Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: Narcise 2017. gada 05. janvāris, 22:25:02
-
Šī tēma radās, pateicoties tēmai par ķilavmaizītēm, kurā atausa manas atmiņas no bērnības saistībā ar ēdieniem.
Kādi bija Jūsu mīļākie ēdieni bērnībā ? Nebija taču tik lielas produktu izvēles kā tagad, arī garšvielas bija daudz skopākas, tai pat laikā nevienam vien, drošvien, atceroties kādu ēdienu no bērnības, pamostas nostaļģiskas atmiņas, ko simboliski varētu apzīmēt kā "bērnības garšu"...
-
Es, piemēram, atcerējos savas Juglas vecmammas kotletes, kādas nekad un nekur vairs pēc tam neesmu ēdusi. Kotletes bija vidēja lieluma, apaļas, pufīgas un sulīgas, tās pārdurot ar dakšiņu, vienmēr sākumā nedaudz iztecēja tādu suliņa laukā, vecmamma tās salika tādā gaišzilā emaljētā bļodā un es uzreiz apēdu kādas 2 vai 3, negaidot piedevas, tikai ar maizīti vai pat bez. Vecmamma laimīga noskatījās, kā visiem tās garšoja un bļodiņa drīz vien jau bija pavisam tukša.
Vai viņas debesmanna - izvārīta un sakulta (ar lielu koka karoti, jo miksera nebija!) no jāņogām vai rabarberiem, kas turpat izauga Juglas piemājas dārziņā, debešķīgi viegla, maiga un garda, - kopā ar pienu, - dažreiz no veikala, bet dažreiz pienu atnesa kāda kundze, kas dzīvoja tuvumā un turēja savu gotiņu. :)
Reiz vecmamma ārā pie mājas, lielā māla bļodā, dzesēja tikko izvārīto debesmannu, maisot to ar lielo koka karoti, garām gāja 7-8 g vecs čigānpuika no blakus mājas un pajautāja: "Ko tu tur maisi??" Vecmamma atbildējusi: "Ai, krāsu". "Lai ir krāsa -iedod pagaršot!"
Tādas pāris manas bērnības garšas...
-
Mīļākie bija tieši visvienkāršākie.
Skābeņu zupa. Kartupeļi ar biezpienu. Kartupeļu biezputra ar teļa gaļas mērci.
-
No savas agrās bērnības visvairāk atceros divas lietas - salmiņos grieztus ceptos kartupeļus un katliņu ar "kafiju". Tādus ceptos kartupeļus, kā cepa mana vecāmāte, nekur vairs neesmu ēdusi un pati arī, lai kā cenšos, uzcept nemāku :( Kaut kas uz to pusi ir dabūjams Lido no lielās pannas - sulīgi, ar gaišbrūnu garoziņu un tik apetītlīgu smaržu! Bet "kafija" tika vārīta no tā rudzu/miežu un kā tur vēl maisījuma ar kafijas piedevu. "Kubaņas" saucās. Tāds kafijas ercazs, vārdu sakot, bet kā tas smaržoja un kā garšoja! :coffee:
-
Hmm ... mana bērnības garša, dīvainā kārtā, tas ko tagad vairs neēdu.
Griķi (varat saukt par duru cik vēlaties, bet "gultā vārīti") ar pienu. Parasti gan pasniegti ar desu mērci, bet kad mērce beidzās un griķi bija auksti, tad aizgāja ar pienu ... Ņammma.
Ceptas desas šķēles. Tagad desu ne pērku, ne cepu.
Rosols un kukurūzas - īrisu desa ... mmmm ... visos svētkos.
Olas dzeltenums sakults ar cukuru - tā bija manta :smile:
Buberts un debesmanna arī.
-
dzletenie kartupeļi(izskrējis nosaukums no galvas) tagad vairs tādu dzeltenu un miltainu naf... gaileņu mērce ..jeb arī pašu goves krējuma mērce ar mazajiem, jaunajiem kartoškiņiem un diļļu kaudzi pa virsu.... tam visam bija īpaša garša.
jā, bija arī minētā kafija katlā pie vecāsmammas, bet mājās mamma vārīja kakao katlā...man garšoja, jo bija tāds pamatīgs ..tagad to laikam nosauc par karso šokolādi :) .Ar plēvi pa virsu..bet man tā plēve netraucēja(cik dzirdēts ,tad citiem gan ) .
akjā kūpināti zuši kaudzēm...
melleņu klimpu zupa..bet to gan, vēl tagad mamma vāra, kad braucu uz LV, tas mans spešelais ēdiens vienmēr :)
cepta desa..arī atmiņā.. šodienas desu nemaz vairs tā nedrīkst cept :D mums kkā gadījās..nezinu kāpēc..uzmest uz pannas vārītās desas ripas...gandrīz izkusa un salējās pickā ...nu...100% skaidrs, ka tur gaļas nebija vispār :D
pankūkas sestdienās :saule:
-
Jā, gaileņu mērce. Un cepta asinsdesa.
-
* kaltētas mencas -ārprātā sāļas, dalīja katram bērnam kā konfekti, kad tantes no Jūrmalciema atsūtīja
* vecāsmammas kūpinātās desas -tāpat, kā konfektes dalīja
* rudzu maize, saukta "pīle" nez kādēļ, maizē iecepta lauku žāvgaļas šķēle
* "badenes" -bada pankūkas, panna grozāma, sirsniņas formās, uz īstās malkas plīts
* kūpināti luči -lieli un trekni
-
Man ar bērnību saistās tomāti. Šausmīgi patika klusi ielavīties siltumnīcā un apraudzīt tomātus - cik zaļi, sarkani utt. Tā augu un pašu tomātu augļu smarža joprojām atsauc atmiņā manas slepenās bērnības izdarības.
Pietrūkst vecmammas cepto super trekno cepumu. Man ļāva palīdzēt cepšanas procesā. Baigi patika :)
Riktīgi žāvēts speķis. Tas mums vienmēr klētī pie griestiem karājās. Vienmēr, kad tieku pie speķa, ''redzu'' šo ainu.
-
ak jā mājās žāvēta gaļa ..tāda smaržīga...
bet te man viens riebīgs notikums nāk prātā...pēc kura laikam, man tā galja vairs nelikās nedz smaržīga ,nedz laba....
-
Olas dzeltenums sakults ar cukuru - tā bija manta :smile:
Olas dzeltenumus kopā ar cukuru mēs arī ar māsu mājās kūlām. Mēs tā saucām par "klopētām olām". BET tā kā tikai ola ar cukuru likās par saldu, tad vienmēr pievienojām vai nu kakao pulveri klāt vai arī izspiesta citrona sulu. Abi varianti ir ļoti garšīgi un starp citu, kādreiz mēdzu tādus uzkult joprojām, kad gribas ko saldu un nekā nav mājās. :)
-
grēka cepumi -tā vienreiz vecāmamma ir teikusi, ka tas jau grēks -selgas cepumi pamīšus ar lauku krējumu, cukuru, ievārījumu -krauj tādu kaudzi kā kūku
-
Biezpiena torte - sastāvā selgas cepumi, biezpiens un marmelāde .... neatceros ne recepti, ne kas vēl bija klāt (iespējams nekas), bet tā bija garšīgākā torte
-
Man garšoja pati bērnība!
Un, jā, tur bija viss vienkāršais. Cepti kartupeļi ripiņās, kubiņos vai salmiņos. Makaroni ar sieru vai malto gaļu. Ak, un siermaizītes, ceptas krāsnī! Debesmannā ar lauku pienu. Mājās ceptas picas ar visdažādāko klājumu uz virsmas, mājās cepti pīrādziņi, ābolmaizītes tikko no krāsns.
-
Kartupeļu grūbu biezputra ar sačurkstinātiem speķa kubiņiem., Biezpiena saldais ar ķīseli, vispār visi biezpiena saldie, siļķu pudiņš, vēl viskautkas, izņemo sakņu sautējumu, skābu kāpostu zupu un puķkāpostus :)
ā - baltmaize ar zemeņu zapti...
-
Neko īpašu neatceros, man liekas, ēda to pašu, ko tagad. Baacien, biezpiena cepumu torti vēl tagad šad tad uztaisu.
-
Brokastīs - sviestā apcepta, olā un pienā apmērcēta baltmaize ar zemeņu ievārījumu.
Šmorēts trusis vai gailis ar burkānu-kartupeļu sautējumu.
Vārīti kartupeļi ar (pa priekšu uz pannas novārītu) izčurkstinātu sālītu speķa šķēli un kaudzi zaļo salātu, aizdarītu ar rūgušpienu.
Olu krēms ar dzērveņu ķīseli, uzpūtenis ar pienu.
-
Aha, te jau pieminēja ceptās baltmaizes - pienā apmērcētas un uz pannas. Tagad kas tāds galīgi neizklausās kārdinoši.
Cūkaustiņas no "Sēnītes".
Frī kartupeļi - garšoja toreiz, garšo tagad, tik tagad vairs eļļā necepu, bet cepeškrāsnī.
-
80. gadu vidū bija nopērkamie saldie kausētie sieri - ar šokolādi, ar augļiem. Ja izdevās dabūt baltmaizi, tēvs brokastīs cepa saldās siermaizes cepeškrāsnī. Diemžēl, baltmaize bija deficīts (visa maize no vietējā maizes kombināta gāja uz Rīgu vai vēl `tālāk, vietējiem palika sakaltuši ķieģelīši), tāpēc šāds kārums bija rets.
Pildītie kartupeļi - bija tāda parikte, ar kuru kartupelim izurba viduci (tādu kā spirāli), caurumā pildīja dažādus dārzeņus (vai galu, bet arī tā bija deficīts) un cepa cepeškrāsnī.
Pildītas pankūkas ar sirdi.
-
Gogel-mogels: olas dzeltenums ar cukuru. Karotē izkausēts cukurs, ieliets aujstā ūdenī - končiņa. Baltmaize, mērcēta ūdenī vai pienā, ar cukuru. Papa vārīta mannas biezputra ar kunkuļiem. Bada pankūkas - plēšamas pa gabaliņiem. Baltmaize ar krējumu un cukuru. Papa taisīta skābputra.
-
No savas agrās bērnības visvairāk atceros divas lietas - salmiņos grieztus ceptos kartupeļus un katliņu ar "kafiju". Tādus ceptos kartupeļus, kā cepa mana vecāmāte, nekur vairs neesmu ēdusi un pati arī, lai kā cenšos, uzcept nemāku :( Kaut kas uz to pusi ir dabūjams Lido no lielās pannas - sulīgi, ar gaišbrūnu garoziņu un tik apetītlīgu smaržu! Bet "kafija" tika vārīta no tā rudzu/miežu un kā tur vēl maisījuma ar kafijas piedevu. "Kubaņas" saucās. Tāds kafijas ercazs, vārdu sakot, bet kā tas smaržoja un kā garšoja! :coffee:
Varbūt Tu liec virsū kartupeļiem vāku, kad cep? Nedari tā:)
-
un tad cepa taukos, margarīnā, sviestā vai saulepuķu eļļā.
-
No pilnīgi zaudētām garšām atceros cīsiņus. Nu, nav vairs tādu.
-
Man ļoti gribās kaut ko piebilst, bet īsti nav ko, jo garšoja viss, kas bija ēdams :D Vecmammu man nebija, mammai gatavot ne īpaši patika.
Kā gardumu atceros halvu no tiem lielajiem klučiem veikalā (sviests arī tādos stāvēja uz galdiem, un tika griezts un tīts biezā, brūnā papīrā...). Vislabākā bij mazliet pakususī maliņa...
Cīsiņi... mmm... :)
Un kartupeļu pankūkas ar sīpolu - krējuma mērcīti...
-
Vēl man viens no bērnības mīļākiem ēdieniem bija rabarberu ķīselis ar klimpām, ko vārīja mans tēvs. Sezonā es vai katru dienu varēju tās ēst, ja vien bija izvārītas, bet tēvs centās tieši manis dēļ.
Bet no bērnības garšām sab.ēstuvēs man atmiņā garšīgie pelmeņi no Pelmeņu ēdnīcas, kas atradās Tērbatas (toreizējās P.Stučkas) ielā tur, kur arī tagad ir ēstuve. Tur bija paši garšīgākie pelmeņi, un starp citu, tie vislabāk garšoja ar parasto rupjmaizes ķieģelīti, kāds arī tur likās visgaršīgākais. Apkaisīti ar sarkanajiem pipariem, klāt krējums un sinepes. Un tur bija arī garšīgākais saldais ēdiens - šokolādes krēms ar ķīseli.
Vēl man atmiņā 1 bērnības garša - Bērnu Pasaulē kādreiz bija cafe Mārīte, nereti pēc iepirkšanās mēs tur ar tēvu iegriezāmies, un tur parasti izvēlējos piena cīsiņus ar kartupeļu biezputru. Sakiet ko gribiet, bet tas ēdiens tur bija gards. :) Un saldējums desertā ar 2 bumbiņām metāla trauciņā uz kājas, -parasti izvēlējos šokolādes plombīra bumbiņas.
-
Sardeles... Tu kod un tauki un sulas sprakshkj pa malaam...
-
Iebiezinātais piens. Un tā apkaltusī virspusīte!
-
Kad atbraucu uz Rīgu, brokastis - CT Piena paviljons ar karstiem cīsiņiem ar rupjmaizi un sinepēm, pusdienas - "Kamielis" ar zirņiem un žāvgaļu ar sīpoliem, desertā kakao krēms ar ķīseli. :)
-
Man kartupelju biesputra ar kreejumu, gurkjiem un liela glaaze ar aabolu sulu uz slimosanu
Kartupelju klimpu piena zupa vispaar supper un kartupelju pankuukas ...
Buberts ar kjiiseli un skolaa piena kjiiselis.
Miezu putra ar kartupeljiem spekjiiti un daudz locinjiem plus piena glaaze...
-
baltmaizes pudiņš ar pienu -tagad baltmaize vairs nesakalst un nekas līdzīgs, kā vecaimammai, nesanāk
-
Buberts ar dzērveņu ķīseli,debesmanna no dzērvenēm, kulta ar lielu koka karoti, miežu putraimu biezputra ar kartupeļiem un kūpinātu cauraudzīti,vecmāmiņas pašas rokām gatavotā asins desa un gogelmogel:)
-
jā..labs jautājums..kāpēc to baltmaizes šķēli pienā mērcētu nevar uzcept šodien? :scratch:
patiesībā, esmu par to domājusi...bet nekad neesmu uzcepusi... :confused:
daži jūsu minētie ēdieni ir atkartojami šodien... jautājums..vai tiem vairs būs bērnības garša(manai melleņu klimpu zupai IR !!! jo to vāra tikai mamma un no sava meža mellenēm)
skolā man garšoja kakao ķīselis...bet man atkal bija jāiet pret masssu...jo labais tonis prasīja dziedat līdzi visiem un stiept garo- atkal puņņķi.... :alkofest: ...
-
Neko īpašu neatceros, man liekas, ēda to pašu, ko tagad. Baacien, biezpiena cepumu torti vēl tagad šad tad uztaisu.
Nāra, a receptīti drīkst uzzināt? :)
-
baacien šitam nu gan nevajag recepti jautāt... to tak skolasbērni taisa...un galvenais, cik cilvēku tik variaciju iespējams.
-
es gan esmu uzcepusi nabaga bruņiniekus -baltmaize pienā un olā ,tad ar kanēli un cukuru apkaisa
-
Debesmannā ar pienu, vēlams, no upenēm, tad tāds kreftīgi lillā, pašu ceptās biezpienmaizes un drupačmaizes, tās gan laikam dabūjām tikai uz Jauno gadu, kad mammai bija laiks ņemties ar mīklas raudzēšanu, vismaz man atmiņā tās plātsmaizes vienmēr ar Jauno gadu saistās. Protams, mammas kotletītes.
-
Maizītes (baltmaize!) ar žāvētu siļķi (35 kapeikas kg).
Štopkūkas - rauga mīklas bumbiņas, kurām nogrieza cepurīti un iepildīja putukrējumu.
Nīcas (kafejnīca uz Ļeņina ielas) kūkas (22 kapeikas gab.). Cepa pagrabā, no kura nāca tāāāda smarža. Retu reizi drīkstēju iet nopirkt katram ģimenes loceklim vienu. Sortiments: eklers, biskvīta, mēnestiņš,trubiņa, napoleons...
-
jā..labs jautājums..kāpēc to baltmaizes šķēli pienā mērcētu nevar uzcept šodien? :scratch:
patiesībā, esmu par to domājusi...bet nekad neesmu uzcepusi... :confused:
Tāpēc, ka maize nav maize, bet maizes izstrādājums. Iemērkta pienā un uzcepta, kļūst par mazliet apceptu, bet vidū lipīgu šļuru. Man apnika ar maizēm eksperimentēt, lai atrastu, no kā var uzcept pienmaizītes. No pašceptās - daudzmaz, no Kungu maizes ar mokām, no lielākās daļas - nevar. Normālas šķiedras nav.
Bērnībā, pagalmā spējējoties, gājām uz veikalu un pirkām baltmaizi un limonādi. Baltmaize, svaiga, silta, kraukšķīgu garoziņu... Limonāde pret nodoto skvērā savākto alus pudeli... :D
No bērnības atceros biezpiena pončikus. Ja nebūtu ņemtne ar eļļas podu, taisītu biežāk.
Sakults olas dzeltenums ar cukuru. Ar dakšiņu kults...
Sambuks. Olas baltums ar cukuru un ogām, sakults gandrīz līdz "griez-ar-nazi" stadijai. Ar pienu. Nesen uztaisīju, sapratu, ka "Vecgada pieaugums" nevis nāk straujiem soļiem, bet lec virsū kā cunami. :D
Kondensētā kafija ar pienu un cukuru no bundžiņas. Varēju izēst ar karoti.
Vārītas kondensētā cukurpiena bundžas - māte šķendējās, bet paretam atļāva [mantu ķēzīt un 2 stundas vārīt! Šausmas!].
Burkāns no dobes, kam vispirms apgrauž ārpusīti, pēc tam saldo serdi.
Reti, bet trāpījās veikalā leduszivis. Vienkārši cepām uz pannas. Jaunajos laikos vienu reizi Sky esmu nopirkusi, vairs nekur neredzu. Žēl. Izcili garšīgas ziemeļjūru zivis, viena asaka pa vidu, nekādu sīko draņķību.
Vēl Cēsīs bija kafejnīca, kur tirgoja "brūnās kūciņas" - ar šokolādes smāķi virsū. Obligāts Cēsu ieēdums. Tās kafejnīcas ārpusi vēl tagad atceros, atrašanās vietu droši vien nespēšu restaurēt.
Biezpiena torte - sastāvā selgas cepumi, biezpiens un marmelāde .... neatceros ne recepti, ne kas vēl bija klāt (iespējams nekas), bet tā bija garšīgākā torte
Ā, šito es sīkajiem uz jubilejām taisu. Ēd un laizās. :)
-
Un vēl.
Baltmaizes batons bija par 12 kapeikām, bet par 13 ar rozīnēm. Vasarās gāju tantei līdzi tirgoties uz Mellužu tirgu. Tur ap 12-iem atveda siltu maizi. Tad rozīņmaizes kukulīti uz pusēm noēdām.
-
Kā man nesen gribējās Nīcas trubiņu!
Tādas īstas bērnības garšas grūti izdalīt. Pat liekas, ka viss bērnībā bija garšīgāks...
Putraimdesas noteikti, māsīcas tēva gatavotais buberts (nekādu ķīseli nevajadzēja :) ), vecmāmiņas tēvarausis (rupjmaizes kukulis ar ieceptu speķa-sīpolu kārtu vidū, baltmaize (tādu baltmaizi, kā kādreiz cepa Saldus maizeskombināts vairs neesmu ēdusi) ar zapti un pienu, badapankūkas... taču visinteresanākā garšu kombinācija bija otras vecmāmiņas bērnības našķim - ķieģelītis ar no žāvgaļas čurkstinātu tauku kārtiņu un cukuru pa virsu.
-
Kondensētā kafija ar pienu un cukuru no bundžiņas. Varēju izēst ar karoti.
Oooo, jāāā, mamma parasti no manis un māsas slēpa to bundžu, jo tiklīdz bija vaļā, tā vakarā bija tukša un bļāvieni no mammas puses pa visu māju :rofl:
-
Daudz kas no jau nosauktā.Vēl sķinķa maizītes. Vārītais sķinķis uz baltmaizes. Tagad analoga produkta nav - ne sķiņķa , ne maizes. Selgas cepumi ar...sviestu un tēju. Riktīgas auksta sviesta sķēpeles, daudz sviesta! Rupjmaize, daudz skābākrējuma, ķiploks,sāls.
-
Un vēl.
Baltmaizes batons bija par 12 kapeikām, bet par 13 ar rozīnēm. Vasarās gāju tantei līdzi tirgoties uz Mellužu tirgu. Tur ap 12-iem atveda siltu maizi. Tad rozīņmaizes kukulīti uz pusēm noēdām.
Lētais baltm.kukulītis maksāja 12 kap., bet dārgais (no labākiem miltiem) 22 kap., to es toč atceros. Vienreiz mamma iedeva 22 kap. lai aizskrienu pēc labās baltmaizes, bet es sadomāju ieekonomēt priekš kino un ietaupīt 10 kapeikas un nopirku lēto, bet mamma uzreiz atšifrēja jau pēc kukulīša izskata, jo tas bija arī biku mazāks un milti pelēcīgi. Vēl no gardām maizēm atceros mazos graudu maizes kukulīšus par 6 kap. un karašiņu, liekas, ka maksāja 16 kap.
Un vēl es atceros, ka paciņās toreiz biezpiens bija kā biezpiens nevis kā tagad daudzos ražojumos smalki saberzta putrai līdzīga masa.
-
6 kapeiku pilngraudu kukulīši! :yes: ar aukstu pienu!
-
"Nīcas" kūkas arī atceros,arī "Lunas", bet biežāk kūkas gāju pirkt konditorejā "Daile", kas atradās uz Kr.Barona ielas, tur bija viņu slavenās biezpienmaizes, kūkas Daile, Pārsla un krēmšnites. Svinībām arī vecāki biežāk pirka kūkas kastītēs, ja no tortēm, tad biežāk "Draudzību", "Pārslu" vai "Lunas" tortes.
-
"Daile", kas atradās uz Kr.Barona ielas
:yes: :yes: :yes:
-
Bija tāds laiks sešdesmitajos gados, kad nebija baltmaizes. Tikai skolā dalīja katram vienu tādu mazu baltmaizes kukulīti "saiku''. Turpat skolā arī noēdās. Labi bija, kad iekrita virtuves dežūra - varēja dabūt tos kukulīšus, kas būtu pienākušies slimajiem. Veikalos praktiski tikai ķieģelītis bija nopērkams.
-
Lētais baltm.kukulītis maksāja 12 kap., bet dārgais (no labākiem miltiem) 22 kap., to es toč atceros. Vienreiz mamma iedeva 22 kap. lai aizskrienu pēc labās baltmaizes, bet es sadomāju ieekonomēt priekš kino un ietaupīt 10 kapeikas un nopirku lēto, bet mamma uzreiz atšifrēja jau pēc kukulīša izskata, jo tas bija arī biku mazāks un milti pelēcīgi.
Es šmaucos citādi. Bija jāpērk 200g sviesta, 200g siera. Pirku 150g. Neatšifrēja mani.
Saviem bērniem arī grūtajos laikos devu kaut nedaudz kabatas naudas.
-
baltmaize ar skābu krējumu un cukuru
-
Es šmaucos citādi. Bija jāpērk 200g sviesta, 200g siera. Pirku 150g. Neatšifrēja mani.
Saviem bērniem arī grūtajos laikos devu kaut nedaudz kabatas naudas.
Es gāju nodot tukšās piena, krējuma un kefīra pudeles un tā man bija naudiņa priekš kino. Mamma bija skopa uz kabatasnaudas došanu, kaut toreiz jau daudz nevajadzēja, - kino biļete maksāja dienas seansos 25 kapeikas, bet vakara 35 (izņemot kino Palladium un Rīga dārgāk -50 kap.) Tēvs man deva kabatas naudiņu, bet es to biežāk izpirku grāmatās vai kādos kārumiņos. Un pati nekad neprasīju, -tā biju audzināta.
-
Karaša. Svaiga [jo citāda nemēdza būt, maize plauktos līdz otrai dienai nestāvēja.] Ar sviestu.
Karašas vairs nav. Nevienai graudu u.c. maizei nav tās garšas. Tās gan žēl.
-
Nedaudz apkaltusi baltmaize ar pienu: krūzē sagriež gabaliņos baltmaizi un aplej ar pienu.
Uz pannas karsē maisījumu: krējums+cukurs, kamēr sanāk ķepīga masa.
Rupjmaizes ķieğelīti pirkstos saspaida bumbiņā - garšo citādi nekā parasta šķēle.
Pankūkmasas gailenītes ar pūdercukuru - nu tas bija Kaut Kas!!!!!
-
Nezinu neko par "karašu". Biju domājusi, ka tā ir biezputra . Ta sanāk, ka tā ir maize?
-
Karaša bija kaut kas uz saldskābmaizes pusi, bet tikai garšīgāka. Mūsu maizes veikalā to gadījās nopirkt vibiežāk siltu, kad tā bija tikko izcepta vai arī nemaz, jo to pirmo izpirka. Mēs to visbiežāk ēdām, pārziestu ar sviestu un kopā ar svaigu (trekno, ne lieso) biezpienu, kas bagātīgi sajaukts ar skābu krējumu. Dažreiz ar lociņiem vai redīsiem. Vēl tagad to Karašas garšu atceros. Tiešām, bērnības garša. :)
-
Pirms pāris gadiem es kaut kur redzēju karašu. Bet nenopirku. Man liekas, vai tas nebija Limbažu maiznīcā
-
Pirms pāris gadiem es kaut kur redzēju karašu. Bet nenopirku. Man liekas, vai tas nebija Limbažu maiznīcā
Limbažniekiem tā ir apaļas formas plaucētā saldskābmaize, ja nemaldos. Vismaz es neesmu pamanījusi viņiem maizīti ar nosaukumu Karaša, bet viņu produkciju es labi pazīstu.
-
Kubiņos sagriezta rupjmaize, iebērta pienā ar cukuru.
Cukurūdenī vai cukurpienā mērcēta un apcepta baltmaize
Melleņu vai rabarberu klimpas.
Pupiņu un skābeņu zupas.
Vārīti kartupeļi ar sēņu mērci.
Gotiņā savārīts skābais krējums ar cukuru (krietni ātrāks process kā piena+cukura savārīšana)
-
Avīzē krāsnī cepta siļķe ar vārītu kartupeli. Skābu kapostu zupa ar karašu. (Bija vienu laiku Rīgā dabūjama Daugavpils paļaņica - stipri līdzīga). Tējas kūka (ja nokasīja riekstus no maliņas - tie man negaršoja). Ķieģelītis ar kefīru vai rjaženku. Kvass no mucas! Riebīgi tekoši-kūstošais briketīšu saldējums. Monpasjē ledenītes. Asinsdesas. Aknudesa. Šokolādes biezpiena sieriņi, kuriem šokolādi varēja ATLOBĪT ar karoti. ''Kokošja juha'' - burtiņu zupa. Piena zupa ar kartupeļu klimpām. Biezais piena ķīselis ar ābolu sulu no trīslitrenes. Ūdenskliņģeri un žagariņi - mājās cepti. Kartupeļu sacepums ar malto gaļu vidū. Kartupeļu pankūkas ar krējumu. Plānās pankūkas, kuras sarullēja un mērcēja bļodelē ar škvarkām. Kūpinātas reņģes un lucīši. Jā... cīsiņi un doktordesa. Ugličas siers.
-
Karaša nu reiz ir tā maize, kas man nepietrūkst. Negaršoja, likās sausa un asa
-
Avīzē krāsnī cepta siļķe ar vārītu kartupeli. Skābu kapostu zupa ar karašu. (Bija vienu laiku Rīgā dabūjama Daugavpils paļaņica - stipri līdzīga). Tējas kūka (ja nokasīja riekstus no maliņas - tie man negaršoja). Ķieģelītis ar kefīru vai rjaženku. Kvass no mucas! Riebīgi tekoši-kūstošais briketīšu saldējums. Monpasjē ledenītes. Asinsdesas. Aknudesa. Šokolādes biezpiena sieriņi, kuriem šokolādi varēja ATLOBĪT ar karoti. ''Kokošja juha'' - burtiņu zupa. Piena zupa ar kartupeļu klimpām. Biezais piena ķīselis ar ābolu sulu no trīslitrenes. Ūdenskliņģeri un žagariņi - mājās cepti. Kartupeļu sacepums ar malto gaļu vidū. Kartupeļu pankūkas ar krējumu. Plānās pankūkas, kuras sarullēja un mērcēja bļodelē ar škvarkām. Kūpinātas reņģes un lucīši. Jā... cīsiņi un doktordesa. Ugličas siers.
Camma, Tu esi bijusi viena liela izēdāja bērnībā ! :)
-
Jūrmalā pēc treniņa obligātais pirkums bija puskukulis rozīņu baltmaizes un pepsikola. Lai līdz Rīgai vilcienā ir ko ēst
-
Ādažu kartupeļu salmiņi un pepsikola klāt, tas viss pirkts autoveikalā, kad kaut kādu iemeslu dēļ parastais ciema veikals ilgāku laiku bija slēgts.
Tantes ceptās drumstalkūkas - perfekta mīklas, upeņu ievārījuma un drumstalu attiecība.
-
Jā, Ādažu salmiņi ... tagad tādu nav...
Tas kas ir tagad - "Tis nav tis , tis ir drugijs "
[attachment deleted by admin]
-
Protams,arī man,daudz kas no tā,te minētā bija seno dienu kārumi.
Kā īpašu kārumu,ko mamma taisīja viesībām bija "peldošās saliņas"-olu-vaniļas mērce ar pienā apvārītām kulta olbaltuma piciņām. Piciņas lai ēd citi,bet tā mērce,ja būtu ļāvuši ,izēstu visu bļodu.
Baltmaizes šķēles vēl tagad,šad tad brokastīs-apmērcēju sakultā ,sagaršvielotā olā,un cepu zeltainas,sanāk ļoto labi,parasti no Kungu maizes.Pienu nelieku.
Laikam ne visai svaigs biezpiens,cepts uz pannas,zināmā stadijā kļūst tāds staipīgs,man garšoja,kā uzkoda.
-
Ādažu salmiņus ļoti labi atceros, jo kaut dzimusi rīdziniece, Ādažos ļoti ilgi nodzīvoju, un starp citu, nemaz visur veikalos nebija pieejami tie salmiņi. Bet es neteiktu, ka tos atceros ar labām atmiņām, jo tiem vienmēr bija ļoti specifiska eļļas piegarša, iepakojuma maisiņš arī parasti taukains pat no ārpuses, un vienreiz nopirkām salmiņus, kas vispār garšoja pēc mašīnu eļļas. Bet bizness agrofirmai Ādaži ar tiem salmiņiem bija baigi labais -uz Krieviju exportēja vagoniem un nespēja pat piegādāt, cik prasīja, bet parēķiniet, cik tam ražojumam bija zema pašizmaksa, ja pat veikalā kartupeļi maksāja tikai 10 kap/kg, bet Ādaži kartupeļus paši audzēja.
-
Nemaz netaisos rēķināt kartupeļu salmiņu pašizmaksu :), bet to gan atceros, ka tie nebija visu laiku visos veikalos, tādēļ jau bija tas prieks, ka autoveikalā varēja nopirkt par 15 kapeikām, man šķiet.
-
Ja tā labi padomā, tad drīzāk gan tēma būtu jāsludina tieši otrāda - kas nepatika/negaršoja bērnībā. Jo tagadējās pizas/zampas/erzaci ne tuvu nestāv tam, kas bija toreiz.
Man negaršoja biešu zupas. Līdz kamēr gados 14-mit kā ar mietu - bams!- tas taču garšīgi! Vemstījos no zirņu biezputras ar gaļas ''baranku'' Krāļa Mrāksa un "Krisa barona sjela'' stūrī. Tagad labprāt ko tādu ieķamsātu... Vispretīgākais bija zivju tefteļi tomātu mērcē ar lociņiem un krējumu - brrr.. bet tas tā vēl šobaltdien - neiet kopā zivs un saldena tomātu mērce.
-
vispretīgākais bija zivju tefteļi tomātu mērcē ar lociņiem un krējumu - brrr.
:D Es jau čatā rakstīju, ka šis bija viens no bērnības gardumiem. vēl tik kārtīgu baltmaizi ar sviestu klāt. Bet tie tefteļu konservi bija dažādi (vai ražotājs, vai partija pie vainas, nezinu) - garšīgi un ne pārāk.
-
brīnos par karašu..oky..ēst jau varēja ..bet cik nu es atceros...tad nekāda sakara ar saldskābmaizi ... :scratch:
man šķiet, tā bija tāda sēnalu maize.... jeb arī dikti rupa maluma miltu maize... man galīg nepatika ... bet vecvecāku mājās bija lielā vērtē.
tefteļi ar krējumu un dillem/lociņiem arii tagad man gardums.
un vēl ko atcerējos...lauku tortes :) mega lielas un treknās un taadas kas mutē kūst ..ar sviesta rozēm , krēma kārtām un dzērveņu zapti un mazām dzintara marmeladītēm rožu vidos. kā man tādu gribās... es visā Latvijā meklēju cepēju, kad taisiiju savu kāzu balli... domaju pofig..vedīšu kaut no otras latvijas malas,ja buus kas man tādu uzcepj... likās,ka atradu... beigās vienalga nebija tas ... pat pēc skata nebija tas... tāda vilšanās ka riepj :( :cry:
-
Karašu cepa no miežu! miltiem, ne kviešu. Un klāt bija klijas. Tagadējo kliju maižu priekštece, tikai ar nopietnāku vērtību. Baigā fane nebiju, bet reizēm svaiga ar sviestu bija laba.
-
Man karaša galīgi negaršoja, bija pēdējā vietā aiz rupjmaizes, baltmaizes un saldskābmaizes, likās tāda rupja un sausa
-
Karašu vajadzēja ēst tikai svaigu un ar smuku sviesta kārtu, tad bija mmm...
-
vienā lielā vecāsmammas jubilejā bija tādas tortes -viena balta, otra šokolādes. Cepa mana tante, 2 duči olu, lauku saldais krējums utt.bet nekādas īpašas rozes noteikti nebija. Bet tā garša!! Tālāk stāsts bēdīgāks -tādas vēdergraizes pēc 3 vai 4 gabaliņu apēšanas mūžā vairs nav piedzīvotas!
-
Karašu vajadzēja ēst tikai svaigu un ar smuku sviesta kārtu, tad bija mmm...
ouč, aš siekalas saskrēja. Svaiga karaša bija ar kraukšķīgu garoziņu. Sviests, tad vēl doktordesa mmm
-
Cepta (veca) baltmaize, pārkaisīta ar cukuru. Labības "kafija" vārīta pienā. Pankūkas pusbiezās. (c) vecmamma
-
man karasha baigi garshoja... i bez visa sviesta...
tagadeejai nav taas garozinjas "keaukshkju simfonijas" (c) Gardeedis