Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Pūka 2016. gada 22. jūlijs, 16:05:05
-
Situācija: Vecmāmiņai vienistabas dzīvoklis Rīgā, Mamma divistabu dzīvoklī Rīgā, Meita ar 2 bērniem īrētā dzīvoklī ārzemēs.
Papildus info - Vecmāmiņas dzīvoklis Rīgā pieder Meitai. Meitai pieder arī zemes gabals Pierīgā. Ieķīlāts, lai uzsāktu dzīvi ,ārzemēs. Māte maksā par ieķīlāto zemi.
Notiek darījums- Māte pārdod savu 2istabu dzīvokli Rīgā, atdod visu naudu meitai, meita nopērk analoģisku dzīvokli ārzemēs. Tagad mainītas lomas - Māte dzīvo īrētā dzīvoklī Rīgā. Meita sola atdot 1 ist. Vecmāmiņas dzīv.Mammai. Vai nu lai Mamma iet tur dzīvot, vai lai pārdod un nopērk sev citā Rīgas vietā.
Vecmāmiņa nomirst. Māte maksā par savu jauno īrēto dzīvokli, par meitas ieķīlāto zemi, un vēl par tukšo vecmāmiņas dzīvokli, kas pieder meitai.
Meita pasaka, ka kaut kad nopirks Mātei dzīvokli mazpilsētā, vai Rīgas rajonā. Vārdu sakot, mutiskais solījums atdot/pārrakstīt Vecmāmiņas dzīvokli Rīgā vairs nav spēkā. Ja Māte spirināšoties pretī, mazbērnus mūžā neredzēšot. Vecmāmiņas dzīvoklis ir Meitas un viņa var darīt kā grib, Mātei tur aizliegts kāju spert, draudot ar policiju.
Māte turpina maksāt par 1) savu īrēto dzīvokli, 2) meitas ieķīlāto zemi, 3) par meitas 1 stabas dzīvokli. Meitai tas viss pofig. Zina, ka maksās, lai īpašumus neatņem ģimenei.
Vai ir kāds likums, kas aizsargātu māti, kura burtiskā nozīmē VISU ir atdevusi meitai? Par morāli nerunāsim.
-
Mātei būtu jāpārtrauc visi maksājumi par meitas īpašumiem un jādomā par sevi. Ja nevar citādi saprātīgi vienoties. Manuprāt, tāda likuma, kas māti šajā situācijā aizsargātu, nav.
-
Ja vien, īpašumi nav noformēti uz mātes vārda ... tad, jā, jāpārtrauc maksāt ....
-
Māte vairs nevar pavilkt visus maksājumus. Un kur viņa strādās un pelnīs mazpilsētā vai pierīgā? Ok, viņai būs kāds ūķis, atkritīs īres maksa un meita savu pienākumu būs "izpildījusi".
Jēziņ, jau otrais gadījums, kad viss tiek pārrakstīts pieaugušam bērnam un tas visu notrallina. Bet šādu bezprecendenta nekaunību redzu pirmo reizi. Meita iet kā buldozers un sarunās vispār neielaižas, būšot tā kā viņa saka un punkc.
Un pāri visam mātei milzīgs kauns, ka meita viņu tā uzmeta... sākusi dzert nervu zāles, raud dienām. Es pat nedrīkstu meitai kaut ko aizrakstīt Facebook, jo meita vēl sados pa galvu mātei, ka sūdzējusies. Un mātei meita vienīgā, lai vai kāda. Tēvs/Vīrs viņai pavisam mazos gados gāja bojā avārijā.
-
Vispār jau ir likums, ka bērniem jārūpējas par vecākiem...
Ja mātei visi maksājumu čeki gadu garumā uz rokas, kādu prasību iepējams var izvirzīt,
bet šaubos vai konkrētā māte tiesāsies ar savu meitu.
Vienīgo izeju redzu, ka pārtrauc maksāt un sāk beidzot domāt par sevi,
ar kādu juristu taču var aprunāties, pakonsultēties,
būtu vismaz likumīgi argumenti, ko likt nekauņai pretī.
Bet jā, pārtraukt maksāt, nav naudas un viss.
-
Jā , bankas izraksti viņai noteikti ir. Bet netiesāsies ar meitu, jo tad mazbērnus neredzēs. Man domāt meita ir arī nedaudz savdabīga. Izšķīrās no vīra, ar 2 bērniem aizlikās uz ārzemēm "jaunu tēti meklēt" un aplauzās. Tagad nikna uz visu pasauli.
-
Jā, jā, atradusi ar ko draudēt. Tīrākā manipulācija.
Mazbērni augs un būs pašiem sava galva uz pleciem.
Mātei jāsaņemas un nav jāizrāda,ka tas viņu uztrauc.
Tad iespēja manipulēt ar mazbērniem atkritīs, ja jau omei ne silts, ne auksts.
-
Ir gan likumi, gan var atprasīt samaksāto naudu. Bet stāsts ir par to ka, ja pats cietējs negrib sevi aizstāvēt, tad nekādi likumi nepalīdzēs. Bezceris. Starprisinājums - pilnvarot citu personu risināt konfliktu.
-
Par ko suudzas, ja pati maksaa?
Kaadu nu uzaudzinaaja, taada ir... taapat tak tos mazbeernus neredz...
-
Visvienkāršākais un izpildāmākais: maksāt tikai par savu īrēto dzīvokli.
Vai tiešām nolīgt juristu vai ko, kas viņas vietā to risina.
Un vsp mutiski līgumi juridiski nav mazāk saistoši kā rakstiski. Tikai tiesās kļūst interesanti, ja 1 puse sāk noliegt tā esamību. No otras puses te ir mātes vārds pret meitas. Vrb tam ir kādi liecinieki?
Un nez, kā tad viņa tos uz UKiju aizvolktos bērnus tagad redzēs. Bet nu ko sējusi, to plauj...
-
Jā , bankas izraksti viņai noteikti ir. Bet netiesāsies ar meitu, jo tad mazbērnus neredzēs. Man domāt meita ir arī nedaudz savdabīga. Izšķīrās no vīra, ar 2 bērniem aizlikās uz ārzemēm "jaunu tēti meklēt" un aplauzās. Tagad nikna uz visu pasauli.
A ko? Viņai, lai izdabātu māmuķim un visādām Pūkas tantēm, vajadzēja palikt LV ar nemīlamu un laikam tak netīkamu vīru (vai krāpnieku vai ko tur vēl)? Lūk, tas ir aplams priekšstats. Un ej, nu sazin, kam izdabādama apprecēja. Svešas ģimenes virtuvi mēs te nezinām.
Tas, ka jaunas attiecības uz sitiena neveidojas, ar 2 bērniem bagāžā -tā varētu būt. A kāpēc viņai netrallināt, ja viss piegriezies un māmuķis to pieļauj?
Lai turpina raudāt, sūdzēties, neko nedarīt un rīt nervu drapes. IMO, pelnījusi, ja jau meita pret viņu tā attiecas, tad gan jau tam ir iemesls.
-
Vispār jau ir likums, ka bērniem jārūpējas par vecākiem...
Tas neattiecas uz tādu, kas saņem algu vai pensiju ;)
-
Nosodīt jau viegli, sak, pati vainīga, ka tāda meita...
Nedomāju, ka kāda māte “tādu“ speciāli audzina.
Man izskatās, ka tāpēc ka bez tēva augusi māte pārāk žēlojusi un izlutinajusi.
Gan jau skuķis no mazām dienām diriģējis orķestri,
vien apmēri citi un māti mazāk traucējoši.
Nu buciņam radziņi krietni izpletušies, un nu,
lai apvalditu vajadzīgs krietns prettrieciens.
-
Tas, ka ne speciaali, nemaina faktu, ka vinjas darbiibu produkts taa meita ir...
Un- mees nezinam meitas versiju par teemu...
-
Vai tas dod tiesības pieaugušam bērnam neturēt doto vārdu un veģetēt uz mātes maka,
manipulējot ar mazbērniem? O,ooo...
-
Ja maate to pieljauj...
-
Mātei droši vien neērti un jūtas vainīga, ka audzināšanā ko garām palaidusi,
tādēļ meita var braukt augumā...
Mātes bieži jūtas vainīgas par savu bērnu neizdevušos dzīvi,
cik nav redzēts... un ja vēl bērns to izmanto...
-
Ja mātei nav rakstura tagad, tad visticamāk nekad arī nav bijis. un audzināšanā tas protams savu ietekmi atstājis...
Vai nu beidzot savākt sevi un rīkoties kā pieaugušam clv, vai turpināt pinkšķēt lupatiņā un prasti sūdzēties neko nedarot - viņas izvēle un es varu derēt, ka zinu, ko viņa izvēlēsies ;)
Nav jēgas mēģināt palīdzēt tādam, kas neko mainīt nevēlas.
Lai kādus juridiskus un labus ieteikumus te nesarakstītu, tāpat tā māte neko nedarīs un turpinās sūdzēties. De iure mutiskas vienošanās ir saistošas. un ir visādi citi triki, bet...
Un galu galā, mēs nezinām meitas versiju... bet tāda attieksme pret labu māti nerodas un noteikti ne no zila gaisa...
-
Maatei jaasaak ar sevi... tikai mainoties pashai un mainot savu attieksmi var cereet uz citaadu pretreakciju...
-
Piekrītu gan tex, gan inešukam, gan tuk. Meitēns vienmēr ir kāpis mātei uz galvas un ļoti agri iemācījās manipulēt ar savu pusbāreņa statusu. Man dzīvē tik grūti iet, tēvs miris, māte mani nesaprot. Es - tīrais enģelītis. Ir kā TUK saka - no sākuma bija piemēram milzīgi telefona rēķini, ko māte maksāja atdodot pusi toreizējās algas, pēc pilngadības dators, telefons uz un citas lietas uz nomaksu, ko vienkārši nemaksāja, māte samaksāja. Vīru apprecēja uz savu galvu, nebija nekāda mātes spiediena, izšķīrās arī uz savu galvu. Pirmo mašīnu nopirka par mātes nejaušu , nelielu mantojumu. Dibināja visādas SIA un citus mākoņstūmēju projektus - bez rezultātiem.
Aizgāja pat tik tālu, ka mātei pārmeta, ka nevar veci dabūt, lai būtu ģimene un materiālais stāvoklis (!) kā visiem. Tagad ar atpakaļejošu datumu visiem stāsta, cik briesmīgi māte pret viņu izturējusies, nekad nav palīdzējusi, viņa tur ārzemijā gandrīz vai badu mirusi ar bērniem. Zemes gabals starp citu bija kompensācijas zeme mātei. Tikko dabūja, tā uzreiz meitai pārrakstīja.
Un no malas - tiešām eņģelītis, viena augstākā izglītība, otra profesija - manikīrs, pedikīrs. Brīnišķīga konditore, cep tādas figurālās tortes kā Piafa - automašīnas, zvērus, kuģus.
Bet what's up - ā un tiešā sarunā mātei tādas lamas ierunā, ka tupi un turies, "stulbā" un "aizveries" ir paši maigākie.
-
Kā kas ne pa spalvai, tā tiek bloķēti mazbērnu telefoni, draugi, facebook, skype, what's up un viss cits iespējamais.
Tas gan netraucē vasarā atvest bērnus uz LV uz mēnesi, uzkārt kaklā omēm ( arī bijušajai vīramātei) un pašai paņemt atvaļinājumu. Es saprotu atvaļinājums , viņai ir vajadzīgs, nav viegli vienai ar diviem bērniem. Bet tas netraucē gāzt mēslus pār mātes galvu.
Piedodiet , ka tik gari, bet es arī esmu nogurusi no visa šitā ļembasta. Pēc paaudzēm, es esmu vienā paaudzē ar meitu. Pēc vecuma pa vidam starp māti un meitu. Un gana labi pazīstu un esmu redzējusi abas puses.
-
Bet pilnīgi piekrītu, mātei jāsāk ar sevi.
Bet viņa ir tā nobaidīta, ka neko nevar. Sadūšojās pateikt, ka nemaksās vairs par 1 ist. dzīvokli, mīļmeitiņa momentā "par sodu" atrubīja dažus sakaru kanālus, perfekti zinādama, ka tas mātei visvairāk sāp.
-
Mātei jābeidz tā maksāšana un pretimnākšana meitas vēlmēm.
Jo vecāka un nespēcīgāka māte kļūs, jo nahalka būs nekaunīgāka.
Tādas var apštopēt vienīgi stingri paužot un realizējot savu nostāju.
Izskatās, ka meita tā arī nav pieaugusi, ja vēl aizvien dzīvo kādos bērnības pāri darījumos.
Nu jau attiecībām vajadzētu būt kā divām pieaugušām sievietēm,
ne vairs kā mammai un meitai.
-
Vai tās jelkad īsti ir bijušas kā mammai un meitai? No tās vietas nebūtu jāsāk?
Jo izskatās, ka vadošā loma vnm ir bijusi meitai. Aber pieaugušajai tajās attiecībās būtu bijis jābūt mātei.
Vai meitas bērnībā tajā ģimenē vsp bija kāds reāls pieaugušais? Vai pieaugušo lēmumus pieņēma meita arī būdama vēl bērns?
Ja mātei pietiktu iekšas, tad būtu vnk jāmaksā par savū īres dzīvokli un viss. A meita ir pieaugusi, lai dzīvo kā vēlas. un kādu laiku vrb arī jāsavāc raksturs un bez tiem sakariem jāiztiek.
Un uz atvaļinājuma laiku pašai par ietaup;ito $ jāaizbrauc atvaļinājumā? Get a f**king life...
-
Un cik mazi ir mazbērni?
-
10 un 8 gadi mazbērniem. Nu ir jau tā , ka māte viena kuldamās kaut ko salaida greizi. Kam negadās. Ļoti bieži mammas neviļus uzveļ bērnam mugurā smagus akmeņus. ("mamma mani nekad nav sapratusi") Viekāršākais - kritizē labu gribēdamas un iedzen bērnus kompleksos.
Bet pieaugot tā ir tikai nu jau pieaugušās sievietes izvēle un gudrība, vai nomest tos akmeņus vai turpināt stiept visu mūžu līdzi. Piekrītu Tuk.
-
Mātei jau cits vīrietis, kā noprotu, arī dzīvē nav ienācis. Visa dzīve meitai.
Par mazbērniem es vismazāk uztrauktos, vēl jau nevar zināt vai viņi jūtot šīs attiecības
jūtas komfortabli, un ko par to visu domā un domās.
Ja māte ar viņiem tā manipulē, gan jau izaugot arī akmeņi atradīsies.
Normāli jau tieši bērnu dēļ mātes pieņem kompromisus un problēmas risina civilizēti.
Žēl Pūku, kas iekļuvusi tam visam pa vidu. Beigās vēl būsi abām tā ļaunā...
-
Bet pieaugot tā ir tikai nu jau pieaugušās sievietes izvēle un gudrība, vai nomest tos akmeņus vai turpināt stiept visu mūžu līdzi.
Meita arī, izsaktās, ka ir izvēlējusies. Nomest akmeņus ar visu māti. Un vai tas ir nepareizi? Neņemos nosodīt meitu.
Viņia de facto nav bijis neviena īsta vecāka, kgan 1 bija dzīvs un relatīvi fiziski vesels...
-
Kas tad Pūkai? Gan jau māmuķis vnk nervus bendē ar savām žēlabām un nostrebj kafiju... ja apnīk, lai 1. dodas atvaļinājumā ;)
Tik es tikai no māmuķa gaudām neņemtos stāties viņas pusē (galu galā gan jau meitas viedoklis nav nepamatots). Būtu tā kā laiks mātei pašai pieaugt.
-
Bet ko tad īsti grib šī māte? Pūka, Tu šeit "no sevis" raksti un jautā vai kā?
Kāda jēga? Ja vienīgais reālais un iedarbīgākais ieteikums ir - pārtraukt maksāt par meitas īpašumiem - bet no Tava apraksta var spriest, ka māte to negrib realizēt, tad nu nekā. Kādi citi juridiski varianti te vel var būt? Nekādi
-
Meita arī, izsaktās, ka ir izvēlējusies. Nomest akmeņus ar visu māti. Un vai tas ir nepareizi? Neņemos nosodīt meitu.
Viņia de facto nav bijis neviena īsta vecāka, kgan 1 bija dzīvs un relatīvi fiziski vesels...
Neko viņa netaisās nomest :) , kurš tad piķos?
Akmeņi noder, lai maku turētu īsā saititē ;) .
-
Maate grib standarta komplektu- lai meita grib, kaa maate grib... un lai taa grib "pati no sevis"...
Naivaakas fantaazijas pagruuti iedomaat...
-
Bezceris tas ir, bez-ce-ris. Savos rados novēroju bik līdzīgu situāciju 20 gadu garumā - "donors", no kura tika visu laiku sūkta nauda, retumis kaut ko par situāciju pažēlojās, bet uz visiem padomiem, kā šo došanu ierobežot, otrā vārdā turpat pretim atbildēja "bet kā tad lai es nedodu, man kumoss mutē nelien, iedomājoties, ka viņam nav un viņam tik grūti iet... Man viņa žēl, viņš tak man vienīgais" un blablabla... Un tā līdz savai pēdējai stundiņai.
Turklāt katrs trešais, kas šādā situācijā, labu gribēdams, mācīs "donoru" nedot, iemantos nedraugus no abām pusēm - "izsūcējam" apdraudēs ienākumu avotu, bet "donora" acīs kļūs par ļaunekli, kam tik cieta sirds, ka izsūcēja... pardon, trūcīgā miesīgā tuvinieka, nemaz nav žēl.
-
Inešuk, aļo. Māte grib, lai meita pilda solīto, lai viņai vecumdienās ir savs dzīvoklis, nevis pa īrētiem jāmētājas, maksājot dubultā. (Īre plus komunālie) Bija norunāts? - bija. Mātei pat prātā neiienāca to juridiski noformēt. Meita taču. Meitai ārzemijā (ne UK, citā) izdevumi samazinājās - par īri nav jāmaksā. Toties Rīgā vienistabnieks stāv tukšs, Māti tur nelaiž, draud ar policiju, ja spers kāju. Un vispār Meita domājot par saviem bērniem uz priekšu, jauki, ja Latvijā , mazpilsētā vai pierīgā būtu kāda platība , ko izmantot ,un vasarās tur atpūsties.
Jo arī tie varianti, ko viņa kaut kad sola Rīgas dzīvokļa vietā - tie būs uz meitas vārda.
Atmetam visu pagātni, apskatam tikai dzīvokļa pārdošanas- maiņas variantu. Atkāpšanās no visiem punktiem.
-
Sapratu, piekrītu 97 % bezcerīgi. Nedošu nekādus padomus, pat ja prasīs. Varbūt šeit izklāstīto atstāstīšu, kā savas pārdomas...
-
Ja atmet pagātni, tad liecinieki, tiesa.
Bet pagātne jau neatmetas - māte ar meitu tiesāties negrib, jo “meita tak“ .
-
Pagaatni atmest nevar... jo no taas viss naak... meitai bi dziivoklis, zeme... maate dura vulgaris, ka saveejo paardeva un uz iireetu paarvaacaas jau liidz tam par meitas dziivokljiem/zemeem maksaadama...
Ir vinjai kkaac psiichalogjisks ieguvums no taa visa, citaadi tik glupi neriikotos...
Un ticeet, ka aarzemees dziivojosham ir gruutaak kaa te- nu toch smadzenju deficiits organismaa...
-
Nu nez, ja arī māte izkarotu to dzīvokli, tomēr tam vajadzētu būt uz mātes vārda.
Citādi jau kā kas ne meitai pa prātam, draudēs ar poličiem, mierīgu vecumdienu nebūs.
-
Offtop, bet es vareetu desmitiem storiju publiskot, kur vecaaki emocionaali destruktiivu veesturi censhas materiaali atrisinaat... pozitiivi iznaakumi nav redzeeti...
-
Meitai lieks gemorojs uz maates vaarda tagad pirkt kko... peec tam kraameeties ar mantojuma lietaam un nodokljiem...
-
eh Pūk izlasīju tavas pārdomas...
vispirms jau ..es Tevi saprotu..saprotu tādā ziņā,ka no malas redzot kko nepareizu un greizu,gribas sist pie zvana un norādīt uz nepareizību ,jeb ar labu sirdi apveltītam gribas mesties palīgā un labot nepareizību...
Mana sliktā vai labā ziņa ir tāda,ka neko no tā nav jādara...jāliekās mierā...labākajā gadījumā jāuzklausa cilvēks,kurš dalās kreņķī...un kamēr nelūdz konkretu palīdzību tikām tu vari tikai klausīties,klausīties un klausītis(ja nervi tur).
man jāsaka kā ineshukam, buntēm ir šādu situāciju...un labais gals viņām ir tikai tad, kad paši iesaistītie kko maina un saprot,ka kkur ir nolaists greizi...
no pieredzes saku,ka labot kko ir dikti grūti..pat ja apzinies,ka vajag...arī mana karmiskā problēma nav atrisinata un es pat vairs neticu,ka atrisināšu šajā dzīvē...manas attiecības ar mammu...mums starpība tāda,ka no ārpuses viss labi..bet vidus sapuvis..
un ar morāli tur nekāda sakara... redz...es daru visu itkā morāli(??) pareizi... neviens neko nevar pārmest..tajā pat laikā tieši moralā gandarījuma par to nav...es to daru,jo tāds ir mans pienākums..es pildu pienākumu rūpēties par vecākiem... eh...
..sarežģīti... gribu teikt to,ka tas ir viņu pašu iekšējais tusiņš..lasot tavu skopo paskaidrojumu..man acu priekšā bija filma,kā viss šitas uzplauka... rezultāts diemžēl nav nekas unikāls...
akmeņus nomest Pūk nav viegli(arī savējos stiepju, piesedzu un nomaskēju,bet nekur jau viņi napaliek)....viņus vajadzētu atdot atpaklaļ adresātam(mammai) un par abām skaldīt,bet cik bieži tas ir iespejams??
faktiski, diezgan liidzga situācija risinās man rados(tikai vēl daudz krutāk un ar lielākiem apgriezieniem :rofl: )...jau 30gadus... visi esam iemācījušies distancēti klausīties jaunākos pavērsienus..paliidzēt nevar neviens...
kad situācija saasinās liidz pilnīgam ārpratam ir piedāvāti praktiski risinajumi un paliidzibaa.. bet to nevienam nevajag.Kā jau te minēts ar savu paliidzibas piedāvāšanu nokļūstam iesaistīto pušu frontē un tad visas puses apvienojas un metas virsū paliidziibas piedavatājiem..Jo sasodiic..kāds grib izjaukt kārtību aktīvajā ārprata zonā.
Nu taa kkā īsumā :coffee: :smoker:
šito pārtraukt var tikai paši iesaistītie...taa faktisi ir labā ziņa..jo citiem nebūtu jajūtas vainiigiem par to,kas tur notiek ..
-
Es zinu vienu ģimeni izjukušo, kur sieva tik ilgi kompostrēja smadzenes savam vīram kopā ar savu māti, ka tas banāli aizgāja čībās un halātā, kur acis rāda. Ir meita, nu jau gadi pagājuši, meita gandrīz pieaugusi, labi mācās, lasa grāmatas, vasarā piestrādā. Uzminiet, kurš vientuļi zilā ekrāna ugunsgrēka spazmās veģetē kopā ar mammuci? Nē, nē - viss jau štokos, piegulētājam ar patīk gan abas dāmītes, gan TV grēki... . Bet meita diennaktīm mājās nerādās.
Rezumē: bērni ir, kā lakmusa papīrītis. Viņi jūt, kurš ir kurš. Bet ir lieli riski, ka izaugs kopijas. Tātad malā stāvēt nedrīkst.
-
Es to akmeņu līdzstaipīšanu mūža garumā pilnīgi neizprotu.
Nu bija čakars bērnībā, un ko?, tagad vendeta visu atlikušo dzīvi?, kāds no tā labums?
Mātei akmeņi no savas mātes, tai no savas, tai vēl no savas..., nebeidzams aplis,
kurš atkal projecējas nākamajās paaudzēs? Nu nafik. Dzīve tak viena.
Ja grib lai tas aplis pārtrūkst, pašam vien jātiek ar sevi galā un jāstāv tam
pāri, un iekšēji jāizlīgst, jo otru jau nepārtaisīsi, vienīgi pats sevi.
-
Lielaakoties to var tikai, ja visai ierobezho saskarsmi...
-
Kur vēl labāk ierobežot, kā notīties uz ārzemiju? Vsp cepuri nost par uzņēmību un iekšām! Vai permanento vieglprātību, kas šajā gadījumā viņai nākusi par labu.
un jā, meitai arī droši vien tā komunikācija ir tik "patīkama" (uz to arī norāda lamas), ka viņa to labprāt atslēdz... un pareizi dara.
Ja mātei nav iekšu vnk pārtraukt maksāt par visu, tad lai maksā. Līdz tam, ka pārtraukt maksāt par jelko citu, izņemot savu īres dzīvokli un doties atvaļinājumā kaut ar autobusu un grāmatu uz īres namiņu Palangā(tur visādi štrunti ir gana lēti, ja nav 5* prasības), viņa diez vai izaugs. LAi meita ar saviem īpašumiem un visu pārējo tiek galā pati. Un lai beidz vienreiz uzmākties ar savu taisnību un pareizību. Vispirms lai savu dzīvi sakārto tā kā gribētu sadiriģēt meitas un tad ar piemēru rāda kā vajag! Diriģēšana pa telefonu pilnīgi pamatoti varētu izraisīt vienīgi lamas.
Tomēr nesaprotu tos, kas te ir mātes pusē. Mātei bija jābūt pieaugušajam viņu attiecībās. Mātei bija un ir jāspēj pieņemt lēmumi. Meita ir rezultāts. Jā, pieaudzis nu jau un izmanto situāciju sev pēc savas saprašanas derīgākajā veidā. Un kā viņai to var pārmest? Kāpēc meitai būtu jāžēlo lupata, kas veģetē uz tā, ka citi viņu žēlo, nevis dzīvo savu dzīvi? Kaut ievieš sev vīrieti(vai sievieti, ja veči nepatīk, ir 21.g.s.)...
-
Atvainojos par brutālu priekšlikumu, bet IMO meitai viss atrisinātos un aplis pārtrūktu, ja tas māmuķis vnk atstieptos (jo mainīt sevi ne var, ne grib...)...
-
Inešuk, aļo. Māte grib, lai meita pilda solīto, lai viņai vecumdienās ir savs dzīvoklis, nevis pa īrētiem jāmētājas, maksājot dubultā. (Īre plus komunālie) Bija norunāts? - bija. Mātei pat prātā neiienāca to juridiski noformēt. Meita taču. Meitai ārzemijā (ne UK, citā) izdevumi samazinājās - par īri nav jāmaksā. Toties Rīgā vienistabnieks stāv tukšs, Māti tur nelaiž, draud ar policiju, ja spers kāju. Un vispār Meita domājot par saviem bērniem uz priekšu, jauki, ja Latvijā , mazpilsētā vai pierīgā būtu kāda platība , ko izmantot ,un vasarās tur atpūsties.
Jo arī tie varianti, ko viņa kaut kad sola Rīgas dzīvokļa vietā - tie būs uz meitas vārda.
Atmetam visu pagātni, apskatam tikai dzīvokļa pārdošanas- maiņas variantu. Atkāpšanās no visiem punktiem.
Tas ir mutisks līgums. Vienistabnieks varētu arī palikt uz meitas vārda (vienalga, tas vai vietā nopirkts cits), BET uz šīs vienošanās pamata varētu noslēgt beztermiņa patapinājuma līgumu, ar kuru mātei dzīvoklis jāuztur kārtībā, jāmaksā nodokļi un komunālie, un viņai tajā ir tiesības dzīvot,cik ilgi viņa vēlas un bez viņas rakstiskas piekrišanas nebūtu iespējams to paŗdot (to ierakstīt ZG). Un tad tā meita nekur viņu neizmestu.
Piedabūt to ierakstu uzcept var tiesnesis, bet tad mātei jābūt iekšām, $ un juristam, lai ietu uz tiesu... A tā visa, tā saprotu viņai nav, sākot jau ar iekšām...
Tas, ka viņa atdeva $ par 2istabnieku, cerams, ir pierādāms ar pārskaitījumiem? Vienalga vai iet pa šī mutiskā līguma ceļu , vai traktē to kā dāvinājumu, kur apdāvinātais nav attaisnojis cerības (pie dāvinājumiem ir tāds punkts un tur var atsaukt dāvinājumu), kas izdevīgāks un cerīgāks, lai juristi iesaka. Bet viņai jābūt iekšām iet pie juristiem, uz tiesām utt. Bez tā toč nekā nebūs. Un paŗtraukt komunikāciju pa tiešo. Pilnībā!
Ja meita vai viņas juristi grib piedāvāt kkādu izlīgumu, lai raksta/zvana viņas advokātam, nevis pašai.
Tā atdabūt $ par 2istabnieku vai tikt pie 1istabnieka būtu pilnīgi reāli - meitai ir īapšumi, uz kuriem vērst piedziņu. Bet iekšas vajag... un tā te ir vājā vieta ...
-
Tex, neviena jau par ideālo māti nepiedzimst un
kā zināms, nekļūdās vien tas, kurš neko nedara, jā, kļūdas jālabo, kā nu kurš māk...
Maķenīt kretinē tie uzbraucieni pārsvarā mātēm
(ja piem. tēvs čakarējis arī māte vainīga - kādēļ pieļāva)
Nedomāju, ka normāla sieviete dzemdē bērnu
ar domu - re!, būs man ko čakarēt un kam dzīvi maitāt!
Pārsvarā katra jau izejot no savas pieredzes un prāta daudzuma
gribējusi to labāko,
bet sanācis kā sanācis
-
Te ir acīmredzams, ka laža ir un tā ir mātes. Kamēr viņa to neatzīs, un nebūs spējīga ko mainīt SEVĪ, to nekā izlabot nevar!
Meitai tas nav jādara. 1) mātei būtu jābūt pieaugušajam; 2) meita ir tikusi prom vismaz fiziski un viņai tāpat ir puslīdz labi - sūdzas te māte - so, kāpēc vsp kāds aiztiek meitu un no viņas ko gaida? ;)
-
Vēl jau, ja tas no vecmammas mantotais dzīvoklis meitai norakstīts,
ja tā bija mātes māte, tad neskatoties uz testamentu māte ir pirmās pakāpes mantiniece, un ja vēl visu laiku par to maksājusi.
-
Meita netur doto vārdu, neko citu jau mātei no viņas nevajag.
-
Tur jau tā lieta, ka viņai vajag daudz vairāk. Turēt meitu saitē un diriģēt viņas dzīvi pēc sava prāta. Loģiksi, ka meita protestē kā māk. Tā kā emocionālās attiecības tā īsti nekad nav bijušas(un tā ir tīri mātes vaina, meitai tas būtu bijis jāiegūst no viņas...), tikai mantiskās, tad sper pa maku :))
-
Tas, ka vienai audzinot vērtibu skalā primārais bijis materiālais, tam pilnīgi
piekrītu, tas cauri spīd... Tagad māte ar to aplauzusies, tas gan.
-
tieši tā... saskarsmi samazinot aplis sāk dilt... bet ,ja viņš nav atstrādāts(izrunāts) pilnībā viņš nevar iztvaikot... kļūst mazāk samanāms..varbūt.
tex...tos akmeņus jau neviens nestiepj apzināti..tie ir zemapziņā..un izveļas pie katras iespējas,kad tādu atrod...
par to,ka visa vaina uz mātēm..taa arii ir ..jo tēvs tiek rehabilitēts kaut vai ar to,ka tēvus izvēlas mātes(un nevis otradi)...un kādu izvēlas tāds ir...bet tās ir tās skolas kas katram jāiziet...
vai tiešam kāds vēl domā ,ka dzīve ir rožu lauks un mēs te nākam bumbuļõt :D
-
Tas, ko mēs(vismaz es, bet pieļauju, ka pārējie "mātes neizdabātāji" domā ko līdzīgu) te mēģinām teikt, ir, ka tai mātei būtu tā kā laiks apzināties ... un sākt nokopt.
-
Lielaakoties to var tikai, ja visai ierobezho saskarsmi...
Tā ir tikai izvairīšanās, ne risinājums.
-
diskusijas sākumā, es biju vienisprātis ar pārējiem, tagad sāku šaubīties. Mēs patiešām nezinām visu situāciju kopumā. Vispirms, ja jau vecais omis ir visu norakstījis mazmeitai(apejot māti), tad jau tā šai ģimenei tā pieņemts un pats par sevi saprotams likās, ka būs tikpat dāsna pretimnākšana. Nu, tipa, meitēns jutīsies pateicīgs un apčubinās līdz mūža laikam. Var gadīties, ka nekādas vienošanās nemaz nebija. Vienkārši mammis uzskatīja to, ka pašu pēc sevis saprotamu cilvēka rīcību. Nu teiksim, ka viņa pati tā rīkotos. Un tas var gadīties arī ir tas iemesls, kāpēc viņa nepieprasa no meitas solīto, jo nemaz tāda solījuma nebija. Vienkārši mammucis automātā visu norakstīja skuķim, tāpat arī solīja maksāt par visām tām ķīlām un ko vēl, domādama, ka meitai Anglijā grūti, kamēr vēl iekārtosies un vēl divi bērni, ārprāts, ārprāts! Par to, ka visa maksāšana ir tikai uz laiku, neviens nebija ieminējies, tas likās, ka kaut kas pašsaprotams mammai nevis meitai. Mammucis uzņēmās pati uz savu galvu visu to finansēšanu... un te paiet laiks, kādu rītu mammis pamostas un saprot to drausmīgo situāciju, kuru pati izveidojusi. Pati praktiski uz ielas, meitas parādos līdz ausīm kurus nav spējīga pavilkt. Mēģina piesaukt pie meitas sirdsapziņas, bet tā nesaprot ko no viņas grib. Beidzot mammis īgns, dusmīgs un nesaprasts, bet skuķis tai galā paziņo lai liek viņu mierā piesauc nesmukus vārdus (var būt, bet arī ne fakts) un nomet klausuli. Var gadīties, ka meituks nemaz nav prasījis visus tos labumus kas viņai uzkrauti. Un tagad spārdās pretīm, jo būtībā jau viņai tai galā jau viss kaut kā sakārtojies un te kāds LV galā pieprasa no viņas vēl kaut kādu aktivitāti. Vienkārši meituks audzināts un apčubināts ģimenē no bērnu kājas, visu ko gribēja pieradis dabūt un tagad ir nesaprašanā, ka pēkšņi viņai par kaut ko ir jāmaksā. Protams dusmīga. Bet es nesaku, ka tas ir pareizi, es pieņemu, ka tā tas viss varēja notikt
-
Tā ir tikai izvairīšanās, ne risinājums.
Shad tad tas ir vismaz kaads risinaajums... radikaals nebuut ne biezhi ir iespeejams...
-
Piekrītu. Viss jau atkarīgs no tā, vai grib situāciju atrisināt vai vienkārši kaut kā izbeigt.
-
Cik biezhi esat redzeejushi, ka grib abas puses? Bet taa kcik konstruktiivi, nevis "lai tas otrs taa nedara"...
-
Nu atvainojiet. Kādas arī tur bija vai nebija emocionālās attiecības - nu nekomunicē, ja reiz tik nepanesami, un dzīvojiet katra savā pasaules malā! - bet materiālās lietas ir jāsakārto godīgi. Māte savu 2istabnieku atdeva? Atdeva. Bija noruna par to atstāt mātei omes dzīvokli? Bija? Nu tad kāda mārrutka pēc tas nav izdarīts?! Materiāla apčakarēšana NAV attaisnojama ne ar kādiem tur bērnības "akmeņiem".
Jā, vajadzētu tiesāties, bet skaidrs kā diena, ka māte to nedarīs. Nu tad vismaz būtu pārtraukusi maksāt par meitas īpašumiem, lai pati tiek galā, kā grib.
-
Lūk! Olgucis izvilka lielisku pavērsienu: vai tā meita vsp gribēja, lai uz viņas to visu noraksta, vai vnk tā pierasts visu uz jaunāko un tam ar to visu jākrāmējas? Vrb viņai savā ārzemijā ar savu dzīvokli un 2 bērniem pilnīgi pietiek un tiešām ir dziļi pajāt, kas te LV notiek?
A māmuķis bāžas virsū un prasa ne tikai pliku paldies, bet arī kkādu rīcību par kko kas meitai uzkrauts un vēl, labs jautājums, vai vispār ir vajadzīgs...
-
Ja pašai pietiktu, tad mammucis vēl aizvien sēdētu bez bēdu savā 2istabniekā
un pierīgas zeme ar nebūtu ieķīlāta.
Un vispār ir stulbums turēt tukšu dzīvokli un par to vienkārši piķot.
Mani tomēr nepamet sajūta, ka meita vienkārši “slaucēja“.
Un kā jau Kvadra teica, mantiskās lietas ir jāsakārto un tad dzīvo kā gribi.
-
Kad omis norakstīja dzīvokli mazmeitai, tas bija pilnīgi loģiski -meitai bija pašai savs dzīvoklis un zeme.
Tālākais arī vēl puslīdz saprotami -zemi ieķīlā, lai meitai palīdzētu iekārtoties. Bet kāpēc vnk nepārdot?
Tālākais jau vnk murgs, māte ir "pazaudējusi"meitu, tagad histēriski iedomājas, ka to varēs aizstāt mazbērni. Bet vēl gads, divi, un sīkie būs pusaudži, kam tāda ome pie kājas
Turēties pa gabalu no tā visa -vienīgais padoms. Jo loģiski būtu mamuķim atslēgt visus kompjus un telefonus, ja iespējams -pārdot zemi kaut kādā veidā un maksāt īri savam dzīvoklim
-
Paldies par viedokļiem. No sākuma es vairāk biju mātes pusē, bet tagad saprotu, ka situācija nav viennozīmīga. Skaidrībai - vecmammas vienistabnieks ir par tēva līniju, kas gāja bojā. Loģiski , ka vecmamma to norakstīja vienīgajai mazmeitai, kas par vecmammu daudz nelikās ne zinis. n- tos gadus māte gāja un kopa savu vīramāti, ar visām smagām slimošanām beigu galā (94 gados aizgāja vecmamma).
Nu tagad ir pamiers. Māte pateikusi , ka varianti ārpus Rīgas viņu neapmierina. Pateikusi, ka nemaksās par tukšo vienistabnieku.Domāju, ka tam dūšas gan nepietiks. Meita pateikusi, ka būs pēc viņas prāta un atrubījusi telefonu un whatsup.
Jā , laikam kļūda ir tā, ka māte dzīvojusi ļoti daudz priekš meitas , savas normālas dzīves , parauga meitai nav bijis.Kaut kur pārtrūkusi emocionālā saite un māte pārvērtusies tikai par apgādātāju. Sākotnēji meitai vajadzēja emocionālo saiti, kad sākās atsalums tad spieda uz materiālo.Tas , ka materiālais tagad ir svarīgs ,ir redzams, arī no otras omes, meitas šķirtā vīra mātes, tiek palūgta biļešu apmaksa uz LV, bērniem breketes, bērniem ekskursijas ar kuģi uz stokholmu, velosipēdi, ar ko LV braukāt utt. Meitas vīramāte ir maksātspējīga un maksā, jo zina , ka viņas dēls sakostiem zobiem maksā tikai alimentus. Dēls aprecējās otrreiz, ir bērns jaunajās attiecībās. Droši vien tas arī meitai kremt, jo viņai jaunas attiecības vēl nav.
Nu tādi dzīvesstāsti.
-
nu un kas, ka atrubīja sakarus..par ko satraukums???ja redzēs,ka maksājumi neieripo..netikai pieslēgs, bet pat uz sarunu izies :))
-
Es gan ietu nevis iespējamu īpašuma/u degradācijas ceļu, bet gan ceļu - hei, meitenīt, rau pavēste. Un būs vēl. Velc ka iesākumam pakaļu uz Latviju. Būs arī citi pārsteigumi.
-
Anyway interesanti, kā tas viss attīstīsies. Būtu interesanti, ja stāstam būtu turpinājumi.
Mao, tas māmuķis nav Tu. Es arī iesūdzētu un mierīgi no savas puses atslēgtu sakarus, lai turpmāk runā ar juristu.
Šai nav iekšu pat vnk pārstāt maksāt, kur nu vēl kko darīt.
Par to meitas "pazaudēšanu" - a viņai viņa jelkad ir bijusi? Pazaudēt var tikai to, kas kādreiz atrasts un/vai piederējis...
Emocionāli, nevis materiāli? nu kopš vecuma, kad parādās kkāda sava izvēle?
"n- tos gadus māte gāja un kopa savu vīramāti, ar visām smagām slimošanām beigu galā" - kādā sakarā? Pirms desmitiem gadu miruša vīra māti? Izskatās, ka tiešām pati lien visām pudelēm par korķi un tad sūdzas, cik grūti...
Kāpēc lai ex vīra vecāki - bērnu vecvecāki - nepiepalīdzētu un saviem mazbērniem visu ko nepirktu? It sevišķi, ja var to atļauties? Tas ir normāli, ka viņi nepamet šos mazbērnus tikai tāpēc, ka dēls sadzīvojis vēl 1u, IMO.
-
Kāpēc lai ex vīra vecāki - bērnu vecvecāki - nepiepalīdzētu un saviem mazbērniem visu ko nepirktu? It sevišķi, ja var to atļauties?
To visā šajā storijā visvairāk neizprotu - kādēļ?,
kādēļ visiem jāpiepalidz pieaugušam cilvēkam. Tiešām nesaprotu.
Ekšen situācijā, jā, ok. Bet cik noprotu ekšen ir garām.
Normāli, bērnam izaugot lomas mainās - no ņēmēja kļūstot par devēju.
Man pat grūti iedomāties, kāda varētu būt situācija,
kad es varētu vecākiem ļaut apmaksāt manus tēriņus.
-
"n- tos gadus māte gāja un kopa savu vīramāti, ar visām smagām slimošanām beigu galā" - kādā sakarā? Pirms desmitiem gadu miruša vīra māti? Izskatās, ka tiešām pati lien visām pudelēm par korķi un tad sūdzas, cik grūti...
Kāpēc lai ex vīra vecāki - bērnu vecvecāki - nepiepalīdzētu un saviem mazbērniem visu ko nepirktu? It sevišķi, ja var to atļauties? Tas ir normāli, ka viņi nepamet šos mazbērnus tikai tāpēc, ka dēls sadzīvojis vēl 1u, IMO.
Manuprāt, bišku interesanta loģika - vīramāti kopt - kādā sakarā, bet, ka bijusī vīramāte vedeklai ar mazbērniem palīdz, tas normāli. IMO, pat nezinot, kādas vispār attiecības omei ar vedeklu bija, jau par to vien, ka viņa savu dzīvokli mazmeitai norakstīja, viņa būtu pelnījusi tikt vecumgalā apkopta. Kad meitas bijušajai vīramātei vajadzēs palīdzību, tad normāli būs ieņemt pozīciju - a kas man gar izbijušā vīra māti daļas?
Normāli būtu tuviniekiem cits citam palīdzēt abpusēji, ar ko un kā nu kurš var - tas padara stipras ģimenes un dzimtas. Problēmas sākas tad, kad kāds parazīts atļaujas ņemt, ņemt un ņemt, pretī nedodot, un uzskata to par normālu lietu kārtību.
-
Problēmas sākas tad, kad kāds parazīts atļaujas ņemt, ņemt un ņemt, pretī nedodot, un uzskata to par normālu lietu kārtību.
Kā izskatās, tas ir šis gadījums.
-
Manuprāt, bišku interesanta loģika - vīramāti kopt - kādā sakarā, bet, ka bijusī vīramāte vedeklai ar mazbērniem palīdz, tas normāli. IMO, pat nezinot, kādas vispār attiecības omei ar vedeklu bija, jau par to vien, ka viņa savu dzīvokli mazmeitai norakstīja, viņa būtu pelnījusi tikt vecumgalā apkopta. Kad meitas bijušajai vīramātei vajadzēs palīdzību, tad normāli būs ieņemt pozīciju - a kas man gar izbijušā vīra māti daļas?
Normāli būtu tuviniekiem cits citam palīdzēt abpusēji, ar ko un kā nu kurš var - tas padara stipras ģimenes un dzimtas. Problēmas sākas tad, kad kāds parazīts atļaujas ņemt, ņemt un ņemt, pretī nedodot, un uzskata to par normālu lietu kārtību.
Es nesaku, ka ex vīramātei būtu jāpalīdz ex vedeklai. Bet tie mazbērni ir viņu mazbērni - ja viņi vēlas kkā palīdzēt saviem mazbērniem un var to atļauties, un nečīkst, cik viņiem tas grūti un ka šie pēdējo kumosu atņem, tad kāpēc lai to nedarītu?
Vai tā mazmeita prasīja, lai ome noraksta viņai? Vai viņa gribēja, vai viņa ko uzņēmās? Vai omei vnk nebija neviena cita radinieka, kam norakstīt, neatkarīgi no tā, kas kopj un kas nē? Jā, vrb omei būtu bijis ērtāk slēgt kopšanas/aprūpes līgumu ar pilnīgi svešu vai ar to pašu it kā vedeklu un norakstīt dzīvokli? Bet ja ome tā izlēma, tad izlēma.
Vnk man šķiet, ka tas māmuķis bāžas visām pudelēm pats par korķi un gaudo, ka šo neviens nenovērtē. A kāds vsp prasīja? Sākumā?
Ja clv dod tāpēc, ka vēlas dot, nevis tāpēc, ka gaida pretī, tad parasti pieviltu ekspektāciju nav...
Ja vecāks sāk gaidīt no bērna un diriģēt viņa dzīvi, tad tur nepatikšanas tālu nav jāmeklē...
-
Cik saprotu, kaut kāds progress ir. Ja par atbildi sakaru atslēgšanai nesamaksās par omes dzīvokli, bet rēķinus aizsūtīs pa pastu -tas jau būtu varens solis uz priekšu. Un vēl tā ieķīlātā zeme...
Nākošais, bet tas jau laikam varoņdarbs neiespējams -pateikt, ka šogad mazbērnus nebūs iespējams uzņemt. Un tie jau laikam nākošie rindā kā pieviltās cerības
Kāpēc nelaiž tajā 1istabniekā ? Kāda policija, viņai tur videonovērošana? Māmuķis diemžēl dumjš
-
St.c. vai tie ex vīra vecāki, kas arī it kā piespiesti visu ko pirkt mazbērniem un kam mazbērni pēc šī māmuķa stāsta ir "uzgrūsti", paši pret kko iebilst? Vrb viņi vēlas pavadīt atvaļinājumu ar saviem mazbērniem un var un grib viņiem arī šo to nopirkt? Tā nevarētu būt, ka šim māmuķim vnk skauž, ka viņas meitai vrb ar tiem vecākiem pat ir normālākas attiecības un viņiem visiem bez viņas arī ir forši (jo te jau mēs tēmā lasām tikai māmuķa versiju, ko viņa nogaudojusi Pūkai... Tas nenozīmē, ka tie otri vecvecāki domā tāpat.)?
Tā kā viņa visu vsp mēra tikai finansiāli un tie vecāki ir manāmi turīgāki (lasi, viņas vērtību skalā vērtīgāki) vai tur nav vnk greizsirdība, ka viņa tā nevar? Un nesaprot, ka nevar arī to daļu, kas nav atkarīga no $? un ka to daļu nekad nav varējusi meitai dot, jo vnk pašai nav?
un 8-10g. bērni vairs nav muļķi. Vai ri zināms pie kuras puses vecvecākiem viņiem pašiem labāk patīk braukt? ;)
-
Texim baisais naids pret māmuķi, meitas finansētāju. ;)
Viena pagale jau nedeg, ir aitas, būs cirpēji.
Māte atpērkas no meitas pārprastā mātes mīlestībā,
vīra vecāki arī, par dēla izjukušo laulību.
Tagad to visu, atkal materiāli, cenšas kompensēt ar mazbērniem un to čubināšanu... un
viss atkal pa apli caur materiālo... Pa apli vien, grābeklis tas pats...
-
Par mazbērniem un ex-vīra, māti, otro omi. Tur ir tikai ome , opis nav. Ex - vīrs diez ko neliekas zinis par saviem bērniem no 1.laulības. Pliki alimenti.Tad ex-vīra mamma, to pūlas kompensēt ar visādām dārgām izpriecām un lietām. Tas , kas tiem bērniem , kas aug nepilnā ģimenē ar vienu pašu mammu (kas mūsu stāstā figurē ar vārdu Meita) būtu vajadzīgs - vienkārši padzīvoties kopā ar omi, parastu ikdienas dzīvi, nevis jaunas un jaunas dārgas lietas un nemitīgu action.
Man liekas bērni arī aug par materiālistiem, un "mums taču pienākas, mēs no nepilnas ģimenes, upuri, mums nodarīts pāri".
Par Meitu. Ļoti labprāt pieņēma gan 1 istabnieku no tēva mammas, gan zemes gabalu no savas Mammas. Un pārdot mammas dzīvokli, lai Meita ārzemijā varētu nopirkt savu dzīvokli, un beigt īrēt , bija Meitas ideja caur caurēm, kurai Mamma sākotnēji vārgi pretojās.
-
Mamma tad diezgan pārtikusi, ja var
*maksāt sava dzīvokļa īri un komunālos
*maksāt omes dzīvokļa komunālos -lai cik mazi, tomēr ir-nav taču krāsns apkure?
*maksāt par ieķīlāto zemi
Lai kādas ir tagadējās un bijušās attiecības, bet Mamma reāli apkrāpta un var draudēt ar tiesu
-
Mamma strādā 2 darbos, saules gaismu neredz. Ienākumi gan par kārtu mazāki kā ex -vīra mammai, tas ir otrai omei. Reizi pa reizei Meita aizrāda savai Mammai, redz kā otra ome var! un pret savu bagāto ex-vīra māti neatļaujas tā sprēgāt kā pret savu mammu.
Man jau neērti, te tā klāstīt svešas ģimenes lietas. Bet lai nu tas kalpo par atgādinājumu tiekties pēc lietām, "ko kodes un rūsa nemaitā"!
-
veku calī mazuliet apmuļļāta šī tēma
http://www.delfi.lv/calis/jaunumi/cetri-iemesli-kadel-berni-medz-but-nepateicigi.d?id=47714491&utm_source=http://calis.delfi.lv/forums/&utm_medium=news-widget&utm_campaign=Links-from-other-channels
-
Neattausnoju meitu, bet zheelums pret maati ar nerodas...
-
Tātad pilnīgi iespējams, ka tai ex-vīra mātei tie daži uz bērniem iztērētie simti ir kādi 20% no 1a mēneša ienākumiem un tie paši apmēram 1x gadā? Kāpēc lai viņa to nevarētu atļauties? Un tiešām turīgiem clv ik dienu kkur iet (dabas parki, koncerti utt), ēst ārpus mājas, t.sk. restorānos ļooooti labi utt ir NORMA. Vnk sēdēt mājās, kā Pūka iesaka, vnk nav pieņemts. +Viņi, lai cik paradoksāli nebūtu, daudz ko dārgu dabū par brīvu - kontakti.
Ja tas ir tā, tad ļoooti labi, ka tie bērni dzīvojas ar tēva māti. Lai redz arī to, ka nav vnk jāsēž mājās kā nabagiem un plebejiem pie TV ;) (Laaab - es biku sabiezinu krāsas, lai virziens labāk redzams )
-
Mamma strādā 2 darbos, saules gaismu neredz. Ienākumi gan par kārtu mazāki kā ex -vīra mammai, tas ir otrai omei.
un KAM TIEŠI tas ir vajadzīgs? Tak jau viņas pašas ego, ne? visiem citiem ir pajāt ... un par to arī lielāka skrobe?
-
Nu tex , drusku pārspīlē otras omes bagātību, kaut gan tuvu tam - kafejnīcas, brauciens uz stokholmu ar kuģi , tas šogad. Jā, 1x gadā. Bet kā jau te izkristalizējās doma, Mammai ar Meitu nebija emocionālās saites, kas izskaidro arī meitas kampjošo uzvedību tagad. Un baidos, ka Meitai ar saviem bērniem arī tā saite pašvaka. Bērni viens uz otru ir nenovīdīgi , konkurē par mantām, ka tik otram netiek kaut kas vairāk un labāk. Sevišķi viens.
Jā, es domāju, ka viņiem būtu veselīgi padzīvot vienkāršu dzīvi, un pavērot normālas attiecības. Nevis aiz vien jaunas un jaunas izpriecas un action. Mierīgas sarunas, vai mierīga paklusēšana kopā ar omēm. Nedomāju ka ar vien vairāk mantu un ekskursiju bāšana pa abiem galiem veicina emocionālu saišu veidošanos ar omēm. Bērni dzīvojas ar abām omēm, kad te atbrauc. Vienam visi patīk, otram nekur nav labi, par maz, par sāļu, par cietu un vispār viss riebjas. Bēdīgi , ka bērnu tēvs ar sakostiem zobiem izbrīvē trīs četras dienas mēneša laikā, lai padzīvotos ar saviem bērniem no pirmās laulības.
Vispār briesmīgs matriarhāts - viena ome bez opja, otra ome bez opja, Meita bez vīra un tēva saviem bērniem...
-
un KAM TIEŠI tas ir vajadzīgs? Tak jau viņas pašas ego, ne? visiem citiem ir pajāt ... un par to arī lielāka skrobe?
Nesaprotu es, kāds ego?! Ego būtu, ja viņa plėstos, lai aizbrauktu ne mazāk krutā ceļojumā, kā otra ome. A te cilvěks raujas, lai rěķinus apmaksātu par diviem dzīvokļiem un zemi un věl arī pati paěstu. Priekś viena cilvěka tas ir gana daudz. Un egoistiskajai meitiņai pajāt ir tikai par to, ka māte pušu plěšas, bet tas, lai viņas rěķini tiktu nomaksāti, gan jau růp toměr, ne velti māti šantažĕ ar sakaru pārtraukšanu. Un māte velk, jo meita taču un mazbĕrni taču... Eh...
-
Redzu, kvadra, ka Tu tiešām nesaproti.
Māte ar savu "palīdzību" baro SAVU ego.
Tai mātei tā uzmanība, atzinība un īapšumi ir vajadzīgi. Ja nebūtu, sen būtu pārstājusi par tiem maksāt un tiešām devusies atvaļinājumā. Meita vai nu tiktu galā, vai netiktu - pati liela, pati gudra.
Tas, ko viņa dara, ir vajadzīgs VIŅAI un acīmredzot, nevienam citam... un tas ir nepatīkami, bet nevar citus piespiest sevi mīlēt.
-
Nu tex , drusku pārspīlē otras omes bagātību, kaut gan tuvu tam - kafejnīcas, brauciens uz stokholmu ar kuģi , tas šogad. Jā, 1x gadā. Bet kā jau te izkristalizējās doma, Mammai ar Meitu nebija emocionālās saites, kas izskaidro arī meitas kampjošo uzvedību tagad. Un baidos, ka Meitai ar saviem bērniem arī tā saite pašvaka. Bērni viens uz otru ir nenovīdīgi , konkurē par mantām, ka tik otram netiek kaut kas vairāk un labāk. Sevišķi viens.
Jā, es domāju, ka viņiem būtu veselīgi padzīvot vienkāršu dzīvi, un pavērot normālas attiecības. Nevis aiz vien jaunas un jaunas izpriecas un action. Mierīgas sarunas, vai mierīga paklusēšana kopā ar omēm. Nedomāju ka ar vien vairāk mantu un ekskursiju bāšana pa abiem galiem veicina emocionālu saišu veidošanos ar omēm. Bērni dzīvojas ar abām omēm, kad te atbrauc. Vienam visi patīk, otram nekur nav labi, par maz, par sāļu, par cietu un vispār viss riebjas. Bēdīgi , ka bērnu tēvs ar sakostiem zobiem izbrīvē trīs četras dienas mēneša laikā, lai padzīvotos ar saviem bērniem no pirmās laulības.
Vispār briesmīgs matriarhāts - viena ome bez opja, otra ome bez opja, Meita bez vīra un tēva saviem bērniem...
Pūk, bet te ir pretruna: kampējs ir 1 no 2 bērniem, otrs - nē. Māte un omes ta abiem vienādas.
Vai sēdēšana mājās ar omi ir produktīvāka par ceļojumu kopā ar omi, ir ļoti diskutabls jautājums. Gan jau uz tā prāmja bija gana laika izrunāties - tur padsmit h, ja nemaldos, jābrauc katrā virzienā un jāsaspiežas kajītē.
Nezinu, vai pārspīlēju: pati rakstīji "par kārtu", t.i. 1 cipar pie skaitļa klāt, ~10x...
-
Bērnu uzmanība tiek pirkta par naudu un jau ne pirmajā paaudzē. Tāpēc laiks vienreiz to pārtraukt un pārstāt maksāt par otra lietām. NAV cita risinājuma. Un būs, kā būs.
-
Bērnu uzmanība tiek pirkta par naudu un jau ne pirmajā paaudzē. Tāpēc laiks vienreiz to pārtraukt un pārstāt maksāt par otra lietām. NAV cita risinājuma. Un būs, kā būs.
Gribeeju uzrakstiit, ko liidziigu, bet izdzeesaas...