Paaudzes

[tuk]

Man gan vienmēr paticis klausīties vecāku, vecvecāku stāstus. Gan par 1.pasaules karu, gan Ulmaņlaikiem, gan krievu ienākšanu un Sibīrijas laiku, gan par to, ka kā hipotēka bankai par uzcelto namu tika izmaksāta, tā tas tika sabombardēts... par to, kā svinēja kāzas un citus svētkus, kas bija modē...
Tās visjaukākās sarunas allaž bija kādus kopīgus darbus darot, spiežot ābolu sulu, lasot ogas vai lapas grābjot... Es gan neapgalvotu, ka mūsu bērniem senču pieredzētais neinteresē. 

[reno]

      Man nav tā, ka baigi interesētu kādi 2.vai 3. pakāpes māsīcas un brālēni, t.i. mēs nekontaktējamies. Bet es zinu, ka tādi ir, un viņi zin, ka esmu es.
      Stāsti mūsu ( un arī vīra ) ģimenē vienmēr ir stāstīti un mani bērni arī tos ir dzirdējuši un gan jau ka zinās nodot tālāk. Tāda bezsakņu, bezatmiņu ģimene man liekas tāda kā tukša. Bet tās ir tikai manas izjūtas. Redzu, ka lielākā daļa par to nedomā

[Leonāra]

.

[Leonāra]

Man nav pilna hronoloģiskā priekšstata pat par savu vecāku bērnības gaitām. Tikai tas, kas epizodiski dzīves laikā dzirdēts. Un negrasos pētīt vai izzināt sīkāk. Man tas vairs neko nemaina. Nebrīnos, ka jaunākiem nav intereses. Priekš kam viņiem.. Lai dzīvo savu dzīvi

Piekrītu pilnīgi katram teikumam  Parasti vienīgi pieklājības pēc paklausās  es tāpat..kuru tas interesē  

[reno]

Nu ja. Drošības pēc. Citādi, kas zin, ko senčos atradīs

[Pifs]

Piekrītu pilnīgi katram teikumam  Parasti vienīgi pieklājības pēc paklausās  es tāpat..kuru tas interesē  

Tik kategoriski apgalvot gan neņemtos. Ir cilvēki, kuriem interesē. Tie klausās un ieklausās. Meklē un "dzimtas kokus" veido. Un ir tie, kuriem neinteresē. Lai gan pati piederu pie tiem, kuri īpaši neinteresējas un dzimtas tradīcijas nekopj, vēljoprojām žēl, ka daudz ko no vecāsmamas stastītā vairs neatceros. Nu...tur labs vēsturisks piedzīvojumu romāns būtu sanācis

[tuk]

Tur laikam kāda likumsakarība - neinteresē vecākiem, neinteresē arī bērniem... 

[Pifs]

Tur laikam kāda likumsakarība - neinteresē vecākiem, neinteresē arī bērniem... 

Ne gluži. Man neinteresē, bet bērns mans ir tas pagātnes urķis. Ne tikai krāj un apkopo, bet arī piešķiļ jaunu dzīvību veciem foto (nu tādiem diezgan bezpersoniskiem, bet savu laiku raksturojošiem) radot kartiņas, kalendārus.

[tuk]

Jāpiekrīt. Pāris gadus atpakaļ mūsu bērnus uzmeklēja soctīklos viņu vienaudži no tāla, pagātnē notikuša konflikta dēļ, atšķēlušās (kā pareizi gramatiski?  ) vīra dzimtas zara. Meklē radus, saknes, dzimtu... Tādi forši, interesanti jaunieši, tagad savstarpēji komunicē.

[Pifs]

Iespējams, pagātnes izzināšana, tradīciju reanimēšana korelē ar lasītprieku . Tie, kuri mīl lasīt grāmatas, tiem patīk vērtēt, analizēt, izzināt.

[reno]

es arī redzu netā, ka kāds no māsīcas bērniem kņibinās ap ģimenes koku

[Bobs]

https://www.la.lv/nave-nav-beigas-pasaule-gudrakais-cilveks-kura-iq-ir-augstaks-par-einsteina-skaidro-kas-notiek-kad-cilveks-nomirst
par šo pašu tēmu. Jo īpaši teksta beigas. Senu atmiņu kultivēšana, lai arī šķietami ir stāsts par piederību, tomēr manā redzējumā ir sāpju kultivēšanas paveids. Tas tā, lai tēma nebeidzas un jums ir melnā avs, uz ko izgāzt tradicionālos viedokļus

[Bobs]

shaise, telefonā nevaru vairs palielināt

[Amālija]

Tā jau nav atmiņu kultivēšana. Tā ir sevis apzināšana. No kurienes tu nāc. Iedomājies, mēs ejam no pašiem pirmsākumiem. Pat neticami.
Galīgi neinteresēties par sevi, saviem senčiem - nākamā pakāpe: kādā masu pasākumā ieņemt bērnu no svešinieka, piedzemdēt, atstāt bērnu namā, pēc 2 gadiem izņemt kadu no tur atstātajiem bērniem.
Vai mana melnā nots nav krāšņāka?

[Bobs]

vispār jau uz to iet