Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: Camma 2016. gada 24. oktobris, 09:50:40
-
Mūžīgi mūžos, āmen!
Nevaru vairs atrast pierastos un vienkāršos produktus. Nuja, daudzus gatavoju pati, jo veikalu ''uzlabojumi'' vēmas vien izsauc. Bet nu nevar takšu taisīt visu!.
Tiešām nav saglabājies neviens dokuments, kā pēc GOSTA gatavot asinsdesu? Kārtējo reizi iegrābos un esmu nobriedusi taisīt Melno listi - ar produktiem, kurus nepirkšu vairs nekad. Un tā - 1.ieraksts - asinsdesa no Nākotnes, garšvielas noskaustas, toties piegāzta soda. Ir redzēta ar speķi, apkūpināta, ar miežu putraimiem. Tikai parastā un garšīgā nav. Nu nafig visus tos piepenterējumus?
.... Hm. Varbūt vieglāk taisīt sarakstu otrādu? Ar produktiem, kurus VĒL var pirkt? Īsāk būs.
-
Nu no vienas puses - katram ir sava parastā garšīgā, nu tāda, kā kādreiz laukos taisīja, un pie mums taisīja ar cauraudža krikumiem iekšā un drīzāk tā bija putraimdesa, jo putraimu bija krietni vairāk nekā parasti veikalā nopērkamajās. Zinu, ka apvārītas pēc pildīšanas tika buljonā, kas, protams, deva papildu aromātu. Draudzene reiz cienāja ar savos laukos taisītajām - labas, bet ne tādas. Un asinsdesa laikam ir viens no tiem produktiem, kuru nekādi vairs nevaru atrast ar pareizo garšu, pat tirdziņos nē. Pērle bija ZS tirdziņā pirktā pēc sentēvu metodēm taisītā, kurai sastāvā bija norādīts asins pulveris. :faint: Lai gan tā vēl garšoja pieņemami, toties Grāvendāles asinsdesa uz pannas izplūda dīvainā pļeckā. Pat prātā nenāca to vēl nogaršot.
Varbūt vajag visiem veidot vienotu ieteikumu sarakstu - ko šķiet var pirkt, ko labāk nē. Lai gan - garšas atšķiras. Atceros, kā kolēģe jūsmoja par kaut kādām jaunām konfektēm, bet man tās šķita pē - šķebīgi saldas. Piebildīšu, ka zemesriekstu halva man nešķiet šķebīgi salda, bet vienkārši ļoti salda.Save
-
Ir redzēta ar speķi, apkūpināta, ar miežu putraimiem. Tikai parastā un garšīgā nav. Nu nafig visus tos piepenterējumus?
Man ome un mamma pašas taisīja, un tur lika tieši miežu putraimus. Kaut ko darīja arī ar sačurkstinātu speķi. Būs jāuzprasa.
Katram sava garšas atmiņa. Arī es vairs neesmu sastapusi asins desu, kas neizplūstu nesaprotamā pļeckā uz pannas. Bet omes taisītā saglabāja perfektu formu un bija ļoti garšīga. Ar brūkleņu zapti. :)
-
Pati neprotu pagatavot asinsdesu, arī veikalā nepērku, bet tiešām garšīgu asinsdesu esmu ēdusi Lido. Viņiem kaut kad ziemas sezonā parādās, dod kopā ar brūkleņu zaptīti. Bija patiešām garšīgi, vismaz pēc manas garšas izjūtas.
-
Man nepatīk, ka visās maizēs grūž sēklas klāt -normāla ar meklēšanu jāmeklē.
Būs jāpamēģina asinsdesas no Tukuma "Skrīne", pie mums trešdienās tirgojas, dažreiz pērku galertu, labs
-
Vīramāte taisīja ar putraimiem, rīvētiem katrupeļiem, apčurkstinātu speķi, un, protams, desumētru kārtīgi iekšā. Uz veikala "produktiem" pat neskatos...
-
Man visvairāk sāp sirds vienkārši par kūpinātu, žāvētu gaļu. Tikai nosaukums palicis. Iekša sašpricēta ar velns zin ko, ārpuse ar biezu ķīmijas glazūras kārtu. Arī zemnieku tirdziņos vairs nav tas. Vēl skumstu pēc bērnības vārītā sķiņķa uz svētdienas brokastmaizēm. Produktam bija pilnīgi cita struktūra un garša. Galu galā arī doktordesa agrāk bija ēdama, tagad to neēd pat kaimiņmājas labi barotie miskastes kaķi!
-
Jaunās Trikata Sniega bumbas -nopirku "svaigais siers ar burkāniem" un "svaigais siers ar baravikām". Nekvalitatīva aizdare- abos gadījumos folija zem vāciņa nebija pielīmēta burciņai. līdz ar to bumbas bija etiļaini skābas.
Vēl - cūkas stilbiņa rulete (nezinu, kura ražotāja). stilbiņam izņemts kauls, gabals satīts smuki- no ārpuses apkārt liesā gaļa, bet āda un skrimšļi viducī- cieti, ne sagriežams, ne ēdams.
-
Kad nav bijušas pieejamas “zināmās“ no laukiem, esmu pirkusi Lēdmanes asinsdesas.
Kādu laiku nav pirktas, būs jānopērk, vai nav mainījušās.
Man nepatīk treknas, kad puspanna pietek ar taukiem. Nepatīk arī ar pievienotu žāvgaļu,
kura parasti pārmāc garšu. Labāk ar miežu putraimiem, bet nav iebildumu arī pret grūbām.
Lielveikalā kaut kad pirktas igauņu ražojuma, puslīdz ok, bet Lēdmanes bija labākas.
Baisi neciešu, ja graudu maizēs gadās cieti (kā akmens) neizmērcēti graudi.
-
Mūžīgi mūžos, āmen!
Nevaru vairs atrast pierastos un vienkāršos produktus. Nuja, daudzus gatavoju pati, jo veikalu ''uzlabojumi'' vēmas vien izsauc. Bet nu nevar takšu taisīt visu!.
Tiešām nav saglabājies neviens dokuments, kā pēc GOSTA gatavot asinsdesu? Kārtējo reizi iegrābos un esmu nobriedusi taisīt Melno listi - ar produktiem, kurus nepirkšu vairs nekad. Un tā - 1.ieraksts - asinsdesa no Nākotnes, garšvielas noskaustas, toties piegāzta soda. Ir redzēta ar speķi, apkūpināta, ar miežu putraimiem. Tikai parastā un garšīgā nav. Nu nafig visus tos piepenterējumus?
.... Hm. Varbūt vieglāk taisīt sarakstu otrādu? Ar produktiem, kurus VĒL var pirkt? Īsāk būs.
negaršo pirktā, taisi pati :P es šādi jau kuro gadu dzīvoju... konserveejumi, sulas, pastetes... buutu man asinis, arii IISTU asindesu uztaisiitu :)
-
Man visvairāk sāp sirds vienkārši par kūpinātu, žāvētu gaļu. Tikai nosaukums palicis. Iekša sašpricēta ar velns zin ko, ārpuse ar biezu ķīmijas glazūras kārtu. Arī zemnieku tirdziņos vairs nav tas. Vēl skumstu pēc bērnības vārītā sķiņķa uz svētdienas brokastmaizēm. Produktam bija pilnīgi cita struktūra un garša. Galu galā arī doktordesa agrāk bija ēdama, tagad to neēd pat kaimiņmājas labi barotie miskastes kaķi!
Jā, īstu zāvētu gaļu, bez ūdens iekšā grūti dabūt. Pirms kāda gada Siguldā vēl viens onka tirgoja tādu "Šokolādē" vienā no ejām. Tad rimi to izēda, pārcēlās uz "Raibo Suni". Tur atkal elvi ! Necieš lielie "mēslu" tirgotāji konkurentus !
-
Nuja, žāvētu/kūpinātu gaļu un zivis arī pa retam taisām paši, kāpostus skābējam. Aknu pastēte tikai mājās taisītā ēdama. Vēl uz maizes labi iet Ogres rulete - gaļa ar sieru. Bet nupat jau sieru vairs nevar dabūt, ko ruletē likt.... Baismas un tikai. Cik tālu? Vēl sieru pašam būs jataisa? Nākamais - olas dēsim?
-
Nākamais - olas dēsim?
es ne, es varu dziedaat no riitiem ... un ee... dariit to, bez kaa olas nav dabuujamas ;)
-
...esmu pirkusi Lēdmanes asinsdesas.
_
Oi, ieraudzīju, ka esmu pārrakstījusies, laboju - Lēdurgas.
Var, var pāriet gandrīz uz naturālo saimniecību, bet asinis tomēr specifiska lieta.
Atceros, radi reiz atveda un mamma cepenē cepa sacepumu ar miežu putraimiem,
asins pankūkas arī. Bija ātri jāizlieto, bet bija garšīgi.
-
... un ee... dariit to, bez kaa olas nav dabuujamas ;)
Ты выступишь? :D
-
es ne, es varu dziedaat no riitiem ... un ee... dariit to, bez kaa olas nav dabuujamas ;)
daddy, olas bez TĀ ir dabūjamas. Vistai priekš dēšanas gailis nav vajadzīgs. Cita lieta, ka pie cālīšiem bez gaiļa līdzdalības netikt.
-
nezinaaju... nu tad jau vispaar pa vienkaarsho, seezhu uz chupas un noskatos :)
-
Uzdziedāt vari, lai vistām lustīgāks prāts. Un kašāties, sliekas priekš viņām meklējot :D
-
Rimi un maksimaa ir lasa rulliisi, bulcinjas utt. Tad nu ar tiem rulliisiem var iegraabties - traapiijaas ar visaam aadaam ... peee..., taas bulkas gan bija garsiigas...
-
te vairāki teica, ka necieš sēklas maizē.Maizi ar jebkādām sēklām nevajag ne pirkt, ne pašiem cept.Salasījos, ka karstumā sēklas zaudē daudz no sava labuma, bet nejaukāk, ka cepot sēklās rodas kaitīgi savienojumi :rat:
-
...cepot sēklās rodas kaitīgi savienojumi :rat:
Tad no liela daudzum saulespuķu sēklām takš pedāļus varētu atmest.
A nefigaaa...
-
Saulespuķu sēklās esošo eļļu izmanto cepšanai, bet ir jau sēklas, kuru eļļas
nav piemērotas augstām temperatūrām un veido kancerogēnas vielas.
Tās pašas linsēklas, kirbju sēklas u.c.
-
Cepšanai tā īsti labi derot tikai olīveļļa - pārējās neiesaka cepšanai.
-
Mja, šodien uzgrauzdēju un samalu kaņepes ko uz maizītēm uzbirdināt,
ar domu, ka veselīgi... :(
Kaut kur lasīju, ka aukstā spieduma olīveļļu, arī nedrīkstot karsēt, vajagot rafinēto cepšanai.
Bet nu tagad cepot, cik nu tās eļļas, tik ar otiņu pāršļūkt pār pannu...
Vairs vispār nevar saprast ko ēst, ko neēst... Būs vien jākļūst par svaigēdāju. ;)
-
Asinsdesas nekad neesmu ēdusi un neēdu, bet jāpiekrīt, ka vairums produktu ir sačakarēti. Varam pelt tos padomju laikus, bet man no bērnības atmiņā daudzi produkti un to garša, kas bija septiņreiz labāki. Saraksts būtu ļoooti garš, kaut vai atceros, kā toreiz garšoja Servelāde (starp citu īstai Servelādei jābūt tādai, ar kuru naglu var iedzīt sienā, kā man teica pazīstams radu miesnieks bērnībā), bet tagad, - atblāzma no tādas arī garšas ziņā. Vai kaut vai atceros Karakuma, Jaungada vai Sark.magones konfektes -kā tās garšoja toreiz un kā pēc tam, līdz dažas labākās šķirnes izzuda pavisam. Vai kā garšoja resnā Tējas desa toreiz un kā tā pārvērtās mūslaikos. Desmitiem tādu piemēru.
Un ziniet, kur tas suns aprakts ? Toreiz bija standarts ar konkr.recepti, pēc kuras bija jāgatavo un atkāpju nedrīkstēja būt, tā saucamais ГОСТ, bet līdz ar jaunajiem laikiem tas pazuda, iesākās anarhija produktu ražošanā. Diemžēl.
P.s. kā reiz -par maizi ar sēkliņām es priecājos kā jaunievedumu mūslaikos un štrunts par kancerogēniem, ja tādi tajās ir, labāk pasakiet kur to un citu sū... NAV, mans mīļais, pētot produktu etiķetes, ir secinājis, ka piem.palmu eļla šobr. ir praktiski gndr visiem produktiem pievienota, iesk.saldējumu). Welkomēti, tas saucas..
-
Jaungada konfektēs bija muskatrieksts un krustnagliņas. Jā, šokolāde arī tur BIJA. Tāpat kā piparkūkas savu nosaukumu galīgi neattaisno - no pipariem tur ne tik vien smakas - molekulas! nav. Un ku garšīgas bija ''prastās'' želejkonfektes - kārtainās, ar baltu voilociņu pa vidu...
-
Kaut kur lasīju, ka vīnogu kauliņu eļļa cepšanai esot vis, vis, jo izturot augstāko temperatūru no visām eļļām. Būs jāpameklē tas saraksts, jāatsvaidzina atmiņā.
Šo nevarētu pieskaitīt pie produkta bojāšanas, taču, vai esat pamanījuši, ka, piemēram, Rasas saldais krējums, var nākt no Rīgas Piena kombināta, bet var arī - no Valmieras piena? Uz paciņas pirms derīguma termiņa to norāda burts A vai B. Nezinu, cik sen šī sistēma pastāv, bet pamanīju tikai pirms kāda pusgada. Līdz tam naivi domāju, ka visa Rasa nāk no Piena kombināta. Droši vien līdzīgi ir arī ar citiem produktiem.
Bet vispār saldais krējums arī pieskaitāms pie samaitātiem produktiem - reizēm šķiet garšo pēc trauku lupatas, līdzīgi kā visi mūžību glabājamie saldie krējumi.
-
Un ziniet, kur tas suns aprakts ? Toreiz bija standarts ar konkr.recepti, pēc kuras bija jāgatavo un atkāpju nedrīkstēja būt, tā saucamais ГОСТ, bet līdz ar jaunajiem laikiem tas pazuda, iesākās anarhija produktu ražošanā.
Tas suns varētu būt aprakts arī tamī, ka toreiz nebija tehnoloģiju, ar ko uzmolekulēt visādas aiztājējvielas, kā arī tamī, ka produktu zoršu bija tik maz, ka garšoja viss - pēdīgais "suņaprieks" bija uz izķeršanu.
-
Es pievienošu sarakstam arī dārzeņus, ko samaitājusi lielražošana. Nupat izmetu Rimi pirktus LV kartupeļus - palika melni un ūdeņaini jau várot! Tápat kaitina veikala ar ūdeni ereģētie burkāni - ne smaržas, ne garšas!
-
Jā, vēl konfektes Serenāde , sazin kas tur tagad līp pie zobiem, palmu eļļa droši vien! Kur aprikozes, labi rieksti, šokoláde?
-
Tas suns varētu būt aprakts {.......} arī tamī, ka produktu zoršu bija tik maz, ka garšoja viss - pēdīgais "suņaprieks" bija uz izķeršanu.
Nepiekrītu. Produktu izvēle bija mazāka nekā šaislaikos, bet ne jau tik nabadzīga, lai mēs negaršīgu produktu izgaršotu kā gardu. Un ne jau viss garšoja, piem.Piena desa vai Iecienītā desa bija negaršīgas, bet piem.tā pati Doktordesa ar sieru -siers burtiski kusa mutē, arī Krakovas desa bija garšīga, tāpat Servelāde un Maikopas žāvdesas,kā arī bērnu cīsiņi dabīgajā apvalkā, it kā deficīti produkti, bet mamma strādāja atbildīgā amatā ministrijā un labus produktus varēja dabūt ministrijas bufetē. Tā ka man ir iespēja salīdzināt kā garšoja toreiz un tagad. UN ne jau tāpēc, ka bērnībā "zāle bija zaļāka un debesis zilākas".
Tagadējos laikos visu izšķir bizness, ražotāji pievieno tās visas e-vielas, lai produktiem būtu ilgāks uzglabāšanas termiņš veikalos, uz pircēju veselības rēķina, protams. Tā ka ne jau tikai par garšu ir runa, bet par produktu veseligumu, bet es nekā jauna nepateicu šajā ziņā, tas visiem ir zināms.
-
Laikam lielražošana nav savietojama ar labu garšu, vai tās būtu olas, gaļa vai āboli. Vajag, lai neslimo, ilgi glabājas un galvenais lēti ražot! Par āboliem. Meklēju pie audzētājiem vecās sķirnes - nav vai maz. Stádu audzētāji saka, ka zemnieki ābolu audzētāji pieprasa jaunās. Es neBet vecajām šķirnēm ir daudz bagātāka garša un smarža!
-
Stádu audzētāji saka, ka zemnieki ābolu audzētāji pieprasa jaunās. Es neBet vecajām šķirnēm ir daudz bagātāka garša un smarža!
Stādu audzētāji man gan stāsta, ka vecās šķirnes nedrīkst audzēt - ne ābeles, ne tomātus. Eiropas direktīvas.
-
Uhu, Eiropas direktīvas...
Redz, vajag kādas sviras, lai cilvēkus (valstis) padarītu atkarīgas vai ietekmējamas. Agrāk tomātus, gurķus, ķirbjus, kartupeļus, redīsus vienkārši sēja un stādīja paši no savām savāktajām sēklām. Tagad - kaut kas šķērsām noiet un Eiropa sēklas nedod - usjo, pūt ļipā! Mirsti badā. Vai liek iznīcināt vietējo sēklu krājumus, jo "inficētas''.
Kartupeļi ir vienkārši pretīgi. Maitas mežacūkas izraka visu kartupeļlauku, citādi pašiem bija izcili garšīgi kartupeļi. Tagad ir figviņzinkas. Bet vienalga garšīgāki, nekā pirktie.
-
Un piedr..u tās direktīvas. Puslauks piesējies ar mežonīšiem, kuriem pavasarī uzpotēšu veco bumbierābeli, veco antonovku un mālābolu. Iepūtiet!
-
Malacis, Camma!
Tu varēsi labu biznesu blakus pamatprofesijai attīstīt - ieliec tik kaut kur sludinājumu, ka pie tevis var dabūt vecās ābeļu šķirnes - brauks strīpām pie tevis
-
Un piedr..u tās direktīvas. Puslauks piesējies ar mežonīšiem, kuriem pavasarī uzpotēšu veco bumbierābeli, veco antonovku un mālābolu. Iepūtiet!
Man arī piekāst. ;) Dārzā aug gan Antonovkas, gan Cukuriņi, gan Rožāboli uc senās šķirnes, un neviens man nevar aizliegt tos audzēt un ja pat aizliegtu, es ignorētu tādus aziliegumus, Tiesa, jaunus ābeļstādus nav vajadzības stādīt, jo vecajiem kokiem vēl raža labu labā.
-
Tās direktīvas jau audzētājiem pārdevējiem, kam tas bizness,
ne mazdārziņu īpašniekiem.
-
Tās direktīvas jau audzētājiem pārdevējiem, kam tas bizness,
ne mazdārziņu īpašniekiem.
A tie mazdārziņu īpašnieki stādus vienistabas dzīvokļa ziemeļpuses virtuvē uz palodzes audzēs - kur ne vietas, ne saules nav, vēl bērni un kaķi visu izgāž. Un atlikušās izstīdzējušās pīckas mēģinās sastādīt dārzā.
Vai tomēr liela daļa nopirks no audzētājiem?
-
Nepiekrītu. Produktu izvēle bija mazāka nekā šaislaikos, bet ne jau tik nabadzīga, lai mēs negaršīgu produktu izgaršotu kā gardu. Un ne jau viss garšoja, piem.Piena desa vai Iecienītā desa bija negaršīgas, bet piem.tā pati Doktordesa ar sieru -siers burtiski kusa mutē, arī Krakovas desa bija garšīga, tāpat Servelāde un Maikopas žāvdesas,kā arī bērnu cīsiņi dabīgajā apvalkā, it kā deficīti produkti, bet mamma strādāja atbildīgā amatā ministrijā un labus produktus varēja dabūt ministrijas bufetē. Tā ka man ir iespēja salīdzināt kā garšoja toreiz un tagad.
Man garšoja viss, jo mana mamma nestrādāja ministrijā. Tādu maikopas desu un servelādi zināju tikai pēc nostāstiem. Un ja neizmestu no mana teksta daļu par tehnoloģiju iespējām, nebūtu tik ļoti jāslavē labie padomjlaiki kā kvalitātes paraugs.
Alu cilvēki arī ļoti izcēlās ar labas pārtikas lietošanu uzturā - viss no meža, upes, ekošmeko, nekādas pārstrādes un produktu bojāšanas.
Katram laikam sava pārtika, tagad vismaz ir izvēle - pirkt štruntus vai parosīties pašam
-
Būtu jau labi, ja nebūtu jārosās pašam kā tajos alu cilvēku laikos. Neteiksi takšu, ka nu visu, pilnīgi visu būtu jārušina mājas kārtībā? Cūciņ uz balkon un vistišš ķēķī pagaldē.
Man nav skaidrs tikai viens - kāpēc uzlabojumi notiek tikai uz sūdīgo pusi? Kāpēc brīnumaino tehnikas un ķīmijas progresu neizmanto patiešām uzlabojumam? Nu, ar ļooooti retiem izņēmumiem?
-
Nu nav jau nav tikai uz sūdīgo pusi :) Lai vai cik kritizētus, tomēr visu ziemu vari mierīgi štopēt visu veidu augļus un dārzeņus, kautvai. Varēji sapņot par tomātu ziemassvētkos vai diļļu bunti tajos padomjlaikos? Fig.
Ja palasa tepat forumu, viena otra te tik maz ēd, un to pašu sabiedriskās ēdināšanas iestādē, ka es pat nesaprotu, par ko satraukums... :)
-
Dilles un afelzīņus ieved. Agrāk jau arī ieveda. Pašu tomātus (svaigus) līdz ziemassvētkiem gan sukājām iekšā. Par tiem gurķiem/tomātiem, kurus tagad visu gadu var grauzt - nuja, tos tiešām var tikai grauzt sabēdināšanas piekritēji. Pat nezinu, vai tas evolūcijai ir labi vai slikti, ja savairojas īpatņi bez garšas izjūtas. Vai nu kā žurkas - ēd visu, lai izdzīvotu, vai arī vienā brīdī atstieps kenkeles, nesagaršojot bīstamu sūdu...
-
Starpreplika.
Kā ir ar to skābo krējumu, kas tagad izrādās skābais krēms? Naudu pircējiem par maldināšanu atgriezīs vai izsludinās produkta atgriešanu? Žagojoties gaidu alus izstrādājumus, dzērienus ar alus garšu.
-
Žagojoties gaidu alus izstrādājumus
Lielākā daļa jau tādi ir :( Tikai šilte nav pielikta.
-
Lielākā daļa jau tādi ir :( Tikai šilte nav pielikta.
īpaši lejamie ali... agrāk domāju, nu tas tāds dzīvāks, nevis pudelēs nomērdēts... KĀ TAD... izrādās - žurgas bundžai (kura tāpat nav dzerama) pieliek ogļskābes baloniņu, uzgāzē to visu un pasniedz kā dzīvo, lejamo alu... kopš tā laika (jau gadus 10) lejamo alu neņemu...
-
kopš tā laika (jau gadus 10) lejamo alu neņemu...
Brenguli tak nebūs paspējuši samaitāt?
-
kāpēc uzlabojumi notiek tikai uz sūdīgo pusi? Kāpēc brīnumaino tehnikas un ķīmijas progresu neizmanto patiešām uzlabojumam?
Tas taču vienkārši - produkta noiets, peļņa. Saražot vairāk par zemākām izmaksām. Lielākā daļa (un lielai daļai tā ir nepieciešamība) skatās uz cenu un pērk to kas lētāks. Lai produkts būtu lētāks, jāsamazina tā pašizmaksa, turklāt ne ražotājs, ne tirgotājs nevēlas samazināt savus ienākumus, nieks, ka bieži uz kvalitātes rēķina (tā pati Laimas produkcija). Un, ja cilvēks pie bezgaršīgiem produktiem pieradināts no bērnības, viņš nemaz nezina, kā garšo īsta manta. Dzirdēts, ka pie pudeļpiena radušam pilsētniekam normāls lauku piens šķiet par treknu.
Bet par lielražotāju tomātiem reiz iedomājos - varbūt no viena tomāta stāda iegūstamajiem tomātiem ir kāds objektīvs aromāta un garšas kopējais daudzums, un, ja ražu izspiež lielāku, uz katru tomātu smaržas/garšas apjoms sanāk mazāks. :)
-
Un ja neizmestu no mana teksta daļu par tehnoloģiju iespējām, nebūtu tik ļoti jāslavē labie padomjlaiki kā kvalitātes paraugs.
Neviens neslavē padlaikus ! Es rakstīju: "Varam pelt tos padomju laikus, bet man no bērnības atmiņā daudzi produkti un to garša".
Man riebjas tendenciozitāte, kā piem. teikt, ka viss tajos laikos bija slikts vai arī labs. Esmu par objektivitāti.
-
Nu labi, konkurence, cenas. Bet šis arguments vairs neiztur kritiku. Desas vairs nepērku. Kartupeļus un gurķus audzēju pati. Burkojumus nepērku nemaz (izņemot zaļos zirnīšus). Tāpat saldumus nepērku un uz piena produktiem lūru greizu aci. Daudzi tā dara. Līdz ar to miskastē nonāk viena liela daļa produkcijas šā kā tā. Kur te būtu ražotāja ieguvums? Vai tik netuvojas tas brīdis, kad kvantitāte pariet jaunā kvalitātē? Vismaz ceru, ka nāks apjēga par kvalitātes būtiskumu. Kādam.
-
Camma, bet kā Tu iztiec bez saldumiem ? Vai arī tos pati gatavo ? Es pat gribēdama, bez saldumiem neiztieku, pērku zefīru, marmelādi un šad tad arī konditorijas izstrādājumus.
-
Lielražošanā arī sūds no sūda atšķiras. Ir labāki un sliktāki ķīmiķi - pārtikas tehnologi. Bet diemžēl eko, šmeko, bio, vivo, "mājas", zemnieku" arī ir kļuvuši par biznesu.
Nopirku pie zemnieka asinsdesu , sakārojās pēc šīs tēmas. Sūds, labi, ka neiekāpu. Manuprāt ,jau otrā paaudze aug ar pārtikas surogātiem, cilvēki vienkārši nezin, kā garšo īsts produkts, jo nekad tādu nav pagaršojuši. Es gribētu vistas zupu no īstas parastas vistas ar dzeltenām kājām!
-
Man pa laika galam īsti neprasās saldumus. Nē, svētā neesmu un kādreiz uznāk bzdings - vot gribu eklēru! Bet tāāādu - padomijisku! A nav. I iztieku bez.
Mani puikas arī rauc degunus par širpotreba ēdmaņu. Kaut gan vienu otru draņķīti nopērk. Piemēram, marinētas celmenes. Garšo, sātaniem, a es netaisu (neaug manā pāķijā).
-
Šo to cepu pati, jo lielākoties nopērkamie saldumi šķiet par saldu. Un liela daļa no tiem ir pagatavojami mājās, tikai prasa laiku. Viena lieta, ko nezinu, kā gatavot ir halva, bet sen to nav arī gribējies. Kādreiz tīri labi garšoja.
Iecienītākie no nopērkamajiem - SKY ceptie cepumi, virtuļi, Ozoliņa konditorejas krēmšnites un saldējums (labi, ka man nav saldējuma taisāmā, laikam apveltos kā bumba). Kādreiz garšoja Laimas konfektes Lācītis, bet galīgi vairs nav tas, šķiet kakao noskausts jau uz pusi. Bet vsipār pēdējā laikā šokolādi neprasās nekādu.
Patiesībā mans vislielākais našķis joprojām ir cepti kartupeļi :D
Save
-
Es jau arī cenšos pati cept konditorijas izstrādājumus -ābolmaizi, rabarbermaizi (sezonā), ābolu štriceli un arī torti māku pagatavot, bet katru dienu jau nenodarbosies ar konditorijas izstrādājumu gatavošanu, tāpēc no pirktās produkcijas neizbēgsi. Es saldumus, lai arī nedaudz, ieēdu katru dienu, un ja organisms prasa, tātad vajag viņam to cukuru, kaut nedaudz. Tāpat jau pie tējas un kafijas to neberu nekad.
Bet ja nekā salda nav mājās, ieēdu graudu maizi ar medu pa virsu, bet medu pērku no 1 zemnieku saimniecības, nevis veikalā.
-
Desas, desas, nu kā var būt pēc garšas tādas pašas kā kādreiz,
gaļa jau a‘priori nav tāda pati, tagad lopus baro ar soju.
Bet es atceros, kā mani vecāki “šķaudīja“ par tām padlaiku?desām-neesot kā mierlaiku,
tad jā, tad bij desas :), a mēs ēdām un mums garšoja :).
Kad cep laukos ar graudiem, kartupeļiem barota suķa šķēli, vien sāli,
nu varbūt vēl kādu svaigi maltu melno piparu, smaržo visa māja.