Apašvirsraksts: Skaudra vientulība, vienatne un tās nepieciešamība, iekšupvērsti cilvēki. Kā tas tiek atveidots grāmatās, filmās, seriālos?
Paskaidrojums: mani vienmēr ir saistījusi vienatnes tēma, jo pašai ir nepieciešams laiku pa laikam pabūt vienatnē. Tā nav tāda vajadzība, kuru varu apiet, tā ir patiesi nepieciešamība, lai "restartētos". Vienlaikus dažkārt bīstos, ka, ja rīkošos pārlieku egocentriski, varu palikt pavisam vientuļa. Tāpēc mēģinu lavierēt, balansēt starp nepieciešamību klusumā un mierā atjaunot spēkus, savā nodabā un dažu tuvo cilvēku jubileju vai ierosināto pasākumu apmeklējumiem. Reizēm esmu domājusi, ka varbūt tas ir mazliet tā kā nenormali, tā vajadzēt būt vienai. Taču vienatnes vajadzība liekas ārkārtīgi nozīmīga, vienmēr tā ir bijis. Arī bērnībā, kad periodiski izvēlējos lasīt grāmatas, neizejot no mājas. Tādējādi arī forums ir kā iespēja pabūt savā nodabā, ne vienmēr, taču tā to izjūtu, ka iespējams kaut ko palasīt, kaut ko pasacīt, bet arī nav trokšņa un nav uzreiz uz kaut ko aktīvi jāreaģē.
Jūsu viedoklis? Vai jums vienatne ir svarīga? Kā savienojat ar sabiedriskajām norisēm, pienākumiem? Otrpus, vai jūs biedē pavisam liela vientulība?
