nevīrišķīgi izklausās... Nu bija, bija, pats muļķis, tādēļ gadiem sēdēt uz korķa un vaimanāt ak, es naPadziņš, nu... tā jau arī manipulācija.
-
sākumā padzer, padzer, bet pietrūkst gribas un motivācijas pārtraukt un tā atkarība piezogas nemanot. Ja nebija gribasspēka to saprast jau brīdī, kad paliek par daudz un par ilgu, tad ir maz ticams, ka tā griba radīsies vēlāk. Ja nebūs kāda krasa apstākļu maiņa vai kas cits kritisks, kas pagrūž cilvēku ārā no purva, tad tā vienkārši, sēžot un neko nedarot parasti atkarība "nepāriet"
Neatceros, vai bija teikts, cik gadi vīrietim. Ja 35-45, tad baigi traki, piedevām vēl krīzes vecums. Ja ap 50, tad cerības uz apjēgu ir nedaudz lielākas
-
Tas "grūdiens" no purva varētu būt jaunu attiecību veidošanas iespējas. Sieviete. Bet šajā gadījumā, cik saprotu, arī šī iespēja nestrādā. Džeku džeks kā "kodis, tā kož". Un Dazz, lai dēvētu lietas īstajos vārdos, izvēlējusies līdzatkarīgu piebalsošanu - pie visa vainīga tā bijusī...
Šī protams, ir tikai mana interpretācija par tēmu.
-
Nav jau tās vēlēšanas, atrunas par Minesotu un vadītāja apliecību. Anonīmajos alkoholiķos neviens nekādu valsts uzskaiti neveic, būtu tik tā vēlēšanas, bet džekam jau problēmas nav, tā ir citiem... bet varbūt arī citiem vēl nemaz ar nav, vien tāda koķetēšana...
-
Man bez visas tās smalkās apkārt runāšanas gribētos precizēt - kura alkoholisma pakāpe tā ir? Ja būtu galēji kritiska, autore nerunātos par kopdzīvi, bet būtu jau izšķīrusies. Ja 1 aliņš vakarā - nav īsti par ko runāt. :mrgr: Es mēru lietas ļoti vienkārši - patīk/vienalga, nerūp/tracina. 10 ballu skalā, cik kaitinoši, cik raizēšanās vērts, uztraucošs, sāpinošs tas ir?
-
es pieļauju, ka piektdienas vakara pieplēsiens, tad visas brīvdienas lāpīšanās un vēl pa kādiem darbdienu vakariem arī. No tā ir grūti iziet un tas velk dziļāk. Nav mana pieredze, bet kolēģis tā aizgāja pie tēviem vēl agrā vecum'. No sākuma vakari, brīvdienas, tad arī darbā, tad tālāks progress līdz faktiski bomzim un galā kaulainā vienmēr pieņem. Neatkarīgi no izglītības.
-
Man bez visas tās smalkās apkārt runāšanas gribētos precizēt - kura alkoholisma pakāpe tā ir? Ja būtu galēji kritiska, autore nerunātos par kopdzīvi, bet būtu jau izšķīrusies. Ja 1 aliņš vakarā - nav īsti par ko runāt. :mrgr: Es mēru lietas ļoti vienkārši - patīk/vienalga, nerūp/tracina. 10 ballu skalā, cik kaitinoši, cik raizēšanās vērts, uztraucošs, sāpinošs tas ir?
Kas nu kuram skaitās "galēji kritiska". Relatīvs jēdziens. Sākotnējā attiecību stadijā, tādi piektdienas vakara relax(i) tā nesatrauc. Nu ..iedzer, nu...piedzerās...kam negadās....sestdien salāpās. Nekas sevišķs. Ja nedzīvo kopā, i gadi var paiet, lai aptvertu, ka iecerētais tomēr ir alkoholoķis.
-
Manuprāt, ir starpība tomēr -piektdienas vakarā iedzer vai piedzeras tā, ka jālāpās. Var jau gadīties, ka tā iedzeršana, kādu apstākļu veicināta, pārvēršas pa piedzeršanos. Tā vērtējumu skala katram sava
-
Tā vērtējumu skala katram sava.
Tāpēc jau es interesējos tieši par autores iecietības diapazonu.
-
Kas kuram svarīgs. Varbūt liels gudrinieks. Varbūt saldmēlis. Varbūt ar zelta rokām. Naudīgs. Varbūt paklausīgs. Varbūt dižs stratēģis. Bet varbūt slavē gatavotās kotletes. Ā, varbūt dzejnieks dižs. Es nesmejos. Uz ko var pievērt acis, ja cita lieta pārsver.
-
Domāju, ja autore piemin to dzeršanu, tad tā jau IR viņas problēma šajās attiecībās ar visu no tā izrietošo. Un nav vairs pat būtiski, viens aliņš vakarā, mēra nejušana, lāpīšanās, iekrišana nedēļniekā vai vēl kā.
-
Par sievas manipulācijām – ja kādam tiešām interesē.. nu, lomu spēlēja arī ģimenes spiediens, folkloristi eko šmeko 2 paaudzēs, kuriem pārējiem siblingiem viss šokolādē, nešķiras, n bērni utt.. Bet raksturam ir nozīme. Viņš padevās spiedienam agri apprecēties ar jaunu skuķi no skolas sola, kurai bija milzu pārliecība par savu dievietes statusu, "nepārbaudot preci un neuzzinot patērētäja tiesības to atgriezt". Kad pēc pusota gada bija sastrādāts bērns un bija redzama skuķa negatavība visos aspektos, viņš piedāvāja šķirties, bet tā noapelēja, ka Rīgā un tajä vīrieša ģimenē, kura tiešām ir forša, garīga, sirsnīga – bērnsm būs labāk nekā viņas dzērājģimenē laukos.
Manipulāciju sakarā jautāju par šo nevis stereotipisku filozofēšanu, ka katra sieviete ir manipulatore.
No šī neko īsti nesapratu. Džekam laba, sirsnīga un garīga ģimene Rīgā, bet kāda ģimene viņu piespiedusi apprecēt lauku skuķi no folkloristu un eko šmeko ģimenes, kuri turklāt dzērāji :?: Kkā nevaru savilkt sakarības - kas, ko, kāpēc
-
Tie eko folkloristi kuri džeku piespieda agri apprecēt skuķi no skolas sola ir tie vīrieša vecāki, kā sapratu. Bet ja vīrietis 10 gadus vecāks par dāmu, tad par nepieredzējušu un vecāku dīdāmu vēl 30+ gados ir ko padomāt... tad kāds nu tur brīnums, ka jaunā dāma arī var virpināt kā vien vēlas...
Par to, ka bērns dzīvo tēva mājā mātes pieskatīts, nu bet kur tam bērnam vēl dzīvot kamēr tētuks dzerstās :?:
-
Nu, re, un es uztvēru ačgārni..Bet kādēļ tāda garīga ģimene spiež dēlu precēties ar meiteni no lauku dzērājģimenes, tāpat nesaprotu. Ar ko tur varēja nomanipulēt? Tīra, balta, nevainīga un glābjama?
-
Tā beibe, cik sapratu no tās Anastasijas kopas - nu tur dzimta, eko dzīvesveids, alko nelietošana, utt... Mērķtiecīgi esot pielīmējusies tai džeka stiprajai folkloristu dzimtai, tā laikam tā galvenā manipulācija :?: Un tagad ar dēlu dzīvo tajā viņu uzceltajā mājā, kā saprotu. Džeks savos 30+ sacerējās uz stipro dzimtu, bet nesanāca un tad nu slīcina bēdas alko... Tā sapratu no tiem ierakstiem.
-
Nē, eko un folkloristi minēti kopā. Un dzērājģimene laukos tak jau beibes ģimene domāta? :?:
Nu jau vēl dziļāk mežā mēs te ar saviem minējumiem, jāgaida autore
-
Par sievu. Zinu, jo a) "paziņu-paziņu" kontakti, b) vīrieša dzimtas stāsti un tie ir gana objektīvi, respektīvi, vini akli savējo brāli/dēlu neaizstāv. Tiesa, pirms šī romāna nezināju.
Tas, ko sapratu – sieva apprecējās koledžas pēdējā kursā, mērķtiecīgi noskatīja toreizēja talantu šova dalībniekus, jo gribēja ieprecēties stiprā latviskā dzimtā, principā plots izdevās. Viņa ir 11 gadus jaunāka, bija ambicioza un kompleksaina vienlaikus. Ļoti gribēja izveidot dzīvi atbilstoši Anastasijas neopagāniskā kulta priekšrakstiem, čaļa ģimene it kā tam atbilda, jo paši bija vieni no eko-hipijiem ar sapni par ekociematu laukos.Problēma bija, ka viņai vēl tikko pēc koledžas nebija izveidota/izveidojusies identitāte, viņa nezināja, ko grib, bet bija milzu ambīcijas par to ideālo dzīvi, kas nāca komplektā ar perfekti detalizētiem noteikumiem...Un, kad čalis sāka modelēt tīri praktiski – nu, no sērijas, māju var celt zemes gabalā x, jo tur jēdzīgs reljefs un gruntsūdeņi, tad nostājās pozā, ka grāmatā tā nebij rakstīts. Viņa uzskatīja sevi par izredzētu, ar kuru būt kopā ir pagodinājums, kurai kalpot ir tikai dabisks stāvoklis. Viens nelāgs pagrieziena punkts varētu būt tāds, ka viņi nepamēģināja nekādu kopdzīvi pirms laulību noslēgšanas, tas bija krass meitenes ultimāts. Apprecējās aptuveni 3-4 mēnešus pēc iepazīšanās. Un drīz pēc kopdzīves sākšanas viņa bija gaidībās. Un tas bija vīrietim super svarīgs moments, tas, ka sieviete viņam devusi dēlu. Plus tas, ka pārējiem brāļiem, māsām bija salīdzinoši saskanīgas ģimenes.Pēc laikam 4 gadiem sieviete iemīlējās citā vīrietī, bērnības draugā un paziņoja vīram, ka šķiras, bet prom nekur neies, jo ir dēla māte un viņai pienākas tur dzīvot, plus principā vīrietis varētu sev uzcelt citu māju, jo vecākiem taču ir zeme, vai noīrēt viņai un dēlam dzīvokli, kur šad tad varētu atnākt ar viņu pārgulēt, ja nebūs radies vēlamāks partneris.Nu, tur bija riktīga sāga, viņi sadalījās pa mājas daļām, sieviete turpināja nestrādāt, nestudēt, teica, lai vīrietis meklē citas attiecības, bet, kad atrada, viņu mobingoja. Vīrs atgriezās, bet viņa turpināja to pašu naratīvu – mūsu laiks ir beidzies, mums ģimenes vairs nebūs. Nu un tā tas arī vilkās. Viņš "skrēja pakaļ" sievietei, bet nekad nebija pietiekami labs. Sieviete to izmantoja, negribēja arī uzturēt māju kaut cik tīru..principā gribēja būt stāvokļa noteicēja, izvēlēties, ko un kad darīt, jo zināja savu priviliģēto statusu un zināja, kā "vilkt otru striķītī", manipulējot ar emocionālas/fiziskas tuvības solīšanu.
Eko, hipiji un arī vēl folkloristi un vēl tā Anastasijas dzimtu kopa :rofl:
-
Jūs vēl par bērnības traumām pajautājiet :mrgr: Ir tā, kā ir. Būtiskākais, vai Dadzz_ var veiksmīgi turpināt šīs attiecības.
-
Par bērnības traumām nav jēgas jautāt, tas tāpat skaidrs, ka māte visa ļaunuma sakne... :P :mrgr:
Dadzz jau uzskata ka jāglābj un jācīnās... Izvēlas ko vēlas. Vienīgi domāju, ka Dadzz nav jājūtas nevienam ko parādā šajās attiecībās. Viens otru pastutēja grūtā brīdī, tas bija tajā mirklī izdevīgi abiem.
-
Eko, hipiji un arī vēl folkloristi un vēl tā Anastasijas dzimtu kopa :rofl:
Ups, tādu ierakstu pat nebiju ievērojusi. Ok, tagad raduraksti daudzmaz skaidri ;) Bet mani šā kā tā interesē, kas bija tie manipulatīvie rīki pieaugušam vīrietim un kādēļ ģimene ir manipulējusi. Traumas, ne traumas, tomēr tas daudz ko izskaidrotu par personību un nākotnes izredzēm.
Par atkarībām. Tā īsti nepiekritīšu, ka kopdzīvē ar atkarīgo apkārtējie automātiski un obligāti kļūst par līdzatkarīgajiem. Var nekļūt. Bet jāapzinās, vai šādas attiecības ir tas, ko patiešām gribas. Un, tā kā Dazz par visu šo runā, izskatās, ka nav tik saulaini
-
Ja fokusējas vien uz savām vajadzībām, novelk stingras robežas, nerēķinās ar partnera paradumiem... bet tad kāda suņa pēc kopdzīvi, ja rēķināties vari vien pats ar sevi? Kāda tādas kopā būšanas kvalitāte un jēga? Nu nezinu...
-
eu, kas ir Anastasijas dzimtu kopa?????? MI man nespēj atbildēt
', beigās iedeva:
Galvenie priekšstati un ieteikumi, ko piekritēji bieži uzsver:
Dzīvot ciešā saskaņā ar dabu.
Veidot pašpietiekamas ģimenes saimniecības jeb “dzimtas īpašumus” (kinship homesteads).
Stiprināt ģimeni, dzimtu un paaudžu saikni.
Audzināt bērnus dabiskā vidē.
Kopt pozitīvas domas, jo domām tiek piedēvēta spēja ietekmēt realitāti.
Samazināt tehnoloģiju un industriālās civilizācijas ietekmi uz dzīvi.
Daudzi piekritēji izvēlas veģetāru vai citādi dabisku dzīvesveidu, lai mazinātu kaitējumu citām dzīvām būtnēm.
-
Vladimirs Megrē "Skanošais ciedrs" un citas grāmatas par Anastasiju. Tāda eko pasaciņa :)
-
Daudzi piekritēji izvēlas veģetāru vai citādi dabisku dzīvesveidu, lai mazinātu kaitējumu citām dzīvām būtnēm.
Noēd gotiņām domāto zālīti :faint: nu, cūkas...
...jūs gan te dziļi ņemat :D... nu iegribējās meitenei paraudāt, paraudāja un vieglāk palika!!
Forši, ko vairāk vajag??! Padomū visam mūžam neiedosiet ne jūs, ne es... ja nu vienīgi īsam mūžiņasm - Daugava ir TUR :mrgr:
-
Ne raudāja meitene, ne pēc padoma prasīja. Lūdza dalīties ar pieredzi :?:
-
visas jau nav dzīvojušas ar dzērājiem. Vai varbūt ir?
-
Ne raudāja meitene, ne pēc padoma prasīja. Lūdza dalīties ar pieredzi :?:
ak tā??
mana pieredze - ja kaut kas kustās kā pīle, pēkšķ kā pīle, izskatās kā pīle, tad tā visticamāk IR pīle, nevis gulbis vai ērglis, lai kā gribētos cerēt... :)
-
Pieredzē var dalīties, piemēram, kādu ledusskapi pirkt vai putekļu sūcēju. Bet par attiecībām: cik cilvēku, tik pieredzes. Re, Pauls, piemēram, savas Lanas dēļ vairs ne pilīties un tā visu dzīvi. Bet sāka dzert taču sievietes dēļ. Tas tā ļoti vienkāršoti un virspusēji. Un autore, šķiet uz to ir uzķērusies. Bet pamatu pamats: ir tikai un vienīgi paša indivīda griba un izvēle.
-
Nu nezinu gan, vai kāds cits ietekmē to dzeršanu/nedzeršanu kā vien pats indivīds. Protams, cilvēkam raksturīgi meklēt vainīgo ārpus - ak es nabaga nelaimīgais, nekas cits jau man neatliek kā vien slīcināt bēdas alko, pasaule ir ļauna... Bet būtībā - paša vājums pie tā novedis. Un tad atkal gaidīt, ka kāds no ārpuses to vājo savāks un uzstutēs uz pareizā ceļa. Nu nestrādās tas tā.
Lai arī autore padomus neprasa, es noliktu konkrētu termiņu, vai nu savācies un es atbalstīšu, vai nu... Jo ja kopā jau pusotru gadu un cilvēks arvien vairāk atslābst šajās attiecībās dzīvo savu ierasto dzīvesveidu, nu kālab ko mainīt... Un tā atmešana jau arī, tas ir garš un ilgs ceļš, bijušo alkašu jau nav, ir vien nedzerošie alkoholiķi...
-
visas jau nav dzīvojušas ar dzērājiem. Vai varbūt ir?
Uzsvars uz atkārtotu laulību nevis dzīvošanu ar dzērāju.
Nē, nav
-
Nu nezinu gan, vai kāds cits ietekmē to dzeršanu/nedzeršanu kā vien pats indivīds. Protams, cilvēkam raksturīgi meklēt vainīgo ārpus - ak es nabaga nelaimīgais, nekas cits jau man neatliek kā vien slīcināt bēdas alko, pasaule ir ļauna... Bet būtībā - paša vājums pie tā novedis. Un tad atkal gaidīt, ka kāds no ārpuses to vājo savāks un uzstutēs uz pareizā ceļa. Nu nestrādās tas tā.
Lai arī autore padomus neprasa, es noliktu konkrētu termiņu, vai nu savācies un es atbalstīšu, vai nu... Jo ja kopā jau pusotru gadu un cilvēks arvien vairāk atslābst šajās attiecībās dzīvo savu ierasto dzīvesveidu, nu kālab ko mainīt... Un tā atmešana jau arī, tas ir garš un ilgs ceļš, bijušo alkašu jau nav, ir vien nedzerošie alkoholiķi...
tādus vajag padzīt uz 3-4 mēnešiem, un tad redz - mainās vai nē...
-
tādus vajag padzīt uz 3-4 mēnešiem, un tad redz - mainās vai nē...
"Padzītajam" tad būs pilnīgi pamatots iemesls slīcināt savu bēdu alkoholā, un pēc tiem 3-4 mēnešiem i nepazīsi viņu vairs...
-
"Padzītajam" tad būs pilnīgi pamatots iemesls slīcināt savu bēdu alkoholā, un pēc tiem 3-4 mēnešiem i nepazīsi viņu vairs...
"glābējmātes" sindroms ir vēl viena lieta ko šitie nelieši izmanto... ak vai, viņš taču bez manis aizies bojā??! :f-palm:
ta labāk suni no patversmes paņemt, tāpat katru dienu jābaro un jākopj, bet vismaz kādu pateicību saņems...
-
ar to padzīšanu parasti ir tā, ka nevar jau padzīt uz laiku. Pārsvarā tam padzenamajam nav kur dzīvot. Un nestrādā "tā ir viņa problēma". Tā ātri kļūst par dzinējas problēmu, jo šis nekur prom neiet, veģetē turpat. Ir nepieciešama radikāla, kardināla rīcība, katrs gadījums individuāls, bet jātiecas uz neatgriezenisku saišu saraušanu. Un ja vēl dzīvesvieta ir dzinējas pašas kredītā ņemta, ir baigi tizla situācija. Spriedelēt jau viegli, bet realitātē 70% gadījumu nav viegla atrisinājuma.
-
piekrītu. Vienlaikus - "ieberšanās" nenotiek vienā dienā, tā ir laicīgi nepārtrauktu kļūdu virknes rezultāts... un PARASTI paliek tikai sliktāK
-
ja nu kas - tad cilvēks, kas lieto un ir atkarībā nav tas pats, kas šis cilvēks, kad viņš ir pārstājis un nelieto ilgtermiņā. Tie ir divi dažādi cilvēki un tās vēlmes un izvēles, kas viņam bija lietojot, var nesaskanēt ar tām, kas būs pēc lietošanas ilgstošas pārtraukšanas (gadi, nevis mēneši). Tā kā es ieteiktu baigi pārdomāt rīcības un distancēties ar domu par neatkarību, nevis censties katru cenu izvilkt neizvelkamo un tad vēl cerēt, ka pēc tam būs harmonija un idille attiecībās. Tās ir dibinātas izmainītas apziņas stāvoklī (neraugoties uz to, ka iespējams tobrīd visi bija skaidrā). Bet es neceru, ka visi sapratīs, ko te pateicu.
Ļoti vērtīgs pienesums. Jā, tā ir.
-
Autore uz kādu laiku norakās darbā, bija ļoti laba haltūra brīvlaikā, tad meitai izlaidums un skolas meklēšana un..atsevišķi dzīvojot, tas prasīja daudz. Vārdu sakot, nelasīju.
Tagad sākās vasara, palikšana pašai ar sevi un visi dēmoni var izlīst no motora pärsega apakšas. Biju domājusi, ka cilvēki tēmu aizmirsīs, bet te šķiroju atvērtās cilnes un – redzu, ir veltīts laiks un uzmanība.
1. Paldies jums visiem. 2. Atbildēšu dažu dienu laikā.