Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Literatūra => Tēmu iesāka: taj 2017. gada 27. marts, 13:34:46
-
Kādi ir jūsu lasīšanas paradumi?
Uzvedinošie papildjautājumi...
- Kur (istabā, virtuvē, gultā, pie galda, braucot vilcienā vai autobusā) vislaprātāk lasāt?
- Vai lietojat kādas īpašas grāmatzīmes jeb papīrīšus, kas patrāpās pa rokai?
- Cik ātri sanāk ielasīties grāmatas notikumos?
- Vai mēdzat pirms lasīšanas ielūkoties pēdējā lappusē, lai gūtu ieskatu, kādas būs beigas?
Viss par un ap to, kādi ir lasīšanas mazie rituāli, ko piekopjat. Kas ir tas, ar ko asociējas lasīšanas process, ko sanāk visvairāk izbaudīt.
-
Agrāk vairāk sanāca lasīt kaut kur braucot, bija tāda īpaša sajūta, iekārtojoties vilcienā un atverot grāmatu. Tagad retāk braukāju, bet joprojām ar siltumu nolūkojos, ja redzu, ka kāds lasa.
Lasu vakaros istabā, kad jau velk uz snaudu. Par grāmatzīmēm dažreiz izmantoju pastkartītes. :)
Faktiski grāmatas notikumos vai nu uzreiz sāku iejusties vai arī jaušu, ka neaizies un nemokos. Tam pat nav tāds iemesls, ka neinteresē, bet kopējā tā brīža dzīves noskaņa, vēlme konkrētajā posmā vairāk iegrimt kādā romantikas vēstījumā vai arī pavelk uz psiholoģisko literatūru jebšu kārojas kādu detektīvromānu. Bet arī rakstības valodai ir nozīme. Liktu pat vienādības zīmi starp sižetu un valodu. Nākamais arī svarīgais - grāmatas noformējums: burtu lielums, fonts, izkārtojums. Ir gadījies lasīt, jo tik ļoti piesaistīja valoda un noformējums, ka aizgāja. Bet, protams, biežākais, atkarībā no noskaņojuma.
Viena pazīstama meitene vienmēr izlasa beigas (kādas pēdējās 3 lappuses), jo esot svarīgi, lai noslēdzas labi. Ja beigas drūmas, tad viņa sliecas nelasīt vispār to grāmatu. Bet es tomēr palieku pie tā, ka man ir svarīgi iepriekš nezināt beigas, lai varu dzīvoties patīkamās gaidās, kas nu būs...
-
Lasu: transportā (apsēžos un pilnīgi iegrimstu citā pasaulē); visai bieži - ēdot; vannā. Darbā, izejot ārā uzsmēķēt. Brīvā dabā - jūrmalā, pie upes, ezera.
Man ir interesanti grāmatvāki - labā puse pagarināta, kas jāizmanto kā grāmatzīme.
Nepatīk grāmatas, kurās nevaru diezgan ātri ielasīties. Bet tādas laikam gadās diezgan reti.
NEKAD neielūkojos grāmatas pēdējā lapā. Tiesa gan, ir bijuši gadījumi, kad ielūkojos otrajā lapā:)
Grāmatu nosaukumus visai bieži atrodu šajā forumā. Paldies jums par to! Tikko, pateicoties ierakstiem forumā, izlasīju "Dievs vienmēr ceļo anonīmi". Patika ļoti.
Nav paradums izlasīt grāmatu līdz beigām, ja tā nepakam neinteresē. Varbūt tā ir kļūda.
Grāmatveikali - mani mīļākie veikali.
-
Lasu mājās, klusumā un mierā. Parasti vakaros pirms gulētiešanas, bet varu lasīt arī citos brīžos, kad gribas atslēgties no visa. Labprāt lasu, braucot vilcienā vai autobusā, ja jābrauc ilgāk par stundu. Arī ceļojumos ņemu līdzi grāmatas, ko palasīt. Automašīnā gan nevaru lasīt, lai gan pie stūres man nav jāsēž.
Lietoju grāmatzīmes, jo man nepatīk gadījuma papīrīši.
Parasti jau es ātri ielasos notikumos. Ilgākā ielasīšanās man bija ar "Troņu spēļu" 1.grāmatu (pārējās neesmu lasījusi), kur īsti neko nesapratu pirmās 200 lappuses. Ar atsevišķiem izņēmumiem es tomēr visas grāmatas izlasu līdz galam.
Jā, es mēdzu ieskatīties pēdējā lappusē. To daru nevis tāpēc, lai detektīvstāstā uzzinātu vainīgo, bet lai noskaidrotu, vai galvenais varonis "davilks" līdz grāmatas beigām. :) Parasti iemetu acis beigās, kad grāmata ir izlasīta pusē.
-
Man ir interesanti grāmatvāki - labā puse pagarināta, kas jāizmanto kā grāmatzīme.
Hehē, man arī tāda paša principa grāmatu apvāki, ļoti parocīgi. :)
-
Hehē, man arī tāda paša principa grāmatu apvāki, ļoti parocīgi. :)
Arī šeit mūs nevarēs atšķirt :smoker:
-
;)
-
Viena pazīstama meitene vienmēr izlasa beigas (kādas pēdējās 3 lappuses), jo esot svarīgi, lai noslēdzas labi.
Detektīvos nekad, bet citām grāmatām parasti izlasu beigas, lai apmēram, kā Luīze rakstīja noskaidrotu, vai galvenais varonis "davilks" līdz grāmatas beigām
nu un vispār - kam gatavoties.
Grāmatas, kas nepabeigtas, atceros divas - Tomasa Manna "Jāzeps un viņa brāļi" un Džeimsa Džoisa "Uliss". Pēdējo ceru tomēr kaut kad izlasīt.
Grāmatzīmes pēdējā laikā ir atklātnītes.
-
1. He, he. Visbiežāk - tur, uz kurieni karaļi kājām iet.
-
Kur (istabā, virtuvē, gultā, pie galda, braucot vilcienā vai autobusā) vislaprātāk lasāt?
Lai lasiitu paarvietojoties jaabuut nu ljoti interesantai lasaamvielai. Autobusaa nekad nelasu, jo man tad viss "griezjas" un lai nenovemtu sevi un graamatu - izvairos. Vilcienaa lasu, bet tomeer paarsvaraa vakaros gultaa.
Vai lietojat kādas īpašas grāmatzīmes jeb papīrīšus, kas patrāpās pa rokai?
Kad nopirktaas graamatziimees kaut kur mistiski pazuud (vai aizkriit aiz gultas) ir gadiijies arii WC papiiru lietos kaa graamatziimi :D
Cik ātri sanāk ielasīties grāmatas notikumos?
taa kaa es paarsvaraa peerku tikai taas graamatas un autorus, kuras mani uzrunaa un 98% detektiivus, tad aatri.
Vai mēdzat pirms lasīšanas ielūkoties pēdējā lappusē, lai gūtu ieskatu, kādas būs beigas?
NEKAD!!! Vispaar nesaprotu tos kuri taa var izdomaat dariit :rat:
-
1. He, he. Visbiežāk - tur, uz kurieni karaļi kājām iet.
Tad Tev baisi ilgi jāsēž, kamēr romānu izlasi :D
Ka tik zarna neizkrīt... ;)
-
* Man ir tāda ērta vieta -lielais klubkrēsls, kājas uzstutētas, klēpī spilvens, uz tā grāmata. Aizmugurē stāvlampa, ar regulējamo lukturīti, lai spīd tieši uz grāmatas. (man apgaismojums ļoti svarīgs). Gultā kaut kā tik ērti iekārtoties nevaru. Tādēļ dažreiz lasu vnk sēžot pie galda, kā skolā. Ēdot lasu, atstutējusi grāmatu. Senāk, kad braukāju ar vilcienu, vienmēr lasīju -tas bija tik jauki.Arī tagad, ja braucu, ņemu līdz kādu paplānāku. Kaut kādu vieglo literatūru ņemu līdz uz pludmali, kaut gan bibliotekas grāmatas ar smiltīm piebērt tiešām ir ļoti nesmuki
*parasti kartiņas, ja nav -vienalga, kas. Spēju atcerēties lappusi arī bez zīmes.
*Ja ilgstoši nevaru ielasīties, sāku šķirstīt uz priekšu, ja tad nekas neaizķer, tālāk nelasu. Beigas dažreiz ielūru
* dažreiz lasu vairākas grāmatas vienlaikus, bet tad parasti viena ir mazāk aizraujoša
*papīrs, burtu izmērs, atstarpes ļoti svarīgas. Tādēļ vairs īsti nevaru rokās paņemt padomju laikā drukātās -tagad tikai var īsti ieraudzīt, uz kāda avīžpapīra, sīkiem burtiņiem, saspiestām rindiņām padomju vara aplaimoja savu "vislasošāko tautu pasaulē". Bet pārspīlēti mākslinieciskās man arī īsti nepatīk
*tualetē -nekad, man ar vēderu viss kārtībā
-
Vai, lasītprieks un lasīšanas paradumi :)
Visbiežāk un visvairāk sanāk lasīt tomēr gultā, kaut zinu, ka tas nav diez ko veselīgi, bet ir tik forši palasīt, tad nolikt grāmatu turpat blakus gultas stūrī, noņemt brilles, nodzēst gaismu un doties uz miega zemi.
Ļoti ērti ir lasīt pie galda, patīk, īpaši, ja ir kāda smagāka grāmata.
Man smieklīgākais grāmatu lasīšanas paradums ir lasīt zobus tīrot - tad arī smuki var pucēt zobus ne tikai 2 minūtes kā tiek ieteikts, bet arī 10 :)
Autobusā mēdzu šad tad Kindlē palasīt, bet lielākoties aizmiegu... Ļoti atkarīgs no šofera braukšanas stila, drukātās grāmatas braucot pilnīgi noteikti nevaru lasīt.
Grāmatzīmes? Ir gan grāmatzīmes, gan mēdzu pastkartes izmantot, gan kādu čeku vai ko citu tikpat parocīgu.
Jā, mēdzu ielūkoties grāmatas beigās. Mēdzu arī dažkārt pāršķirstīt grāmatu ātri, lai zinātu, ar ko beigsies, ja labi uzrakstīta, atgriežos un izlasu kārtīgi.
-
Dažreiz paņemu kaut kādu grāmatu, atveru un lasu - ja uzrunā tie pāris teikumi, tad ņemu ciet. 90% nostrādā.
Bieži lasu un domāju - o, šitais jāatzīmē, jāizraksta. Slinkuma dēļ to neizdaru. A žēl.
-
Visbiežāk ir tā - paņemu grāmatu, sāku lasīt un paralēli aizpeldu savās domās. Pēc pāris lappusēm saprotu, ka neko no izlasītā neatceros, šķiru atpakaļ un lieku nost. Viss, jāguļ :)
-
Es vienīgā tāda nepareizā, kura ieloka lappuses stūrīti?
-
Cik nu vsp lasu, tad gultā. Vai elektroniskās arī, ja kkur sanāk gaidīt ilgāk nekā bijis paredzēts. Sabtransu tādos apmēros nelietoju, vadot auto, nelasu.
Vispār maz lasu.
Par grāmatzīmi papīra grāmatā varu iemest jebko - no bibliotēkas kartiņas līdz kkādam čekam.
-
Bibliotēkas grāmatām IMO ir būtisks trūkums. Netīras un novazātas. Piemēram, pe'dējai neesmu pieķērusies un iespējams nepieķeršos, gan tāpeč ka interese zudusi - vajadzēja laikam tad visu sēriju no sākuma lasīt, bet es pēdējo sērijas grāmatu jau esmu izlasījusi. Aber šī ir kkur no vidus.
Grāmatai gan būtu jābūt viengabalainai un lasāmai pašai par sevi arī tad, ja clv visu sēŗiju izlasīt nevēlas... bet laikam nav tas gadījums. It kā tie paši tēli tiek atkal aprakstīti un gana plaši, bet man jau bija radies cits iespaids.
Un jā, es to grāmatu vnk gultā negribu ne pie kā piespiest - reāli brūna un netīra. Apliku ap vākiem pārtikas plēvi, bet vienalga negribas turēt rokās. Tad jau labāk elektronisko versiju kkur atrast, tad vrb tomēr palasītu.
ŠAi laikam pašķirstīšu beigas un atdošu atpakaļ. Ja es ieskatos beigās, tad visticamāk, jau de facto esmu izlēmusi, ka visu starp to vietu, līdz kurai esmu tikusi, un beigām negrasos lasīt.
-
Cik labi, ka es parasti esmu viena no pirmajām, ja ne vispār pirmā lasītāja!
-
- Lasu pārsvarā gultā. Zinu, ka guļus nav pareizi, bet tad var apvienot kaifus. Ja vēl blakus šķīvis ar zaļiem, kraukšķīgiem āboliem... :)
- Par grāmatzīmi var tikt izmantota adāmadata, zīmulis, manikīra vīle, bet reizēm mana vienīgā un ļoti glītā īstā grāmatzīme.
- Cenšos no paša sākuma iebraukt tēmā - kurš ir kurš. Reizēm nākas vairākas reizes sākumlapas pārlasīt, lai saprastu, bet vajag, lai būtu skaidrība tālāk. Savādāk sabojāta bilde.
- Grāmatas beigās neskatos. Punkts! (bet zinu kādu, kas to dara) :faint:
-
Es vienīgā tāda nepareizā, kura ieloka lappuses stūrīti?
Gadās, gadās, bet tikai manās grāmatās, ne bibliotēkas vai no draugiem palienētās grāmatās, un diezgan veiksmīgi šo paradumu izskaužu.
-
Zaimotājas :rat:
-
Oi, man arī ieaudzināta pietāte pret grāmatu kā objektu :),
sākot no koka, kurš audzis, beidzot ar darbu, lai grāmata taptu.
Nepatīk nošmurkātas ar nolocītiem stūriem.
Bibliotēku grāmatās bieži paralēli var “lasīt“ arī tautas ēdienkarti. :)
Cik varu, tik no publiskajām grāmatām izvairos, bet reizēm nav variantu, diemžēl.
-
Cik labi, ka es parasti esmu viena no pirmajām, ja ne vispār pirmā lasītāja!
Es arī cenšos tāda būt. :) Lai gan nevarētu apgalvot, ka vecāka izdevuma grāmatas RCB būtu ļoti bēdīgā stāvoklī.
-
Tagad jau pavisam apskretušās bibliotēkas kaudzēm noraksta. Paliek kaut cik lietojamās vai arī vērtīgās un uzmanītās lasītavās. Ir redzēts, ka grāmatu vākus mazgā arī ar ziepēm, lai noņemtu traipus un smakas. Cilvēki ir dažādi. Neko darīt.
Pati parasti grāmatas ielieku maisiņā un tad tik somā, lai negadās ar kaut ko apskādēt, pēc tam uz naktsgaldiņa, un kopumā miers. Kādas paņemu, tādas tadodu. Ar to vien, ka lapas pāršķirstītas lasot. Kas arī ir grāmatas sūtība.
-
Uz populārajām jaunajām ir milzu rindas. Aber populārās vecās ir brūnām malām utt. Un kur prāts kkādu Jū Nesbē kvai ņemt bibliotēkai mīkstajos vākos?! - apskretuši vāki un netīras lapu malas :( Vai tad tiešām nevarēja vismaz cieto vāku versiju ieprikt? Tā nu būtu tā retā situācija, kur cietie vāki tiešām atmaksātos. Vai arī tie paperbacki ragulāri jānoraksta.
Cita, ietajos vākos, nebija TIK novazāta. OK, jaunāka arī biku...
-
1) mikriņā, uzgaidāmajās telpās pa dienu, gultā pirms miega vakarā.
2) pazīstamie zina, ka es kolekcionēju grāmatzīmes..man var dāvināt, vest no ceļojumiem utt. labāk pierakstu lpp numuru telefonā, bet papīrus, čekus grāmatā - fuj
3) dažādi, atkarībā no sava psihoemocionālā stāvokļa un teksta žanra, gadās pa vairāki lāgi lasīt vienu un to pašu
4) nekad.
Veikalā patīk atšķirt jebkurā lpp un palasīt, saprast, ir mana grāmata vai nav. Parasti uzšķiras tieši tajā mirklī kkas aktuāls, par kko runāts vai domāts utml. Mistiski saviļņojošs mirklis.
-
Tas ir mīts par apskretušām biblenes grāmatām, var redzēt, ka Tex sen nav apmeklējusi bibliotēkas. Es arī pārsavrā lasu tikko kā no pannas nākušās grāmatas un nav gadījies ne ēdienkarti, ne pīpjus sajust.
Agrāk lasīju visur un vienmēr, bet tagad nespēju tik ļoti koncentrēties, kaut kā neprotu vairs arī ēdot lasīt un autobusā. Lasu mājās un vienmēr gultā, arī ja dienā lasu, nevaru iedomāties sēdēt pie galda lasot. Lapas nekad neloku, par grāmatzīmi lietoju visu ko, kas tik gadās pa rokai tajā brīdī. Nekad nelasu beigas, ja nu iemetu aci, vai varoņa vārds vēl parādās uz beigām, bet ļoti uzmanīgi - lai neuzzinātu saturu :D
Kādu grāmatu ņemt - to jau īsti lasītāji, jau rokā paņemot, saprot, kura ir tava un kura nav :)
-
Aha, baigi sen. Tāda kā reiz mājās uz galda stāv :faint:
Tak rakstīju, ka šai pārtikas plēvi apliku, bet vienalga šķiet netīra.
Došu vien atpakaļ.
-
vislabāk lasās guļus stāvoklī. tagad pat iepirku tādu klubkrēslu ar pagarinātu sēžamdaļu - lai var kājas izstiept un atzvelties. burvīgi. tagad tik daudz ko drukā, ka bieži lasu vairākas vienlaicīgi. beigas neskatos. agrāk visu izmocīju līdz galam, arī ja nepatika. tagad gan lieku malā, ja nelasās.
patīk lasīt ēdot. (un neciešu, ja kāds traucē...)
ir skaistas grāmatzīmes, bet vispār loku stūrus. savām un bibliotēkas grāmatām (jā, tā es daru).
grāmatai vislielākā atzinība ir, ka to lasa. tāpēc grāmata var būt nolietota, nav pātrspīlēti jāsaudzē. nu, izņemot kaut kādus bibliogrāfiskus retumus vai ko ļoti māksliniecisku un daiļu.
vienmēr esmu pratusi abstrahēties no emocijām pret bibliotēkas grāmatu daudzlietotību. nu un? naudu taču arī daudzi lieto, bet nekas- mums tik un tā patīk :)
-
Ar grāmatām tomēr ir savādāk. Saprotu, ka salīdzinājums ar naudu nebūtu vienīgais. Tomēr ir būtiski, vai cilvēks palieto īsu brīdi (naudu) un pēc lietošanas mazgā rokas (publiskajās telpās ir daudz netīrības, kopumā ņemot, un rokas ir jamazgā, vizmaz pirms ēst gatavošanas un ēšanas). Grāmatas savukārt lasīs daudzi cilvēki, vairākas stundas turēs rokās, salīdzinoši tuvu pie sejas. Nav īsti patīkami, ja ir pleķi no kafijām, tējām, kas ieļoga arī nākamās lappuses vai vēl kādi nospiedumi, sasvītrotas ar rakstāmo rindiņas, ielocīti stūri, ar varu plēstas vaļā līmētās lapas.
Bet tā kā faraons rakstīja par klubkrēslu, cerams, lasīts tiek arī gana uzmanīgi (bez ēdienu traipiem uz lappusēm), jo klubkrēsls tak tāds, kurā atzvelties. :)
-
Par stūru nolocīšanu es tomēr esmu šokā...Nu nedariet tā...
Bet vienā no manām bibliotekām ir lasītāja, kas liek ļoti mazu, korektu zīmuļa ķeksīti rindkopu sākumā -parasti lappuses vidū. Vienreiz trāpijās, ka viņa bija pirmā -tad nu izspiegoju -esot ļoti zolīda dāma, juriste, acīmredzot tik precīza, ka ne rindiņu negrib lieku reizi izlasīt.
Vēl ir trāpijušās pāris grāmatas, kur tikpat rūpīgi pasvītroti visi rupjie vai "seksualie" vārdi -to gan es varu iztēloties tikai kā glūnīgu veci
-
Es stūrus nekad neloku, bet reizēm nenoturos un izlaboju grāmatā kādu gramatisku kļūdu (ja jau korektors nav bijis uzdevumu augstumos).
-
Atcerējos vienu sekssunlielpilsēta sēriju, kur grāmatu kluba sanākšanā uz grāmtām bija vīna glāžu nospiedumi. :D
-
Varu pat pieciest, ka bibliotēkas grāmata ir nedaudz apskretusi, bet nevaru ciest, ja smird pēc cigaretēm. Dažreiz pat vēl citādi visādi labi saglabātu. Tādas vispār nespēju lasīt. Tagad pat daru tā, ka pirms grāmatas ņemšanas to apostu, vai nesmird pēc cigaretēm. Diemžēl Nārai nav taisnība. Bibliotēkās diemžēl pietiek grāmatas, kas pabijušas kaislīgu smēķētāju rokās, diemžēl priekš manis nelietojamas....
-
Mīļākais lasīšanas veids, apvienojot vairākas baudas. Lasu gultā un ēdot (ja nav kkas tik gudrs, ka baigi jākoncentrējas- tātad nav baudas un izklaides)
Parasti lietoju grāmatzīmes, bet gadās arī pa kādam "vnk papīrītim". Ja gadās tā, ka nu nekā nav pie rokas, tad ielocu stūrīti, bet burtiski nemanāmu milimetriņu, lai neizskatītos pēc grāmatas bojāšanas, bet nejaušas, sīkas cūkaustiņas ;) Bojāju savējās, jo no bibliotēkas grāmatas neņemu, man identiska fobija kā tex, nespēju paņemt svešu cilvēku rokās, mājās, baudās pabijušu grāmatu. Izņemot variantu, kad grāmatas devēju zinu, pazīstu un viņa mājās spēju dzert no viņa krūzes un ēst ar viņa dakšiņu ;) Tādiem cilvēkiem arī uzticos aizdot savējās grāmatas.
Retu reizi gadās, kad apskatu grāmatas beigas, bet uzmanīgi, tāpat kā Nāra ;)
Kas tur vēl par jautājumiem bija?
Ā, mēdzu lasīt vairākas grāmatas vienlaicīgi - katrai noskaņai kas cits.
-
Man nav nekādu fobiju attiecībā uz svešu cilvēku lietotu dajebko. (katram sava karma,.. ups dzīve)
tagad lasu dikti maz , tā teikt lasīšanas paradumi dzīves laikā mainījušies kādas 20x.
šobrīd grāmatas lasu vannā, lai cik dīvaini tas arī neskanētu, šo netikumu pārņēmu no lielā puika...ja vannā iesāktā grāmata aizrauj ,tad turpinu lasīt gultā.... ja neaizrauj tad tā arī arī lasu tikai vannojoties, pēdējo (otrdienas ar moriju) lasiiju kādus pāris mēnešus ,jo viss bija tik zināms un paredzams,ka nevareeju saprast ko es te mokos, bet izlasiit vajadzeeja,lai buutu padarītā darba sajuuta un lai varu dot grāmatu prom..
ak vai ,ak vai nabaga meitene kas dabūja šo nešķīto vannā lasīto grāmatu :D :rofl: :suicide:
-
Nesatraucies, gan jau tai meitenei nav tik nešķīsta fobiju karma, katrs tādu nenopelna, tikai trakākie grēcinieki :clap:
Ak, pareizi, es arī mēdzu lasīt vannā (tikai un vienīgi ko baudai), bet tagad man diemžēl vannas nav.
-
Kādi ir jūsu lasīšanas paradumi?
Uzvedinošie papildjautājumi...
- Kur (istabā, virtuvē, gultā, pie galda, braucot vilcienā vai autobusā) vislaprātāk lasāt?
- Vai lietojat kādas īpašas grāmatzīmes jeb papīrīšus, kas patrāpās pa rokai?
- Cik ātri sanāk ielasīties grāmatas notikumos?
- Vai mēdzat pirms lasīšanas ielūkoties pēdējā lappusē, lai gūtu ieskatu, kādas būs beigas?
Viss par un ap to, kādi ir lasīšanas mazie rituāli, ko piekopjat. Kas ir tas, ar ko asociējas lasīšanas process, ko sanāk visvairāk izbaudīt.
1.Mājās - klubkrēslā, virtuvē, gultā...visgrūtāk bija iemācīties lasīt vannā, jo tur vajadzēja iekārtot speciālu galda lampu (uzmanīgi, lai neiekrīt vannā un kirdik!), atrast vietu, kur novietot mazu dvielīti roku slaucīšanai (pirms lapu pāršķiršanas), problēma vēl ir ieregulēt siltu ūdeni, lai kādu stundu var lasīt...tas ir vanna pilna ar ūdeni un drusk visulaik jānolaiž līmenis...un beigās vēl vajadzēja atrast biezu frotē dvieli, ko ieklāt vannā, jo vairāk kà stundu gulēt uz cietas emaljas ar nav ērti!....kad viss tas atrisinàts - tad var ilgi lasīt, nevajag aizmirst par alu vai vīnu....bet uzmanīgi ar alko, ka neieraujiet lampu vannà, sniedzoties pēc pudeles vai glāzes!:)
Sab.transportà lasu, ja tas nav pilsētas un ja ir ērts apgaismojums...diemžēl tur ir problēmas, ja nav līdz lukturītis.
2.Grāmatzīmes labprāt, arī kartiņas utt
3.Gràmatas beigas nekad.
2.
-
Šis, laikam ir briesmu offtopicis, bet varbūt kāds kādu Gēti nav izlasījis aiz bailēm no lampas vannā. Tad lūk - no špaņa drebināšanas līdz galerta stāvoklim nobeigties vannā nevar aiz tam, ka ir korķi. Redzot, kā lampa lido vannā var gan ar sirdi aiziet, jo ilgi kopta melīga teorija rada psiholoģiskas sekas. Tas ir banāls rakstnieku sacerējums, par ko tos tikai visādās Rakstnieku savienībās uzņem?
-
Mao- baiss oftopicījs- kā vairāku gadu pieredze ar visvisādiem medaparātiem rāda - sasvilst viss, kas vien vispār spējīgs sasvilt un tad beigās - svahhh! - izsit korķi....
-
Šis, laikam ir briesmu offtopicis, bet varbūt kāds kādu Gēti nav izlasījis aiz bailēm no lampas vannā. Tad lūk - no špaņa drebināšanas līdz galerta stāvoklim nobeigties vannā nevar aiz tam, ka ir korķi. Redzot, kā lampa lido vannā var gan ar sirdi aiziet, jo ilgi kopta melīga teorija rada psiholoģiskas sekas. Tas ir banāls rakstnieku sacerējums, par ko tos tikai visādās Rakstnieku savienībās uzņem?
Modēlejam - galda lampa iekrīt vannā, viegls infarkts un piķa tumsa...grāmata, protams, iekrīt vannā, vīna glàze krīt uz flīžu grīdas un sašķīst...melnā piķa tumsā, drebošām rokām un kājām, jāizkāpju no vannas , protams sagriežot kājas stiklos, jo neko neredz....tàlāk slapjš un pa pusei saziepējies , lien laukā kāpņu telpà pie korķiem - žanra likums, ka durvis aizcērtas, ziepjainā kāja paslīd un nomaucas...finālā slapjš, pliks ar asiņainu kàju , aiz slēgtàm durvìm ....labais, pa smuko! :)
-
Tad jau labāk beigts...
-
Tas laikam jautàjums pie lasīšanas paradumiem - jūs ar zīmuli bibliotēkas grāmatās kaut ko atzīmējiet, pasvītrojiet?
Man šad tad gadās šàdas grāmatas, kad šķiet kāds lasītājs ir gatavojis kādu konspektu vai varbūt rakstu...visvairāk ar zīmuli apstrādātà grāmata man trāpījusies ir Eko "Rozes vārds", arī Muktupāvelas šampiņjoni...
Un vēl...man šķiet viens slavens autors tieši provocē uz to....romāna beigās tiek uzdotas grafiskas mīklas, kurām varoņi dod atbildes, bet pēdējai mīklai atbildes navu!
Un tà mīkla ir uzdota lappuses augšà, kam tālāk seko tukša lapa līdz pašai apakšai...
Man bija kārdinājums ar zīmuli ierakstīt bibliotēkas grāmatā savu atbildi mīklai...būtu pirmais...un tad pēc pāris gadiem paskatīties, ko minējuši citi...tur tiešām daudz daudz tukšas vietas...
-
Tas laikam jautàjums pie lasīšanas paradumiem - jūs ar zīmuli bibliotēkas grāmatās kaut ko atzīmējiet, pasvītrojiet?
Nē, es tā nedaru. Ja neskaita, ka izlaboju acīmredzamas gramatiskas kļūdas. :) Bet reizēm ir gadījies bibliotēkas grāmatās redzēt, ka kāds ir pasvītrojis atsevišķus teikumus.
-
...izlaboju acīmredzamas gramatiskas kļūdas...
Luīze laikam skolotāja :D vai arī nerealizējusies skolotāja :D
-
Nē, nepasvītroju. Pa manam, ne-savas grāmatas jāatdod, kādas paņemtas, neko tajās ķēpāt nedrīkst. Otrkārt, kāda tam jēga, ja grāmata man nepaliek. Ja man akurāt kas vajadzīgs, ielieku tur lapiņu, pēc tam izrakstu vai nokopēju.
-
Luīze laikam skolotāja :D vai arī nerealizējusies skolotāja :D
Neuzminēji. Ne viens, ne otrs. :) Man darbs ar dokumentiem, un nedrīkst pieļaut kļūdas.
-
Bet paņemt dzēšgumiju un izdzēst citu atstàtos pasvītrojumus vai "bravo!" izsaucienus?...tà tomēr publiska gràmata...
-
Bet paņemt dzēšgumiju un izdzēst citu atstàtos pasvītrojumus vai "bravo!" izsaucienus?...tà tomēr publiska gràmata...
Ko tur dzēst... Reizēm tās piezīmes lapu malās ir interesantākas par pašu grāmatu. :)
-
Es šodien nenoturējos -ar zīmuli ļoti viegli pasvītroju ģeogrāfiskās pērles citādi tiešām jaukā grāmatā, par ko uzrakstīšu pie grāmatām.
"Es domīgi pētīju Baikāla ezeru eļļas gleznā, ko mans tētis bija nopircis no kāda krievu gleznotāja Ulanbatorā sava ceļojuma laikā ar Transsibīrijas ekspresi. Iedomājies, tas ir dziļākais ezers Eiropā!"
Un vēl - grāmatā pāris vietās bija nolocīti stūri -cik pretīgs paradums
-
Ja Tu par Baikālu Eiropas kontekstā, tad principā pareizi būtu arī tad, ja tur stāvētu rakstīts, ka tas ir dziļākais ezers Krievijā :rofl:
-
Hrrrrrrrr, nepatīk, nu nepatīk grāmatā atrast citu atstātās pēdas, kaut ar zīmuli. :(
Kaut labotas kļūdas, kaut aplamības vai asprātības...
Par nolocītiem stūriem pat nerunājot.
Gribu būt pirmatklājējs lasot. Pat ja tās kļūdas.
-
Hrrrrrrrr, nepatīk, nu nepatīk grāmatā atrast citu atstātās pēdas, kaut ar zīmuli. :(
Kaut labotas kļūdas, kaut aplamības vai asprātības...
Par nolocītiem stūriem pat nerunājot.
Gribu būt pirmatklājējs lasot. Pat ja tās kļūdas.
Tādēļ es grāmatas diemžēl pērku. Diemžēl, jo dārgi. Bet mana fobija ir lielāka par dārdzību :thinking:
-
Es pārvaru nepatiku. Ja paskatās, cik es izlasu, tad man visas sienas ar grāmatplauktiem būtu nokrautas. Bet otrreiz grāmatas lasīju tikai tālajos padomjlaikos, kad vienkārši nebija,ko lasīt. Tad piegāju pie plauktiem un pētīju, ko varētu vēlreiz.Tā kā pirkt, izlasīt un nolikt plauktā uz mūžiem -tas man neder
-
Ja Tu par Baikālu Eiropas kontekstā, tad principā pareizi būtu arī tad, ja tur stāvētu rakstīts, ka tas ir dziļākais ezers Krievijā :rofl:
Man skolā mācīja, ka Baikāls ir dziļākais ezers pasaulē. Nez vai šajā sakarā kaut kas ir mainījies.
Attiecībā par grāmatām man ir kā reno. Ja pirktu visas, ko gribētu izlasīt, mājās vietas nebūtu. Turklāt lielo vairumu es otrreiz tāpat neplānoju lasīt.
-
Man skolā mācīja, ka Baikāls ir dziļākais ezers pasaulē. Nez vai šajā sakarā kaut kas ir mainījies.
Protams, var apstrīdēt rakstnieka inteliģenci, bet loģikas ziņā viss štokos
-
Ja kāāāāds zinātu, cik un kādas grāmatas esmu nosvilinājusi pēdējo 3 mēnešu laikā... Lai Dies' nogrābstās...
Ja laba grāmata, tad lasīšanai nekas netraucē. Vot par izrautām lapām gan varētu piemērot sodu - norautas rokas vai ausis.
-
...varēji tak atdot otro roku bodē...
Sārtā mestu vien kādas brežņeva mazās zemes un tamlīdzīgus izstrādājumus, kaut gan kā vēsturisku faktu un laika zīmi arī varētu kur bēniņos paglabāt ;)
-
Savā ziņā, gājiens uz bibliotēku ir kā gājiens sabiedrībā. Dažu reizi var noklausīt (jo neviens jau īpaši neslēpjas, tieši otrādi) kādu grāmatu recenzijas dzīvajā. Un arī pašas grāmatas tad ir kā sabiedrība, tikpat dzīvas. Jo man būtu skumji noraudzīties uz neaizskartu grāmatplauktu, kur nekas nav cilāts. Tad jau, lai labāk ir kādreiz pa kādam nolocītam stūrim vai zīmuļa švīkai, nekā nelasītas grāmatas. Protams, netīk smakojošas vai ar izrautām lapām, kur nevar vairs lāga saprast sižetu. Bet visādi citādi, mēs neesam pasaulē gluži vieni. Cilvēki jau arī ir ar cits cita atstātajiem nospiedumiem. Tāpat grāmatas. Jo paredzēts, lai kādam uz pasaules būtu interesanti mūsu, un grāmatu, stāsti.
Tās grāmatas, ko pati kādreiz esmu pirkusi un, kas ir inetersantas, bet vairs nepārlasīšu, atdodu citiem lasītājiem un vēl lasītāju draugiem uz neatdošanu, bibliotēkai.
Tagad tieši domāju, ka varētu saņemties vēl kādai atdošanas aktivitātei... (kaut kad, atvaļinājuma laikā), jo laiks ir gājis un gadus desmit neesmu lasījusi, tikai pa laikam kārtojusi plauktu un mīļi nolūkojusies, jo reiz taču ar rūpību gādātas.
-
Man patīk lasīt viskur, kur un kad ir brīvs brīdis. Līdz ar to, neskumstu par nedaudz apskādētām grāmatām. Ļoti atbalstu mazās, lētās grāmateles, ko var rokassomiņā iestūķēt. Tādas bez cimperlēšanās var lasīt autobusā, mašīnā, gultā, ar vīnu vai kafiju, šokolādainām končām vai roltonzuppīti fonā. Nav žēl, ja kaķis nopēdo.
Dikensa kopotie raksti daiļā iesējumā stāvēja plauktā ilgu laiku. Nelasīti. Neskarti - kā no tipogrāfijas (ja neskaita regulāro atputekļošanu). Nu i aizgāja pa celiņu līdz ugunskuram. Šausmas, burlaki, plebeji.
Ir čupišš grāmatu, kuras lidostās iepirktas. Un stāv plauktā bišku apbružātas, jo noteikti kādreiz vēl pārlasīšu - Ladlemu, Denu Braunu, Munti vai Maklīnu.
-
Diemžēl Dikenss ne otrās, ne trešās rokas pretīm vairs neņem. Tāpat Džeku Londonu un kas vēl tur bija, ar tādām drūmas krāsas muguriņām.
Es pat pamēģināju Dikensu palasīt, kad pa BBC gāja Aukstais nams -nē, tas vairs nav iespējams. Ja nu vienīgi tajā amerikāņiem populārajā saīsinātajā variantā
Māsas lauku bēniņos ir salikti grāmatplaukti, sakārtotas grāmatas, laikam arī Dikenss.Kastēs sabāztas gan nav vērts glabāt
-
Man vairs nav vietas - ne uz pagrabaugšas, ne klētsaugšas, ne bēniņos... VAIRS NAV vietas.
-
...dedzināt...mēģinu sevi iztēloties pie ugunskura....plēšu pa lapai, jo ja nav īsts jàņugunskurs, tad tas ķieģelis šķiet negrib degt...taisām sārtu?....nu, sakraujam kaut ko līdzīgu kà filmās dedzina Annu un sviežam iekšà pa vienam ķieģelim dikensīša...
Tie nav jàņi, bet vajadzētu kaut kā īpaši uzpucēties?....neliekam ozolalapu vainagu galvā, bet varbūt kā Neronam Romas dedzinàtjam ? ...vainagu no lauru lapàm?....toga no palaga - tas pats par sevi saprotams - tikai no sarkana palaga kà imperatoram pieklājas! ....ko vēl?....pie dikensīša dedzinà§anas vajag viskiju!....Džonijs Daniels te nederēs, jāņem no britu salām....kaut ko karalisku - chivas regal blue versiju! Čārlzam tas patiktu - angļi un tradīcijas !:)
Pirmo grāmatu noteikti jāņem Olivers Tvists ! Te pat pirms atdošanas sārtam ir jāsaka svinīga runa! ....jāatceras, ka tā ir jàuzraksta iepriekš!
Varbūt uztaisàm šeit konkursu? Kuram sanāks labāka atvadu runa Oliveram?
Varbūt tomēr makulatūrā?...
Varbūt vērts pieteikties vizītē pie psihologa?
Jāmaina konfesija no luterāņu uz katoļu, tur var grēkus izsūdzēt
-
Ja visam, kas nosvilināts, piemeklētu atbilstošo alko, vizīte būtu pie narkologa. Un pārsvarā tur lietotos ļergas moļēkula...pēsērēsā Džoniju un Džeku lietoja tikai iebraucēji ar pieeju ''Dzintarā'' vai ''Berjozkā'' un tiem pielīdzinātā nomenklatūra.
Ā, un nesatraucies - Toms Džonss un Dekamerons katrs trīs egzemplāros saglabāts!
-
Dikensā viskiju nedzēra, šķiet, ka džins piemērotāks
Jāatzīst, ka Oliveru Tvistu nemaz neesmu lasījusi un tā tas laikam arī paliks
Nekāda dižā klasika jau tā nav, kādu sējumu var saglabāt kā dīvainu vēstures liecību -sadzeltējis avīžpapīrs. Tās diemžēl nav grāmatas, kas ar laiku kļūst vērtīgākas
-
Pirmo grāmatu noteikti jāņem Olivers Tvists ! Te pat pirms atdošanas sārtam ir jāsaka svinīga runa! ....jāatceras, ka tā ir jàuzraksta iepriekš!
Varbūt uztaisàm šeit konkursu? Kuram sanāks labāka atvadu runa Oliveram
neviens nav tik talantīgs, lai teiktu atvadu runu Oliveram?
Es mēģināšu...
"Čārlz, tu esi melis un pasaku teicējs!
Neviens bārenis nekļūst par bagātu, jo šim ir bagāts tēvs. Dēļ Tava romāna, Čārlz Dikenss, bàreņi sapņo, ka ir bagātnieku atvases un viņi atradīs savus īstos veiksmīgos vecākus! Un kļūs veikstmīgi un bagāti!
Čārlz, tie ir meli! Bàreņi kļūs zagļi, un bārenes būs prostitūtas!
Tavs romāns ir meli un tāpēc sadedzināms!"
p.s.
Romans Abramovičs uzauga bàreņu namā..
-
Mmm, es atradu otrā dzīvoklī savas tīņu gadu citātu klades... Varbūt kaut kad iecitēšu vai ieskenēšu. Bet neticami svaiga mana kā lasītāja attieksme pret tekstu.
-
Es izmetu savas klades aizvakar. Pat nepārlasīju. Brīnums, ka tik ilgi nomarinēju.
-
Man joprojām papildinās citātu klades. Senās skapjaukšā. Vēsture. Jaunās grāmatu skapja plauktā. Nekaunos. Neattaisnojos. Patīk ar roku rakstīšanas process, rakstāmpiederumu izvēle, citāti vienkārši pašu iepriecina, paretm arī kāds ieraksts par dzīvi.
-
Re, Camma, - Spārka ir atradusi savas atmiņu klades, laikam jau par Oliveru Tvistu....ir cerības, ka tiksi reabilitēta kā grāmatu bende! :)
Es arī degu nepacietībà uzzinàt, ko varētu šim bendes darbam pirms piecdesmit gadiem sarakstīt tīne! :)
-
T
-
Zigfrīd, Tu tak esi diagnoze ! :D
-
Lai kā adminiem tas nepatiktu, tad domāju tomēr atvērt vēl vienu tēmu par literatūru, grāmatu lasīšanu...šobrīd te valda sievietes un sieviešu literatūra, kas nav peļami un ir pat lieliski, jo sievietes lasītàjas ir tàs, kuras uztur pie dzīvības literatūras industriju ar savu pirktspēju...večiem ir futbols, dievinu futbolu un fc "Liverpoool"...nu, bet stāsts ir drusk cits...
Runa ir par literatūru, kuras mērķauditorija ir intelektuāls cilvēks....
Es jau sen grāmatas izvēlos pēc principa - kurš atbalsta grāmatas izdošanu....tā varbūt Eiropas komisija vai Islandes vēstniecība, vai Latvijas kultūrkapitāla fonds utt....tas ir zīmols, ka grāmata ir ok....ka bizness pliks te nesanāks, jo intelektuālu lasītàju Latvijā ir maz, tad nu grāmatas izdošanā palīgā nàk mecenāti....arī Ventspils rakstnieku màja tulkotàjiem ir ok, ja tulkotājs grāmatu ir tulkojis , tad var droši ņemt...
Es ne mirkli nenoniecinu tās grāmatas, ko šeit iesaka dàmas...es ar kàdu izlasu(jāzin ko domà dāmas!)....taču es par citu literatūru...
Atzīšos, ka ienàcu šajà forumā viena iemesla dēļ - lai varētu parunāt par man svarīgàm grāmatàm....nu, , jā...šeit rakstošie vīriešu kàrtas personàži tās nelasa....tā ka sarunas jau laikam izpaliks...bet varbūt atnāks jauni? ...nu, tie, kuri neraksta šeit, bet pagaidàm tikai lasa? ....ok, ceru tādus sastapt ! :)
-
Lieliski. Sāc tēmu par grāmatām intelektuāliem cilvēkiem. Tikai nepārcenties, sevi vienīgo šai kategorijā ieskaitot ;)