Skābu kāpostu zupa. Jūs vārāt? Kā?

[Bobs]

Man nav sievas... 

to var labot

[reno]

Es nevarēju likties mierā un sameklēju vienu dāvinātu grāmatu -personāžs krievu aktieris, kas izdomāja kļūt par restoratoru un sakompilēja arī grāmatu. Šad tad šo to var atrast. Un protams arī ŠČI:
Buljonam liellopa krūtiņa, sagriezta gabalos (600g) un kūpinātas ribiņas (500g) ūdens 2,5 l
Skābos kāpostus (500 g)nospiež  un liek pannā ar karstu eļļu, maisa, lai nepiedeg, bet sutinās
Pievieno sīki sagrieztus 2-3  sīpolus, nedaudz auzu pārslas un šķipsnu miltus un... 1 glāzi skābu krējumu  -to sauc- ar "pobelku"
Buljonā liek nedaudz kaltētas sēnes, piparus, lauru lapu, sāla pēc garšas un liek katlā apsautētos kāpostus. Vāra, līdz zupa gatava. Pasniedz ar krējumu.
Autors receptēs daudz pļāpā. Gan jau gaļa vispirms no buljona jāizņem un jāsadala pa šķīvjiem

Ierakstīju, lai pašai arī ir kaut kur pierakstīts, bet vīrkungam negaršo, tad nu diez vai izvārīšu

[Trix]

Hmmm. Interesanti.
Par kāpostu sutināšanu pannā, – jāpadomā. 

Manai vecmāmiņai auzu pārslu un miltu vietā bija putraimi (kas katrai lauku saimniecei kuļķenē stāv).
Sēnes neatceros, krējumu vārīšanas laikā arī ne..

Varbūt būs jāpamēģina kādreiz.

[daddy]

Reno recepte interesanta (es jau ar pār plecu noskatos!!) :
- skābētus kāpostus skalot nedrīkst, tad tā zupa tāda pliekana, tikai nospiest
- liellops+kūpinājums ideāli... manējās reiz izvārīja no vistas buljona izlases (nu tipa šķi gribās, bet gaļas nav), nu nē... a ja vēl smadzeņu kauliņš gadās (stilbiņš), tad to smadzeni uz rupjmaizītes un piekost klāt...mmm... tā es maizi pie zupas neēdu
- jā, tumīgumam putraimi, bet ne pārāk daudz
- mamma sīplus apcepa, tas tādu smeķi piedod...vai jēga kāpostus cepināt??
- kaltētas sēnes, pipari, laurlapa man laikam nea...
- SĀLĪT tikai pēc tam, kad kāposti pielikti!!

[reno]

Tā sutināšana varbūt, lai visu procesu paātrinātu, gaļa vēl vārās, bet kāposti jau pa pusei gatavi. Vai pavisam gatavi.
Par sēnēm un krējumu nekad nebiju dzirdējusi, auzu pārslas nevis putraimus arī nē

[tuk]

Es esmu ēdusi ar auzu pārslām izbeigušos putraimu vietā. Man ne visai... pirmajā dienā vēl neko, bet otrreiz sildītiem tā pārslu konsistence tāda pļurīgi izmirkusi, diezgan vjek.

[baaciens]

Man laikam mazliet paveicies, ka  veikalā, kurā iepērkos, ir zemnieku tirdziņš (katru piektdienu).
Tur ir mana "kāpostu tante", kurai visbiežāk ir 3 veidu kāposti - saldi, saldskābi un skābi. Vienmēr pērku tikai tos skābos (bez cukura) un viņa vienmēr pajautā - Suliņu arī pieliet?
Protams, ka ņemu ar sulu, jo tā kāposti labāk glabājas, sula ir garšīga un ja nolemj vārīt zupu, ar to var pieregulēt skābumu.

Gaļu parasti izvēlos kūpinātu. Ribas, celīši vai sliktākā gadījumā cūkas vaigs (tas gan baigi trekns). Pāris reizes laikam bija svaiga cūka (krūtiņa vai biezās ribas), bet tad tik un tā pieliku kūpinātās ribas, kaut mazliet. Bērnībā ļoti labi noderēja kamariņi (speķa ādiņas, kas tika taupītas zupām).

Vispirms  kārtīgi izvāru gaļu, kad gatava, tad ņemu ārā no katla un pievienoju kāpostus (mazliet arī sagriežu, lai nekarājas no karotes). Kad kāposti tuvojas gatavībai, tad pievienoju putraimus un kartupeļus, kad tie mīksti, tad arī pieregulēju skābumu ar kāpostu sulu.

Ja kāposti ļoti skābi jau pašā sākumā (arī nospiesti), tad daļu noskaloju (tā ir bijis laikam vienu reizi), bet vispirms vāru putraimus un kartupeļus, tikai pēc tam pievienoju kāpostus.

Ir gadījies, kartupeļus vārīt atsevišķi - ar mizu vai bez mizas, tas jau gaumes jautājums.

Laurlapa, smaržīgie pipari un melnie pipari (nemalti) pats par sevi saprotams.

Kamēr kāposti vārās, tikmēr gaļa atdzisusi un var griezt vai skribināt no kauliem. Gaļu beru atpakaļ katlā vai katrs liek savā šķīvī, tas pēc situācijas un vēlmēm.

[Mangusts]

Man labāk patīk ar kūpinātu gaļu. Esmu mēģinājusi arī pirms bēršanas zupā kāpostus pasutināt - vispirms sīpols, tad pielieku kāpostus. Kartupeļus nē, parasti putraimus, bet pedējā laikā reizēm putraimu vietā pielieku cūkupupas. Saldētās noblanšēju, noņemu miziņu un tad klāt pie kāpostiem.

[baaciens]

Trix iedvesmota, jau vairākas dienas prātoju par skābu kāpostu zupu.

Kad aiz loga ir mīnusos, darbā brīva diena un ledusskapī ir skābi kāposti, tad ir īstā diena, lai to gatavotu.

Vakar vakarā negribējās taisīt lielveikalu tūri, tāpēc no gaļas ir tas, kas ir - kūpinātas ribas un svaiga neliela biezā riba. Vēl atradās kamariņš (zemnieku tirdziņā nopirku karsti kūpinātu speķi, kas ideāli der ķiplokmaizēm vājiniekiem un pats kūst uz mēles, bet āda der tikai zupai vai zīlītēm. Lai piedod zīlītes!).

Visu gaļu uzvāra līdz putām, un tad nolej nost. Pēc tam gaļu saliku spiediena katlā un pievienoju dažus aizķērušos dārzeņus, kas bija tik bēdīgi, ka vai nu atvadamies vai arī jādodas pēdējā misijā (purava gabaliņš un mazi seleriju kāti), turpat iesēdināts arī burkāns un sīpols.

Kamēr kārtīgs buljons vārās, tikmēr var noskalot putraimus, sagriezt kartupeļus un kāpostus. Šoreiz arī rīvēts burkāns un smalki sagriezts sīpols, kas tiek apcepts un vēlāk pievienota tomātu pasta, lai zupa neizskatās zilpelēki neapetelīga.
Kad buljons gatavs, tajā iesoļo putraimi un kartupeļi.  Kad kartupeli gandrīz gatavi, ir laiks kāpostiem, bet bez sulas.  Ja arī kāposti ziņo par gatavību, tad pievienojas burkāni ar sīpolu un tomātu pastu. Un tikai tad, kad šis viss savārās kopā, var saprast vai kāpostu sulu pievienot un cik daudz sāls nepieciešams.

Lauru lapa, smaržīgie pipari un melnie graudu pipari ir pašsaprotami.

Gaļa saplucināta un iebērta katlā.

Zinu, ka rīt būs vēl gardāk!

Šī zupa ir garšīga arī bez spiedienkatliem, puraviem, selerijas utt.

[tuk]

   Zīlītēm vienīgi svaigu speķi, ne sālītu, ne kūpinātu!