Pirms gadiem 10 izlasīju H.D. Toro "Voldena jeb dzīve mežā".
1845. gada pavasarī kāds jauns amerikānis vārdā Henrijs Deivids Toro (Henry David Thoreau), aizņēmies no kaimiņa cirvi, aizgāja mežā pie Voldenas dīķa, divas jūdzes atstatu no Konkordas pilsētiņas Masačūsetsas štatā, un sākā celt būdu, kurā viņš nodzīvoja divus gadus, divus mēnešus un divas dienas. Šīs labprātīgās robinsonādes rezultātā tapa grāmata «Voldena jeb dzīve mežā» (1854), ko droši var uzskatīt par vienu no amerikāņu literatūras savdabīgākajiem un būtiskākajiem darbiem, kas joprojām turpina uzrunāt, sajūsmināt, provocēt un iedvesmot lasītājus visā pasaulē. (Šis ir no "Vides Vēstīm", jo nav vērts man saviem vārdiem censties pārstāstīt).
Grāmata iespaidoja. Tieši vienatnes kā vērtības aprakstīšana.