Par vientulību - cilvēki, grāmatas, filmas, seriāli

[reno]

Tā kā man mājās vienatnē būt ir neiespējami, tad esmu iemācījusies norobežoties tādā kā savā garīgā (bišķ par augstu skan) telpā. Bet tad man ir pārmests par ieraušanos sevī, norobežošanos, citu izslēgšanu un taml.

[taj]

Mhm, dažreiz pārmests tiek. Gan no mājiniekiem, gan no draugiem. Taču mēģinu arī kādu kompromisu ievērot, kad iespējams. Savureiz, paretam jau rosos. Taču nekad nepamet tā sajūta, ka vislabāk jūtos savā nodabā.

[Spārka]

Pirms gadiem 10 izlasīju H.D. Toro "Voldena jeb dzīve mežā".
 1845. gada pavasarī kāds jauns amerikānis vārdā Henrijs Deivids Toro (Henry David Thoreau), aizņēmies no kaimiņa cirvi, aizgāja mežā pie Voldenas dīķa, divas jūdzes atstatu no Konkordas pilsētiņas Masačūsetsas štatā, un sākā celt būdu, kurā viņš nodzīvoja divus gadus, divus mēnešus un divas dienas. Šīs labprātīgās robinsonādes rezultātā tapa grāmata «Voldena jeb dzīve mežā» (1854), ko droši var uzskatīt par vienu no amerikāņu literatūras savdabīgākajiem un būtiskākajiem darbiem, kas joprojām turpina uzrunāt, sajūsmināt, provocēt un iedvesmot lasītājus visā pasaulē. (Šis ir no "Vides Vēstīm", jo nav vērts man saviem vārdiem censties pārstāstīt).
Grāmata iespaidoja. Tieši vienatnes kā vērtības aprakstīšana.

[ineshuks]

Es speeju pienjemt, ja cilvis neveelas socializeeties... taa teikt- ar varu miiljsh nebuusi...

Bet tipaazhi, kas Tev 7x atsaka, bet 15. tusinja atskanjaas sajuutas izsleegti no aprites, jo nav aicinaati... nu jomajo... izdomaajiet ka nu pashi, ka divvientuliibas eiforija nobeigusies ungribas biku atpakalj cilveekos...

PS joprojaam ne visai saprotu ieshanu, kur negribas, pieaugusha cilvja dziivee... jeb tas kaa sieva, kuru sit- suudzas, bet neshkjiras...

[taj]

Paldies! H.D. Toro "Voldena jeb dzīve mežā" tiešām ieinteresēja.

Šai sakarā atminos Ērlena Lū grāmatas "Naivi. Super" un "Doplers". Tādas paplānas. Pirmā ir viens no vismīļākajiem literārajiem darbiem, kurus esmu lasījusi - tāds kā dzīves ikdienišķo prieku (ziepju burbuļu pūšana, bumbas mētāšana, sauleszaķīši u.tml.) uzsvērums, ka tiem arī ir vērte, tie arī svarīgi, ne tikai lielās lietas un kādi milzu veikumi. Otrā par vienatnē aiziešanu, arī mežā, atstājot civilizāciju, mēģinot arī nejusties vainīgam, jo kā tad tā, kā var pamest visu.