Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Nomade 2016. gada 24. janvāris, 16:51:26
-
Ir te tādas? Domāts, pēc 40.
Apceru, kā būtu, ja....
Tāpēc laipni aicinātas izteikties. Esmu sagatavojusies gan uz atbalstošu, gan neatbalstošu viedokli. Jebkurš ir vērā ņemams,
-
Atbalstu, ja visi apstākļi bērnam labvēlīgi.
-
Ir... (ne es, saprotams)
-
Neatbalstu. Man pēc 40 ... nu kur tagad ar zīdaini??
Negulētas naktis, barošanas, slimošanas, zobi .... ar šodienas dzīvošanas ilgumu neticu ka var piedzīvot bērna izlaidumus, kāzas utt.
-
Vecums, nav galvenais, cits ir sprigans 40 un vairaak gados, bet cits nevar pavilkties utt., jau 18 gados... e spati esmu maatei dzimusi pie 40 nu ne vainas..., mamma joprojaam sprigana...
-
Kāds tur var būt "atbalstu/neatbalstu"?! Tie ir tikai un vienīgi personiski lēmumi. Neviens mēs nevaram svešā ādā ielīst un otra dzīvi izdzīvot. Ja sieviete tā izlēmusi - uz priekšu - lai dzemdē. Kas kam daļas? Katram savs.
Riski? Riski ir vienmēr, tādi vai savādāki, un neba kādam lūriķim no malas būs otra riskus izvērtēt. Un "apstākļi bērnam labvēlīgi" arī ir gauži subjektīvs un staipāms jēdziens. Varbūt tieši tos "labvēlīgos apstākļus" gaidot sanācis līdz 40 gadiem atlikt... Un atpakaļ dzīvi patīt vēl nevienam nav izdevies.
Drīzāk besī ārā šitie ļauži, kas visur bāž savus netīros degunus - a kāpēc tu neprecies? kāpēc tev vēl nav bērnu/kāpēc tik vien/kāpēc tik daudz, kā tā - tik jaunai un kā tā - tik vecai?...
Da pošļi na*, lai katrs dzīvo savu paša dzīvi un viedokli, kuru neviens nav lūdzis, iebāž, kur saule neiespīd.
P.S. Nav mans gadījums. Tikai viedoklis.
-
fsjo. nebāžu degunu! :D
-
Neredzu nevienu iemeslu, kāpēc nē ....
Zinu vairākas sievietes, kurām viss ir OK. Viņas dzemdēja pēc 40 un ir laimīgas
-
Labāk par labo! Zinu sievieti, kam divas meitas pēc 40. 43 un 46. Tie gan bija padomju laiki, nebija tāds spiediens, ka vecākiem jābūt jauniem. Absolūti normāli to ģimeni uztvērām. Viena no meitām man gan reiz teica, ka drusku tā kā kaunējusies, ka tik veca mamma - skolas vecāku sapulcēs. Pat ne kaunējusies, tikai ievērojusi, ka viņas mamma izskatās savādāk, kā citas mammas, bet nav īsti sapratusi , kāpēc.
Bet tūlīt pat to atkal aizmirsusi. Savas atmiņas viņa stāstīja tad, kad runājām par jaunības kultu kā tādu.
Ja veselība atļauj,spēka pietiek, kāpēc ne?
-
Un kur problēma? Baidies, "ko citi padomās"? A zrja. Ja gribēs, atradīs, par ko "padomāt".
IMHO labāk veca, bet vieda mamma, nekā jauna, glancēta, bet stulba.
Ja par "ai, ai, bērna pilngadību nesagaidīšu", tad jāapbēdina - nomirst arī 25-gadīgas jaunuves. Toties es pazīstu vismaz 2 cilvēkus [ja padomāšu, vēl atradīsies], kas dzimuši ap/pēc 40, kuriem mammas nomirušas viņu 40+ gados - tātad jau krietni pēc 80. Mazbērni jau gandrīz pilngadīgi. Domājat, tad sāp mazāk?
Tās "drausmīgās" negulētās naktis arī nav nekas nenormāls - 40+ ir cita attieksme pret dzīvi un daudz vairāk veselīga pofigisma, kas kompensē jaunības entuziasmu un melns/balts uztveri. Nu nenomazgāju traukus, toties pagulēju un ar sīci padarbojos.
Jautājums ir par vispārējo rumpja nogājienu un veselību kā tādu, - citas jau 25 izskatās pēc vecām tantām gan gaitā, gan prātā, citas ap 45 sāk apdomāt, ka laikam jāsāk vismaz teorētiski par vecumu domāt.
Kā būtu ja? Forši būtu. Vienīgais ieteikums - vai nu daudz naudas [aukles/nakts aukles], vai normāls vīrs, kas var un grib ar sīci padarboties. Vienai plēsties nav nekāda jēga.
Tie gan bija padomju laiki, nebija tāds spiediens, ka vecākiem jābūt jauniem
Padomju laikos bija - pabeidzi skolu, apprecējies un apbērnojies. Ja 30 gados vēl meitās un bez bērniem, tad brāķa prece. Tās, kas pēc 40 dzemdēja, visbiežāk ne pirmo bērnu dzemdēja, vai iekrita, klimaksu domādamas.
-
Autore nepateica, vai pirmais bērns, pazīstu tikai māmiņas, kam tas ir otrais vaI trešais tādā vecumā, kam pirmais pēc 40 - nepazīstu nevienu. Ja ir vīrietis un var atļauties materiāli, tad dari tā. Vēl pozitīvais - vecmāmiņas, kas jau pensijā, būs, kas pieskata.
-
VVF meita tak ar 43 dzemdeeja... pirmo...
-
Saprotu, ka autorei tas nebūs pirmais, bet es zinu māmiņu, kas dzemdēja pēc 4 savu pirmo ... Viņa gan izskatās labāk par dažu labu 30gadnieci ... bet galvenais, ka ģimene laimīga ;)
-
man liekas tieši otrādi -padomju laikos baigais spiediens, nebija prezervatīvu, un nebija iespēju dzīvot atsevišķi -nu tad arī bērnojās un precējās -jeb otrādi.
Zinu gan pirmo bērnu pēc 40, gan otro un trešo.
Ja pašai gribās -kāpēc nē. Bet nevajadzētu ar to lāpīt pajukušu ģimeni
-
No visiem atbalstošajiem komentāriem nevienai nav pašai, visas tik dzirdejusas. Nu, kāds var būt objektīvs spriedums? Pati ne atbalstu, bet ja kāda vēlas, uz priekšu.
-
Pašai nav, bet ģimenē ir, kolēģei ir, draudzenei ir ... Kā tas var būt neobjektīvs spriedums? Vai te tika prasīta pilna asinsaina?
-
Nu ko - man 40, neesmu vēl sevi galīgi norakstījusi :) - ja tā tam būs būt, tad būšu vēlā mamma. Nebūs būt, nu ko - nost laikam arī nešaušos.
-
Kāpēc tad nav, Pif? Te vismaz trīs tādas ir, kas iekomentējušas. Un viena censonē..
Tikai Nomade tiešām tā dīvaini.. tad vīru grib pamest, tad bērnu no viņa. A kas zin, varbūt jauns kandidāts parādījies.
-
Ir, ir te pashai...
-
No visiem atbalstošajiem komentāriem nevienai nav pašai, visas tik dzirdejusas. Nu, kāds var būt objektīvs spriedums? Pati ne atbalstu, bet ja kāda vēlas, uz priekšu.
Kam interesē, tas var izsekot, kurai ir bērni pēc 40, kurai nav. Dažādu tēmu korelācija gana daiļi izsniedz reālo ainu.
Protams, ja forumā ienāk tkai ieķēzīt kaut ko, tad grūtāk.
-
A kāda gan principā starpība - ir te kādai pašai tas vēlais bērns, vai ne? Un kāda nozīme tam, ko domā, atbalsta vai neatbalsta, un no kādas pieredzes, virtuālas foruma biedrenes? Mmm, ko?
Neba nu mēs te tagad ar balsošanu jautājumu izšķirsim, pašai jau vien būs jāizlemj un ar savā lēmuma sekām jādzīvo.
-
Pilnībā piekrītu Kvadrai - dzemdēt vai nedzemdēt un kad dzemdēt ir pašas sievietes ziņā.
Lai gan es personīgi negribētu dzemdēt tādā vecumā, nenosodu tās, kas to dara. Tā ir viņu dzīve un izvēle, ne manējā.
Nu ja pašai tā gadītos, neko - audzinātu. :smile:
-
Nu ja pašai tā gadītos, neko - audzinātu. :smile:
man gan domaat, ka +/- 40 gadus "gadiities" vairs nevar :)
-
Var... man maasiicai "gadiijaas" 43... jo n gadus doki bi teikushi, ka nekaa nebuus (shito gibekologu domu es nesaprotu, paarliecinaats vari buut tikai tad, ja dzemdes nav), vot i nez kurajaa meenesii tik atklaaja...
-
nee nu tas ir savaadaak, es te vairaak biju domaajusi par taam, kuraam beerni jau ir un "gadaas" veel kaads tajaa vecumaa. NETICU!!!
es uzskatu, ka daba dara savu un ap 40 pie beerniem taa kaa ir jaapiestraadaa
-
Maasiicai ar jau bija pieaudzis beerns
-
nee nu tas ir savaadaak, es te vairaak biju domaajusi par taam, kuraam beerni jau ir un "gadaas" veel kaads tajaa vecumaa. NETICU!!!
es uzskatu, ka daba dara savu un ap 40 pie beerniem taa kaa ir jaapiestraadaa
Katra sieviete ir citādāka. Man ginekoloģe vēl 55 gados pieteica uzmanīties, jo viss vēl perfekti "darbojās".
Kad nedaudz pirms 40 ar vīru ieplānojām vēl vienu mazo, viņš pieteicās jau pirmā cikla laikā.
-
oj. ticu ticu
-
es uzskatu, ka daba dara savu un ap 40 pie beerniem taa kaa ir jaapiestraadaa
Stereotipi, stereotipi... :D
-
Afrora, nekas tur nav speciāli jāpiestrādā. Ja neizsargājas, tad hops - un bēbis. Tur jau tā kļūda, ka daudzām iestāstīts, ka nekas jau nebūs, ko nu pēc 40.. Novēlu tev, Afrora, brīvi paseksot bez izsargāšanās. Varēsi paziņot mums rezultātus. Kurā mēnesī iekriti. Protams, ne visas ir tik auglīgas, bet problēmas tikt pie bērna mēdz būt arī tām, kam 25. Palasi cāli.
-
Es skaidraa praataa neizveiktu shaadu eksperimentu...
-
Kāpēc? Ja būtu pozitīvs rezultāts, mēs visas tevi apsveiktu!
-
Nekas nav jāpiestrādā. Man liekas, ka tieši pēc 45 ir vislielākās iespējas "īekrist". Nezinu, vai urbānās teikas, bet stāsti ir par kundzēm, kas domā, ka vienkārši svarā pieņemas
-
svarā pieņemas
+ "klimakss sāk kustēties"
-
Jā, un klimakss sācies.
-
Cik Nomade te ir paudusi, tad viņai lieli bērni, ar vīru dzīvo katrs savā valstī, vīrs, iespējams, krāpējs. Ja šādā situācijā un ar šo pašu vīrieti, tad teiktu - nē, nevajag. Ja ar citu un jauna dzīve - uz priekšu!
Pati nevienu tik nosacīti vecu māmiņu (ar pirmo bērnu)nepazīstu.
-
a par "vecajiem" tētiņiem neviens neko? parasta lieta? :)
es laikam "tajā pašā ūdenī" - atkal mazu bērnu, otrreiz negribētu kāpt. Labāk nākamo līmeni - mazbērnus paizlaist :)
-
Pats galvenais, veikt visas pārbaudes, lai mazulītis piedzimtu vesels.
Ar gadiem riski tomēr ir, organisms tomēr noveco.Bet lēmums jāpieņem pārim pašam.
-
Bronj- apsveikt kaadu es ar varu :D a vot visu paareejo...
-
a par "vecajiem" tētiņiem neviens neko? parasta lieta? :)
es laikam "tajā pašā ūdenī" - atkal mazu bērnu, otrreiz negribētu kāpt. Labāk nākamo līmeni - mazbērnus paizlaist :)
A kas tētiņiem nekait jebkurā vecumā... ne viņiem jāiznēsā, ne arī jādzemdē. :)
-
Bronj- apsveikt kaadu es ar varu :D a vot visu paareejo...
Nesaki vis. Tu jau neko par to nezini. Vienreiz piedzemdētu, un slūžas būtu vaļā. Katru gadu gribētu pa bērnam. Mēs vēl sauktu tevi pie prāta - apstājies jel, nu jau pietiek.
-
nav ne 40, ne esmu māmiņa, bet par citiem būtu dziļi vienalga. Galvenais , lai pašiem labi un citiem problēmas netaisa :)
-
nav man saprotamas šitās anketveidīgās diskusijas... bet nu laab..
nezinu vai ietilpstu aptaujājamo kategorijā... bet oky...piemetishu kādu artavu..
3o bērnu plānojam ilgi(8g)..tobiš nevis planojām..bet vīriec lūdzās un es lauzos...tad vienā brīdī sapratu,ja nebūs tūlīt..tb līdz 40it tad usjo.. vairāk nebūs...sabijos..
bija trakoti bail visās plāksnēs...
bet tajā brīdī,kad tika nolemts,ka gana lauzties... viss aizgāja...
sikais atskrēja 2mēn pirms maniem 40it :)
p.s ko dos mana pieredze?
-
Nesaki vis. Tu jau neko par to nezini. Vienreiz piedzemdētu, un slūžas būtu vaļā. Katru gadu gribētu pa bērnam. Mēs vēl sauktu tevi pie prāta - apstājies jel, nu jau pietiek.
Oi, Broņ, Tev gan “iekšas“, katru gadu pa bērnam... Tur mūslaikos jau miljonāram jābūt.
Cik tad Tev viņu ir? Kādi padsmit?
-
Man jau ar skjiet, ka taada lieta cik un kaadaa vecumaa laist mazuljus pasaulee ir katras sievietes pashas griba un atbildiiba. Un vaicaat citu viedokljus vai klausiit ieteikumus nav iisti vietaa..
Es pati savos 43 vairs beebi negribu. Pat ne deelj gruutnieciibas, dzemdiibaam un mazbeerna perioda, bet deelj visa sekojoshaa - beernudaarzs, skola u.t.t. Kad appreceejos bija dalja viira draugu un radu, kas krita uz nerviem ar jautaajumiem - kad tad mees mazuli plaanojam. Saakumaa pieklaajiigi atbildeeju, ka savos gados vairs negribu (viiram 10 gadi vairaak) . Tad saakaas - es tak veel pavisam jauna esot, kaads nu tur vecums u.t.t. Nu jaa, itaalietes paarsvaraa dzemdee veelaak... Kad apnika, kljuvu nepieklaajiiga un pasuutiiju visus 3 maajas taalaak. Lai nebaazh degunus muusu gjimenes dariishanaas.
Es labaak pagaidiishu mazbeerninjus, ko reizhu pa reizei paaukleet un vasaraas Jonijas juuraa izpeldinaat...
-
Es gan gribētu, ja apstākļi būtu kā Holivudas zvaigznei.
-
kkur te minēja,ka padomju laikos "vecām"dzemdētājām nebija ārstu spiediena...tak tie bija 90.beigās,kad mani,35 gadīgu jau par vecdzemdētaju nodēvēja.
nesekoju autores storijam,kapēc,ko un kā. doma mana drīzāk ir tāda,ka mēs,savos 40 un 50 šodien esam kudī jauneklīgākas,kā tādos gados mūsu mammas bija. dzīve sadzīviski vieglāka. vienīgi-vai savējais veselības stāvoklis neietekmēs gaidāmā mazuļa veselību.
družkai kārtējais dēls ap 45. nu,ir problēmas. kāpēc,kas to zin. iepriekšējie-izaugusi,viss ok. maziņam-nopietni.
-
dzīve sadzīviski vieglāka.
Nez, nez. Ja bija kaut kāds dzīvoklis kaut ar senčiem kopā, tad vispār bez problēmām - darbs garantēts, maksa par dzīvokli un komunālajiem mizerabla, pensija no 55, nekāda stresa par izdzīvošanu, salīdzinot ar šodienu, kad par jebko vari izlidot no dzīvesvietas bomžos. Ja vajadzēs, VID atradīs, par ko piesieties un izģērbs pēc pilnas programmas, nerunājot pat par kredītu upuriem.
dzīve sadzīviski vieglāka. vienīgi-vai savējais veselības stāvoklis neietekmēs gaidāmā mazuļa veselību.
družkai kārtējais dēls ap 45. nu,ir problēmas. kāpēc,kas to zin. iepriekšējie-izaugusi,viss ok. maziņam-nopietni.
Ja palasa Cāļa īpašo bērnu sadaļu, tur gados jaunas māmiņas ir milzīgā pārsvarā...
-
Esmu pus gadu straadaajusi mazo beernu reanimaacijaa- tur nu pilniigi tapa skaidrs- statistika uz indiviidu neattiecas... Pat neatceros tur "vecu" maati redzeejusi, saprotu, ka vnk netraapiijaas... Bet Tiiiik daudz nelaimju un beedu jaunajaam- nav jauniiba panacea pret slimu beernu :(
-
Nez, nez. Ja bija kaut kāds dzīvoklis kaut ar senčiem kopā, tad vispār bez problēmām - darbs garantēts, maksa par dzīvokli un komunālajiem mizerabla, pensija no 55, nekāda stresa par izdzīvošanu,
jā, tieši izdzīvošana, nekas vairāk -ja nebiji no partijas bonzām vai tirdzniecības aprindām
-
Piekrītu Inešukam. Strādāju specializētajā internātskolā. "Veco" māmiņu te nav vairāk kā parastajās skolās.
-
jā, tieši izdzīvošana, nekas vairāk -ja nebiji no partijas bonzām vai tirdzniecības aprindām
Un tagad ir kaut kas vairāk? Ja neesi ministrs, ierēdnis, partijas vadonis vai cits kāds liekēdis. Ja gribi jebko vairāk par izdzīvošanu (piemēram, bērnu interešu izglitība), maksā ar asiņainu muti, kamēr tajā nīstajā iekārtā visādi pulciņi biezā slānī par brīvu bija katrā sīkmiestā, spēj tik izvēlēties. Tas pats ar medicīnu. Tagad pie normālas medicīnas tiek tikai bagātie, parastie - pie pigas. Tad parastajiem bija feldšeris katrā ciematā un poliklīnika poliklīnikas galā. Par partiju nerunāsim, elite vienmēr bijusi pie treknākas maizes.
-
Nav TIK dramatiski... Man tanti no laukiem no insulta ljoooti labi apkopa un daargi aarsteeja... Bez blatiem UN kreisajaam naudaam...
Taadas operaacijas kaa Veejonim arii bomzhiem taisa... (ot tas gan gandriiz velti, jo ab pus gadu peec tam vinji taapat nelietos)
-
Un tagad ir kaut kas vairāk? Ja neesi ministrs, ierēdnis, partijas vadonis vai cits kāds liekēdis. Ja gribi jebko vairāk par izdzīvošanu (piemēram, bērnu interešu izglitība), maksā ar asiņainu muti, kamēr tajā nīstajā iekārtā visādi pulciņi biezā slānī par brīvu bija katrā sīkmiestā, spēj tik izvēlēties. Tas pats ar medicīnu. Tagad pie normālas medicīnas tiek tikai bagātie, parastie - pie pigas. Tad parastajiem bija feldšeris katrā ciematā un poliklīnika poliklīnikas galā. Par partiju nerunāsim, elite vienmēr bijusi pie treknākas maizes.
Kāpēc Tu par interešu izglītību maksā? Iespējams vēlies mūzikas skolu (kas laikam visur ir maksas) vai dzīvo interesantā pašvaldībā.
Rīga, kas cita starpā nebūt nav bagāta pašvaldība - drīzāk otrādi - piedāvā ļoti daudz bezmaksas iespēju. Spēj tik izvēlēties - dejas (tautas, modernās un citas), gleznošana, kori un ansambļi, aušana, keramika, kokapstrāde un koka rotaļlietu izgatavošana, dažādu veidu sports (dambrete, badmintons un daudzi citi) ... spēj vien izvēlēties.
Skatos, ka arī Sigulda piedāvā labas iespējas - http://www.sigulda.lv/public/lat/izglitiba/interesu_izglitiba/interesu_pulcini/
Lai nu par ko, bet par interešu izglītību Latvijā nevaram gausties ...
-
bācien, piedod, bet lasīju linku un īsti nesapratu, smieties vai kā. Tas viss ir SKOLĒNIEM!!!!!!! Un tādus četr- un piecgadīgus tur NEŅEM, pat, ja man pietiktu zāģu skaidu mēģināt četrgadnieku iemuhļīt 11. klašu korī vai metālapstrādes pulciņā.
Bērnudārzniekiem es varu vai nu samierināties ar to, ko piedāvā plika bērnudārza programma, maksājot tikai par ēdināšanu (vairāk nekā 100 eur par abiem), vai piemaksāt par papildu nodarbībām pēcpusdienās. Par velti te nekā nav. Uz Rīgu, atvaino, nebraukāšu. Benzīns no koka netek.
Un arī linkā ir vismaz vieni salti meli, jo pazīstu vienu nodarbību vadītāju, kas tur atzīmēts "par velti". Nav viņam nekas par velti! Tas ir, nodarbības varbūt skaitās, bet materiāli ui, kā maksā.
Lai nu ko, bet bezmaksas interešu izglītību bērnudārzniekiem manā miestā atrast nevar - un vēl tādu, kur man nav jābrauc speciāli vadāt bērnus (benzīns...) un sēdēt, gaidot nodarbību beigas (mans laiks arī nav par velti). Tā ka - par velti uzbrauci.
-
bācien, piedod, bet lasīju linku un īsti nesapratu, smieties vai kā. Tas viss ir SKOLĒNIEM!!!!!!! Un tādus četr- un piecgadīgus tur NEŅEM, pat, ja man pietiktu zāģu skaidu mēģināt četrgadnieku iemuhļīt 11. klašu korī vai metālapstrādes pulciņā.
Bērnudārzniekiem es varu vai nu samierināties ar to, ko piedāvā plika bērnudārza programma, maksājot tikai par ēdināšanu (vairāk nekā 100 eur par abiem), vai piemaksāt par papildu nodarbībām pēcpusdienās. Par velti te nekā nav. Uz Rīgu, atvaino, nebraukāšu. Benzīns no koka netek.
Un arī linkā ir vismaz vieni salti meli, jo pazīstu vienu nodarbību vadītāju, kas tur atzīmēts "par velti". Nav viņam nekas par velti! Tas ir, nodarbības varbūt skaitās, bet materiāli ui, kā maksā.
Lai nu ko, bet bezmaksas interešu izglītību bērnudārzniekiem manā miestā atrast nevar - un vēl tādu, kur man nav jābrauc speciāli vadāt bērnus (benzīns...) un sēdēt, gaidot nodarbību beigas (mans laiks arī nav par velti). Tā ka - par velti uzbrauci.
Tajā iepriekšējā komentā nebija minēts par bērndārznieku. Līdz ar to pieņēmu vispārpieņemtās normas - 1.klase līdz 25 gadi.
Jā, esmu "baigā", bet uzskatu - mīļie vecāki, ļaujiet bērnam baudīt bērnību un neiesaistiet viņu "nezinkur" pirms laika. Kāpēc bērnu dārza vecumā būtu vajadzīga kāda īpaša papildus/ interešu izglītība??? Ļaujiet bērniem izdzīvot bērnību bez papildus pienākumiem.
Iespējams tas ir (un loģiski) iemesls, kāpēc valsts negarantē bezmaksas interešu izglītību pirmsskolai.
Un lūdzu, lūdzu ... nelaidiet skolā 6gadniekus, lai cik talantīgi jums viņi šķistu, jo īpaši puišus.
-
Pievienojos Baacienam. Tā pad.laiku glorificēšana... tik nevajag!
Pus dzīvi rindās! un laiks = nauda. Nebija bernudārzniekiem īpašu nodarbību.
Ja kas, man mātei ar pirmo bērnu nestrādāt drīkstēja vien pus gadu
un darbdienas bija arī sestdienas.
Tā ka sorry, cik ātri viss aizmirstas...
Un sīcim nekas nav labāks kā radoša darbošanās KOPĀ AR VECĀKIEM.
-
Atradām mežā zem papardes bērniņu,
Pārnesām mājās, audzinājām.
——————————–
Kaut nu, kaut nu izaugtu Lāčplēsis!
Kaut viņu vieglums nesaēstu!
Kaut nu mēs paši tās lāča ausis
Viņam vēl maziņam nenoplēstu.
Ārija Elksne
Bērnam informācija ir jādod tad, kad viņam smadzenes ir vaļā, un kamēr viņš grib un prasa, nevis pēc laimīgās zināšanu neapēnotās bērnības ar asarām un puņķiem jāpiedabū septiņgadīgs bērns pie lasīšanas un mācīšanās. Zināšanas par pienākumu uzskata izčakarētie pieaugušie. Nesamaitātie bērni jebko uzskata par rotaļu, kamēr pieaugušie viņus nepārliecina, ka mācīties - tas ir briesmīgi. Dziedāšanu, dejošanu, valodas, fiziku un matemātiku. Staigā pakaļ un prasa vēl.
Ja gribat marginālos piemērus - gandrīz visi, kas kaut ko ir sasnieguši, ir sākuši 3-4 gadu vecumā. Un nevis pēc 7. Trīs pirmie, kas ienāca prātā - Pauls, Nadals, Vanesa Meja. Protams, izņemot Šlesera šofera dēlu.
tuk, ja tu man maksāsi algu, es radoši darbošos kopā ar bērniem ne tikai vakaros un brīvdienās. Kamēr man tā alga kaut kad ir jānopelna, tavi teksti ir plika demagoģija. Turklāt ne visās jomās es esmu tik izcila, lai brīvi manipulētu ar zināšanām un to pielietojumu. Tam ir profesionāļi.
No šīs tēmas atklanos. Jaunu tēmu drīkst neatvasināt - neuzturēšu, man nevienam nav jātaisnojas.
Piedod, Nomade, par offtopic.
Lai gan - arī tas ir topic. Kamēr jaunie vecāki brīnās, kas no bērniem izaug, jo audzināti kā sanāk - audzinājusi sabiedrība, kamēr paši studijās, klubā vai jaunu attiecību meklējumos -, vecie vecāki bērnus audzina, kā paši vēlas.
-
Diez vai mans teksts ir “demagoģija“. Vēsturiski bija 6 darbadienas nedēļā.
Ja patīk, var jau īdēt par “skaistajiem“ pad.laikiem un kompartijas apstaroto saulaino bērnību.
-
vecās māmiņs bieži vien šķiet pārāk gudras. vai "gudras". nevaru saprast, kuru apzīmējumu lietot.... mīlēs to bērnu vairàk ar pràtu, ne sirdi... bērnam vajag to, šito, pareiza attīstība ir tāda un šitāda... pārīti tādu pazīstu - bērnam vijoles nodarbība sun zirgu manēža un kas tik vēl ne... klausoties par "pareizu attīstību, vecāku atbildību" un tamlīdz., aš kauns paliek, kāda bezatbildīga dura biju, kad bērni bij mazi... jābrīnās laikam, ka par idiotiem nav izauguši, laikam jau aiz tīrās nejaušības.
-
Es gaidu,kad beidzot šeit ko no savas pieredzes pateiks mūsu foruma vecā māmiņa,bet nē,klusē kā partizāne :rofl:
Un Nomade tik iemet tēmu un pazūd,kā parasti.
-
vecās māmiņs bieži vien šķiet pārāk gudras. vai "gudras". nevaru saprast, kuru apzīmējumu lietot.... mīlēs to bērnu vairàk ar pràtu, ne sirdi... bērnam vajag to, šito, pareiza attīstība ir tāda un šitāda... pārīti tādu pazīstu - bērnam vijoles nodarbība sun zirgu manēža un kas tik vēl ne... klausoties par "pareizu attīstību, vecāku atbildību" un tamlīdz., aš kauns paliek, kāda bezatbildīga dura biju, kad bērni bij mazi... jābrīnās laikam, ka par idiotiem nav izauguši, laikam jau aiz tīrās nejaušības.
taisni tā, un vēl "estētikas skoliņas" trīsgadniekiem :D
-
Lai vai kā gribētos, bet bērna smadzene ņem pretī tikai to, kas tam vecumam paredzēts. Var jau cerēt, ka tieši mans bērns būs tas vunderkinds, kurš ja neko citu, tad mutes ermoņikas spēlēs jau mātes vēderā (klavieri vai arfu nez vai tur iedabūt),
Esmu pilnīgs sētas bērns - pat dārziņš gājis secen, pulciņos tikai tajos biju, kuri pašai interesēja. Ā, nuja, kurš tad te saka, ka esmu vunderkinds un piemērs sekošanai....
Diemžēl izcilas dotības reti kuram parādās jau bērnībā, tāpat vēlme strādāt kādā profesijā. Un kur tad vēl tie "gribu būt kosmonauts, aktieris, ārsts", kuri ātri vien aizmirstas vai vēl trakāk - nu kļūst par ārstu-slepkavnieku vai dižo-nesaprasto-nedaatklāto skatuves mākslinieku...
Nezinu, vai tā ir mana darba specifika, bet ja pirmmāmiņa ir virs 40, tad liela varbūtība, ka man nepārvarami gribēsies to kluksti kopā ar viņas atvasi vismaz kārtīgi izpļaukāt... Šitā overprotektīvā ņemšanās un visu regulēšana... Nezinu, kā tas nākas, bet tāda paša vecuma vecmāmiņas ir ar pavisam citu piegājienu.
-
Man liekas, ka tieši jaunajām māmiņām ir spiediens"lai viss kā citām ' un bērns jāstaipa pa 10 pulciņiem. Jo vecāka, jo neatkarīgāka
-
reno - jaunajām ir "lai viss kā citām", a vecajām ir "īpaša pieeja, sabalansēts uzturs, agrīna personības attīstība pēc indiviuālas programmas" utt (vairāk gudrus vārdus nezinu tā uz fikso)
-
Man ir liela jo liela pieredze dzīvei padomijā.
Ar visām četrām esmu par šiem laikiem. Tas gan nenozīmē, ka neredzu šo laiku sliktās puses.
Vienīgais, kas padomijā bija labāks, ka arī ar 4 bērniem nebija jādomā par izdzīvošanu/izglītošanu. Bet minimālā līmenī (neatkarīgi no bērnu skaita) , ja nepiederēji pie nomenklatūras.
-
Man pazinja vada "mazulju skolinju"... He, var jau buut, ka taas mammas domaa, ka siici turp ved... Patiesiibaa taa ir izgliitoshana un sava veida psihoterapija mammai... Ja mamma pati ved, nevis auklei liek...
Tas pasaakums buutu saucams par "mammu skolinju", bet tad reti kura ietu, jo visu tak "pati zin, beerns tak ir"...
-
reno - jaunajām ir "lai viss kā citām", a vecajām ir "īpaša pieeja, sabalansēts uzturs, agrīna personības attīstība pēc indiviuālas programmas" utt (vairāk gudrus vārdus nezinu tā uz fikso)
stereotipi, mīļā!
-
Man ir liela jo liela pieredze dzīvei padomijā.
Ar visām četrām esmu par šiem laikiem. Tas gan nenozīmē, ka neredzu šo laiku sliktās puses.
Vienīgais, kas padomijā bija labāks, ka arī ar 4 bērniem nebija jādomā par izdzīvošanu/izglītošanu. Bet minimālā līmenī (neatkarīgi no bērnu skaita) , ja nepiederēji pie nomenklatūras.
nu nez, bija sievietes, kas ar diviem nevarēja galus savilkt un dzīvoja trūkumā..
-
nu nez, bija sievietes, kas ar diviem nevarēja galus savilkt un dzīvoja trūkumā..
nu ja, jo visas ekstras tik no 3...
a ja 3. nesanāca... vļetela...
-
Mēs ģimenē bijām 3 bērni, tāpat daudziem maniem klasesbiedriem tajā laikā - nekādu ekstru gan neatceros
-
Minne bija atlaide, vai bezmaksas pusdienas skolas ēdnīcā.
Mani vecāki, kaut drīkstēja, tās neizmantoja,
jo uzskatīja, bija tā audzināti?, ka paši atbildīgi par saviem bērniem.
Tas šķiet pārmantojas, mēs arī neesam izmantojuši nekādas valsts noteiktās “ļgotas“,
ne medicīnā, ne kur citur, kaut godīgi maksājam nodokļus līdz pēdējam centam.
-
Nē, skolas brīvpusdienas mēs paši nopelnījām, vasarās strādājot.
Sākot ar 6., 7.klasi jūnijā turpat līdz Jāņiem bija Lotoss. Pēc tam, jūlijā un augustā, vienmēr esmu vasarās strādājusi un pelnījusi sev brīvpusdienas un naudu skolas lietām.
Un kad man bija 16 gadi, skolas laikā sāku piestrādāt skolā par apkopēju, bet tas jau bija pašas maciņam
-
Man arī
Mēs ģimenē bijām 3 bērni, tāpat daudziem maniem klasesbiedriem tajā laikā - nekādu ekstru gan neatceros
Man arī prātā nekādas ekstras nenāk.
Dzīvojām pierīgā. Visi bērni vasarās strādāja kolhozā no 1. klases un brīvpusdienas nopelnīja. Un kabatas naudu arī.
-
Nu re kā smuki esat pierunājušas 5.lapu!
Tēmu ieliku, jo gribēju uzzināt pašu 40 gadnieču domas šajā sakarībā (jo prezumēju, ka šajā forumā vidējais vecums ir +/- 40).
Un, nē, nebiju domājusi ne iztirzāt personiskos apstākļus, ne kaut ko nolemt, balstoties uz komentāriem. Tomēr ar interesi lasīju un sekoju līdzi.
Taisnība, ka pārsvarā valda jaunības kults, pēc 35 esi jau norakstīta (radu tanšu viedoklis). Nu it kā jau, jā, piekrītu, ka bērni jārada jaunībā, tomēr nav arī tie vēsturiskie laiki, kad vidējais vecums bija tieši šie 40.
Kaut kur man sapasē ar reno - nezinu nevienu "veco" mammu ar pārmērīgu klukstes sindromu. Man šķiet, ka tieši jaunībā esi sasaistīts un atkarīgs, vecumā ļauj bērnam brīvi augt un pati to izbaudi, nav tā? Jaunībā nevarētu iedomāties sevi ar bērnu bez citu palīdzības (tai skaitā finansiālas). Tagad ne finanses, ne apstākļi neuztrauc, zinu, ka PATI tikšu galā.
Nu tā kaut kā, nu filozofēju.....
-
Manā paziņu lokā ir padsmit sievietes, kurām šobrīd ir 30 - 40 gadi un kurām, bērnu nav, bet .... viņas tos plāno "kak toļka, tak srazu" ...
Man vērojot šķiet, ka viss atkal mainās un ir ļooooti daudz sieviešu, kuras dzemdē/ plāno dzemdēt vecumposmā no 30 līdz ....
Kāpēc ne?
-
Man jau liekas, ka ir liela starpība - 30 vai 40 gados pirmo laist pasaulē
-
Kādā nozīmē tā starpība? Kāda tieši ir vai nav priekšrocība 30 vai 40 gados? Labāk 30 nekā 40? Kāpēc?
-
Man jau liekas, ka ir liela starpība - 30 vai 40 gados pirmo laist pasaulē
Man šķiet, ka nav nekāda starpība, bet iespējams, ka (jā, lai jau maskas krīt) tā ir paaudze, ko pārstāvu es ...
Es vispār domāju, ka laikam ejot, vecums kļūst mazsvarīgs ... Jā, 10 gadi un 20 gadi, tā šķiet liela starpība, bet .. 60 un 70 gadīgs cilvēks; 70 un 80 gadīgs cilvēks ... nav dramatiskas atšķirības ...
-
Protams, katra mēs esam atšķirīga un tā, bet fiziski, fizioloģiski noteikti ir starpība starp 30 un 40 gadīgām sievietēm (es saklausījusies manas ginekoloģes gudrības :) )
-
Minne, tā tava ginekoloģe stipri dīvaina, lai neteiktu vairāk..
-
Nezinu, man jau šķiet, ka ar gadiem pieaug bailes par bērniem. Šis - ka tik kaut kas nenotiek. Un tāda 40-gadīga jaunmāmiņa savu mazuli vienkārši smacē ar savu gādību, bailēm. Starp citu, esmu pieķērusi sevi, ka reizēm tagad par savējiem uztraucos vairāk, nekā kad viņi bija mazi un pati vēl jauna. Vienīgi pašai pietiek prāta to atklāti neizrādīt un netiranizēt bērnus. UN, ja kādreiz pāršauju par strīpu, mani lielie bērni arī to aizrāda, nevis kā mazie, kas spiesti pakļauties mātei.
-
Jēziņ, ja klausītos ginekoloģes tad:
a) būtu sen jau nodzērusies;
b) pakārusies kredītu jūgā;
c) ārstētos no depresijas;
d) neticētu nevienam cilvēkam.....
-
Nezinu, es savai uzticos un pati pietiekami daudz citas informācijas esmu lasījusi. Nu, kļūst tās olšūnas ar laiku slinkākas un grūtniecības/dzemdību sarežģījumu risks augstāks. Ok, varbūt tā ir vnk ticības lieta, pierādīt ar pētījumiem vai statistiku nevarēšu :)
-
Nezinu, man jau šķiet, ka ar gadiem pieaug bailes par bērniem. Šis - ka tik kaut kas nenotiek. Un tāda 40-gadīga jaunmāmiņa samu mazuli vienkārši smacē ar savu gādību, bailēm. Starp citu, esmu pieķērusi sevi, ka reizēm tagad par savējiem uztraucos vairāk, nekā kad viņi bija mazi un pati vēl jauna. Vienīgi pašai pietiek prāta to atklāti neizrādīt un netiranizēt bērnus. UN, ja kādreiz pāršauju par strīpu, mani lielie bērni arī to aizrāda, nevis kā mazie, kas spiesti pakļauties mātei.
Nu re, atkal kā diena pret nakti. Tieši par 1. baiļojos, otrais kaut kā pats auga. Kaut gan tiešām varbūt tā ir, ja 40 gados ir pirmais bērns, ne 3.
Ar pirmajiem 2 ir uzkrāta pieredze.
-
Nezinu, es savai uzticos un pati pietiekami daudz citas informācijas esmu lasījusi. Nu, kļūst tās olšūnas ar laiku slinkākas un grūtniecības/dzemdību sarežģījumu risks augstāks. Ok, varbūt tā ir vnk ticības lieta, pierādīt ar pētījumiem vai statistiku nevarēšu :)
Izskatās, ka tava ginekoloģe centusies tevi atrunāt. Manējā teica - līdz 46 ir ok, vēlāk gan tīri objektīvi pašai būs grūti.
-
Nezinu, es savai uzticos un pati pietiekami daudz citas informācijas esmu lasījusi. Nu, kļūst tās olšūnas ar laiku slinkākas un grūtniecības/dzemdību sarežģījumu risks augstāks. Ok, varbūt tā ir vnk ticības lieta, pierādīt ar pētījumiem vai statistiku nevarēšu :)
Arī uzticējos līdz brīdim ... Sīkāk nemaz neiedziļināšos ...
-
Sākt atkal visu no gala mani personīgi nepiespiestu pat miljons. Laimīga,ka bērni lieli un sākt atkal krāmēties! Piekrītu Daddy. Ja pirmais, tad gan kaut 50 lai dzemdē,ja ir vēlme.
-
Ir rados, draugos mātes, kurām pirmais bērns (pārsvarā arī vienīgais) gados 40+.
Ir arī dāmas, kuras kā pašas saka, zaudējušas modrību un pieteicies mazulītis.
Ir milzu stapība vai šajā vecumā tas pirmais bērns, vai pēdējais ...
Man zināmajām pirmā bērna mātēm viss riņķo tik ap bērnu,
vai bērnam viens gads vai desmit.
Ilgi gaidītais “brīnums “ tiek uzskatīts par vispasaules brinumbērnu.
Viss tiek pakļauts bērnam. Bērns iecelts bezmaz Dieva statusā, un diriģē orķestri.
Un diezgan agresīva reakcija uz citādu viedokli.
Tās mātes kurām bērni jau bijuši ir pilnīgi sakarīgas. Varbūt vien lielāks maigums,
apzirnoties, ka tā pēdējā dzīvība ko radīs.
-
Ir rados, draugos mātes, kurām pirmais bērns (pārsvarā arī vienīgais) gados 40+.
Ir arī dāmas, kuras kā pašas saka, zaudējušas modrību un pieteicies mazulītis.
Ir milzu stapība vai šajā vecumā tas pirmais bērns, vai pēdējais ...
Man zināmajām pirmā bērna mātēm viss riņķo tik ap bērnu,
vai bērnam viens gads vai desmit.
Ilgi gaidītais “brīnums “ tiek uzskatīts par vispasaules brinumbērnu.
Viss tiek pakļauts bērnam. Bērns iecelts bezmaz Dieva statusā, un diriģē orķestri.
Un diezgan agresīva reakcija uz citādu viedokli.
Tās mātes kurām bērni jau bijuši ir pilnīgi sakarīgas. Varbūt vien lielāks maigums,
apzirnoties, ka tā pēdējā dzīvība ko radīs.
Tas nav atkarīgs no tā pirmais vai pēdējais, ir cilvēki, kuriem savējais ir brīnumbērns, neatkarīgi no visa pārējā...
-
Hmzzz..
Mums klasē bija meitene, kurai mamma bija vecāka par manām omēm.
Tā meitene bija tantīga vienmēr. Gan pēc izturēšanās, gan apģērba. Un ne jau tāpēc, ka trūktu naudas. Viņu tā mamma ģērba un vēlāk arī pati turpināja ieturēt "stilu"
-
Nu bet tas viss par ģērbšanos, ucināšanos utml. atkarīgs no katra cilvēka, ne no vecuma.
-
Man pazīstama kāda sieviete, kura kopš bērnības kaunējās, ka viņai ir gados veci vecāki, viņa tos sauca par omi un opi, lai tikai citi bērni ko nepadomātu/neapceltu..
Varbūt tagad kauns izgaisis, bet aizvien vecākus viņa sauc par vecvecākiem.
-
Man pazīstama kāda sieviete, kura kopš bērnības kaunējās, ka viņai ir gados veci vecāki, viņa tos sauca par omi un opi, lai tikai citi bērni ko nepadomātu/neapceltu..
Varbūt tagad kauns izgaisis, bet aizvien vecākus viņa sauc par vecvecākiem.
Zinat visai jocīga attieksme, jo es nebūt neesmu jaunu vecāku bērns, bet lai kaunētos par to??? Mana māmiņa varēja izgriest pogas visiem, ja būtu bijusi vajadzība :) tikai es biju tāds pārāk patstāvīgs bērns un savas problēmas risināju pati, ja vajadzēja arī ar kulaku pa aci varēju uzšaut... Viss pārējais bija lielā mērā atkarīgs no pašas, gan ģērbšanās gan viss pārējais, jāsaka gan, ka manai mammai joprojām nevar dot tik gadus cik viņai ir un viņa savos 77, joprojām vālē ar vellopēdu un izgriez pogas vienai otrai jaunai dāmai :D man to viņas enerģiju, kaut gan es jau tā pat pamanos viesuli uz līdzenas vietas uzveidot :D
-
Ā, tad skaidrs, no kurienes Ittai tas spridzeklis iekšā.
-
Portālos lasu, ka Varis Vētra gaida kārtējo ģimenes pieaugumu. Vētram 70, sievai 50. Nezinu. Kkā aizdomājos, cik tas tā "godīgi" pret to bērnu tomēr... 20 gados, kad jāsāk patstāvīgā dzīve, divi 90 un 70 gadīgi vecāki... nu labi ja pie teicamas veselības...
man kkas tomēr nešķiet īsti "pareizi" :?: tas jau tomēr tāds mazbērnu, ne bērnu vecums... Katrs jau izdara savas izvēles un ne jau man ko nosodīt, bet tomēr...
-
Ja mēs zinātu, kur un kā dzīve mūs aizvedīs. A ja nu tā? Bet ja nu šitas?
Tā patiesi ir viņu izvēle.
-
To, vai tev nobruks veselība 25 vai 55 gados, tu izvēlēties nevari. Arī visādi veselīgā dzīvesveida adepti mēdz apkrist ar smagām un neārstējamām kaitēm. Līdz ar to bērna pilngadību var nesagaidīt gan divdesmitgadīgā, gan piecdesmitgadīgā dzemdētāja.
Būtiskāk mūsdienās ir spēja to bērnu un sevi nodrošināt materiāli, kas dod iespēju gan atpūsties un sevi nenodzīt, gan risināt lielāko daļu problēmu. Turklāt ideālajā gadījumā – pasīvi, t.i., ienākumi nav atkarīgi no spējas strādāt, jo par to arī nevari būt drošs – šodien vari kalnus gāzt, rīt – karoti līdz mutei nepacelt.
A tas cik gados dzemdēt ir un paliek tikai ģimenes kompetencē, no malas trīt mēli IMHO ir zemiski, lai arī tipiski lielai, ja ne lielākajai daļai cilvēku. Īpaši tiem, kas paši šādai izvēlei/situācijai nav blakus stāvējuši.
Lai atceramies pastāstiņu "Tev priekšā stāv sieviete, kura ir stāvoklī un viņai jau ir 6 bērni. Trīs no tiem ir kurli, divi ir akli, bet viens ir garīgi atpalicis, bet pašai sievietei ir sifiliss. Vai Tu ieteiktu viņai veikt abortu?"
Ja tava atbilde ir "jā", tad apsveicu, tu tikko nogalināji Bēthovenu.
-
es savos 60+ labāk izvēlo mazbērnus, nevis bērnus. Paucināji cik gribās un atdevi vecākiem... arī 20 gadus jaunāka sieva ir ņeaļo - domāšanas atšķirības... ta labāk draudzeni... :)
-
Nu, es arī tagad vēl kādu bērnu negribētu nekādā gadījumā, pietiek jau ar nedaaudzinātajiem pusaudžiem, vēlreiz savā vecumā tam visam iet cauri – ne ne. Bet tā esmu es. Kā būtu ja būtu citādi, nav zināms. Protams, daudz labprātāk es tagad priecātos par tagadējo bērnu vecuma mazbērniem, bet ir kā ir. Ne vienmēr cilvēkam ir izvēle starp labi un vēl labāk, reizēm ir starp slikti un vēl sliktāk.
Vētras sievai šis ir otrais bērniņš, pilnīgi saprotama vēlme, lai viņš nebūtu "vientuļš".
-
Pati - nemūžam. Citi - kas man tur daļas?
-
Vētras sievai šis ir otrais bērniņš, pilnīgi saprotama vēlme, lai viņš nebūtu "vientuļš".
Vai Vētram jau nebija iepriekšējās laulībās bērni, pusbrāļi, pusmāsas?
Ēvaldam Valteram jau ar laikam ap 70 dēls piedzima un Jānim Pauļukam ar ap 70...
-
Tā ir cilvēku personīga darīšana, un nevienam no malas nav daļas, kad kurš laiž bērnus pasaulē Man ir dziļi nepieņemama svešu degunu bāšana citu dzīvēs - kāpēc nav bērnu, kāpēc tik maz vai kāpēc tik daudz bērnu, kāpēc tik jauniem vai kāpēc tik veciem.
-
Oi, nu moralizētājas :mrgr: Kāda nu tur deguna bāšana, paši lepni stāsta portāliem. Loģiski, ka lasot rodas pārdomas, man kopumā ne visai patīk tā tendece, ka bērni dzimst arvien vēlāk...
Protams, ka katrs jau darīs kā grib.
Nesen radu bērns bija iebraucis ciemos, 40gadnieks, kuram bērni 34 gados sāka dzimt, tagad secina, ka tomēr vajadzēja tos bērnus sākt agrāk... :rofl: Man gan šķiet, vīrietim 30+ ideāls vecums kad kļūt par tēvu...
-
Vecs ir vecs un nav ko vecajiem pašapliecinàties radot bèrnus.
-
Katra bērniņa dzimšana ir forša! Tas pat nav apspriežams. Āmen!
-
Vienmēr jau tā optimistiski šķiet, ka kā tajā banālajā piemērā piedzims tas Bēthovens... bet nezkur jau sadzimst arī visi tie, kuri negatīvi ietekmē citu dzīves... es tomēr neapgalvošu, ka "katra bērniņa dzimšana ir forša", cik daudzi Ukrainā būtu laimīgāki, ja tāds pukins ar savu svītu nemaz nebūtu dzimis... un tas nebūt nav vienīgais bez kura šī pasaule būtu labāka.
-
Protams. Šì absolùti nav mana darìšana. Tikai fakta konstatàcija: bùs bèrns, kuram agri nàksies kļùt patstàvìgam.
Bet par to, ka katra bèrniņa piedzimšana ir forša. Man jàsaka: nu nevajag liekuļot!
-
Nu pag, jūs te tagad smagi jaucat mušas ar kotletēm. Runa bija tikai par vecāku vecumu. Tiešām apgalvosiet, ka gados jaunajiem vecākiem dzimst tie talantīgie un visādi pozitīvie bērni, bet gados vecajiem - tie, bez kuriem pasaule būtu labāka?
Un, ja par to, cik slikti būt vecu vecāku bērnam, tad man vairāk žēl ir to jauno zaļknābju nejauši radīto bērnu, kuru tētiņi bailēs no atbildības pamukuši tālēs zilajās un jaunās māmiņas, nelaimīgas par savu "jaunības kļūdu, nogrūdušas bērnu vecaimātei, kas par šo pēkšņo godu arī nav nekādā sajūsmā.
Notiek visādi, un nevajag idealizēt vienu un "nolikt" otru...
-
Kvadra, nekas personìgs, bet esi taču reàla! 70 un 50 gadi jaundzimušà vecàkiem! Ar labu veselìbu un gribu vien nepietiek. Nepieciešama arì jauda. Tiešàm 80 un 60 gadìgi vecàki desmitgadìgu bèrnu jaudàs kaut vai uz akvaparku aizvest? Un kur nu vèl citas - bèrniem nepieciešamàs fiziskàs aktivitàtes.
-
Nu pag, jūs te tagad smagi jaucat mušas ar kotletēm. Runa bija tikai par vecāku vecumu. Tiešām apgalvosiet, ka gados jaunajiem vecākiem dzimst tie talantīgie un visādi pozitīvie bērni, bet gados vecajiem - tie, bez kuriem pasaule būtu labāka?
Kur tad tas tika apgalvots, ka jaunajiem talantīgie, bet vecajiem izdzimteņi. Laikam neproti lasīt, ja iebildi - "ka katra bērniņa dzimšana ir forša" traktē šādi. Nekas tāds netika apgalvots. Bet tas gan fakts, ka vajag spēt ne vien 70 gados uzražot, bet arī paspēt uzaudzināt, kā jau Pifs minēja.
-
...jaunās māmiņas, nelaimīgas par savu "jaunības kļūdu, nogrūdušas bērnu vecaimātei, kas par šo pēkšņo godu arī nav nekādā sajūsmā.
Ko tad tā vecāmāte par zīdainīti nav nekādā sajūsmā, vecumā pagrūti vai, būtu nu priecājusies, citi vecvecāku vecumā vēl savējos dzemdē. Lai nu nekunkst ka vecumā grūti ar mazuli.
-
Ko tad tā vecāmāte par zīdainīti nav nekādā sajūsmā, vecumā pagrūti vai, būtu nu priecājusies, citi vecvecāku vecumā vēl savējos dzemdē. Lai nu nekunkst ka vecumā grūti ar mazuli.
Tas vienkārši nav viņas bērns. Viņa savējo uzaudzinājusi, nealkst atkal sākt visu no sākuma un labprāt sev padzīvotu. A te meita noliek fakta priekšā - saņem un paraksties! Par ko priecāties?
Ka pirms- un pensijas vecums nav tas labākais laiks bērnu radīšanai, tas tā kā būtu saprotams, un diez vai nu kāds tam iebildīs. Ka 70gadīgajam tēvam grūti būs ar 10gadīgo dēlu futeni spēlēt, tas arī tā kā saprotams un ticams. Runa par ko citu. Mani līdz šermuļiem šķebina mēļu trīšana gar citu dzīvēm un nosodīšana - kāpēc viņš tā un kāpēc ne šitā. Kāpēc precas, kāpēc neprecas, kāpēc šķiras, kāpēc un no kā dzemdē vai nedzemdē. Savulaik, kad aizbraucu uz pirmo klases salidojumu 5 gadus pēc skolas beigšanas, man jau aiz muguras spriedelēja - kvadra jau pusotru gadu kā precējusies, kāpēc vēl bērna nav?! Ta kas jums par daļu?! Ir kaut kādā likumā ierakstīts, ka pirmajam bērnam jādzimst 9 mēnešus pēc kāzām un nākošajiem ik pa gadam?! Bērni ap 25 un mazbērni uz 50? Un viss cits pelnījis nosodījumu? Dzīves cilvēkiem saveidojas visādi, un ne visiem kā pēc grāmatas.
Nejūtos tiesīga apzelēt un nosodīt citu cilvēku personīgās dzīves peripetijas un bērnu pasaulē laišanas termiņus. Man tas vienkārši šķiet sevis necienīgi un pretīgi.
-
...Mani līdz šermuļiem šķebina mēļu trīšana gar citu dzīvēm un nosodīšana - kāpēc viņš tā un kāpēc ne šitā. Kāpēc precas, kāpēc neprecas, kāpēc šķiras, kāpēc un no kā dzemdē vai nedzemdē.
Nejūtos tiesīga apzelēt un nosodīt citu cilvēku personīgās dzīves peripetijas un bērnu pasaulē laišanas termiņus. Man tas vienkārši šķiet sevis necienīgi un pretīgi.
Personīgi man ir pie kājas - dzemdē, nedzemdē! Lai dara ko vēlas! Nosodījums ir par BEZATBILDĪBU!!! Sunim, kaķim vēl jaunus saimniekus var atrast. Bet bērns! Dzīvs bērns!
-
Kādu nu to savējo uzaudzinājusi, tā nu arī ir, alkst mazbērnu audzināt vai nealkst. Ja meita bezadbildīga par savas rīcības sekām, nu tad jau nekas neatliek kā atlikt to dzīvošanu sev... :?:
Bet tu tā raksti, itkā kāds tevi ar varu tā vien spiež atkāpties no saviem principiem un apspriest tev nepieņemamu tēmu. :mrgr: Droši var neapspriest...
Es gan nevienu nenosodu, vien pārdomāju.
-
Labi, varbūt tiešām tā ir - kam pieņemama citu personīgo dzīvju apzelēšana ar visiem vārdiem uzvārdiem, neba es spēšu izskaidrot, kāpēc man tas šķiet absolūti amorāli. Turpiniet vien, es vienkārši paklusēšu.
-
Vārdi, uzvārdi un vecums bija minēti rakstā un pārdomas jau nebūt nav par konkrēto pāri, pārdomas ir par izplatīties sākušos tendenci - bērnus radīt arvien lielākā vecumā. Konkrētais raksts tās vienkārši radīja. Nezinu, varbūt tas kāds farmamedindustrijas mārketings vai kā... :?: Nezinu kur tam kājas aug :?: Tagad jau ko tik nevar, olšūnas un spermu saglabāt, teorētiski bērnus pat pēc nāves var radīt...
-
Kvadra, es Tevi saprotu labāk nekā Tu domā. Man ir pretēja situācija: man vēl nav mazbērnu. Kad būs, tad būs, tad lološu un lutināšu. Bet tā kā vēl nav, tad arī pēc viņiem īsti nealkstu. Bet kad uzdrīkstos skaļi teikt, ka nevēlos mazbērnus, tā sākas!!! Nu kā var negribēt! Nu kā tā var! Utt.
Par citu dzīvju publisku apzelēšanu: ja tie cilvēki paši savu dzīvi publisko medijos un soc. tīklos, tad tas ir tikai pašsaprotami, ka tiek "apzelēti".