Kas par muļķīgām vēlmēm - ar šodienas prātu un līdzekļiem dzīvot vecajos laikos...

Nekad pat ar savu šodienas prātu nevēlos dzīvot "vecajos laikos"...
Bet iekšēji, zemapziņā allaž notiek kāda salīdzināšanās ar iepriekšējām paaudzēm. Ar ko tad citu, tak ne jau ar kaimiņmājas Annu vai Janku...
Man ir bijuši dzīvē brīži, kad rokas nolaižas un doma - ak, es naPadzīte, bet kad pār plecu pamet skatu atpakaļ, eh, par ko tu te pīksti... un ir arī bijis, ka domāju - iepriekšējie ar mani lepotos...
Par vecvecāku bildēm. Ir tik interesanti, kad skatos vecvecāku jaunības bildes un redzu cik līdzīga esmu vienai no Omēm... bērni arī ir pētījuši senču sejaspantus, no kā man tas un no kā šis mantots.