Gandrīz aptauja

[Bobs]

Bob, viņi dažreiz nelidinās. Bet grimst.

nu, tas ir tas pats, atkal kādam viņi jāvelk ārā no nogrimšanas stāvokļa

[Amālija]

Dzejnieki pārsvarā laikam jūtu cilvēki?

[reno]

Amandas Aizpurietes dēls stāsta, ka vienmēr viņu uzskatījis par lielu bērnu

[Spārka]

Man laikam ir emociju impulsa vadīts prāta vilnis

[Amālija]

Man laikam ir emociju impulsa vadīts prāta vilnis

Emociju impulsa - prieks, dusmas, apātija, skrobe - vadīts prata vilnis. Tas ir kā?

[Spārka]

Priekš manis tas ir - es turpmākos prāta apsvērumus ievirzīšu atbilstoši pirmajām emocijām. Jo pirkt/nepirkt, skūpstīt/neskūpstīt, sist/nesist utt tik un tā balstīsies uz pirmo impulsu.

[Amālija]

Priekš manis tas ir - es turpmākos prāta apsvērumus ievirzīšu atbilstoši pirmajām emocijām. Jo pirkt/nepirkt, skūpstīt/neskūpstīt, sist/nesist utt tik un tā balstīsies uz pirmo impulsu.

Oi, tas nav par mani. Man emocijas lēkā (kā te tika pamatoti pamanīts ).

[tuk]

Jūs šeit gadījumā nejaucat jūtas un emocijas vienā putrā? Tas nav viens un tas pats.
Vai arī jums šķiet, ka tā saucamajiem prāta cilvēkiem nav emociju? Tās piemīt vien jūtu cilvēkiem? Kādi maldi. Emocijas piemīt abiem, jautājums vien par to, kā nu kurš uzskata par vajadzīgu tās kontrolēt. Var savas dusmas izgāzt uz otru to piesitot un var tomēr to nedarīt...

[tuk]

Jūtas - es mīlu Latviju, emocijas - dusmojos uz valdību. Jūtas - mīlu savus bērnus, emocijas - dusmojos par kādu viņu rīcību, lepojos ar Straumes panākumiem, bet esmu sašutusi par Ķīnas vizuālā tēla zagļiem, nīstu okupantus, bet priecājos par dažiem viņu rakstniekiem, utt, utt...


Tur drīzāk tēmai vajadzētu būt - cilvēki, kuri kontrolē savas emocijas un tie, kuri nekontrolē.

[Amālija]

Protams, ka jūtas un emocijas nav viens un tas pats. Un, protams, "prāta cilvēks"  nenozīmē, ka viņam nav jūtu, emociju. Un otrādi.
Es pat nezinu, kā lai izskaidro. Padomāšu par piemēriem.
Novirzīšos no tēmas, bet kā ir ar empātiju? Vai būs kāds cilvēks, kurš atzīs - man nav tādas empātijas? Visiem šķiet, ka ir. Tāpat kā humora izjūta

[Pifs]

Man šī tēma vairāk splusojas ar Amālijas iepriekšējo tēmu: kurā dzīves posmā, kas ņem virsroku- prāts vai jūtas/emocijas.
Bērnībā un jaunībā pat iedomājusies nebūtu, ka kļūšu par absolūto prāta (tas gan nenozīmē gudrību ) cilvēku. BET, jāatzīst, ka tas prāts ņem virsroku tikai mirkli pēc emocijām. Acīmredzot kaut ko ietekmē arī dzīves pieredze.

[Amālija]

Man šī tēma vairāk splusojas ar Amālijas iepriekšējo tēmu: kurā dzīves posmā, kas ņem virsroku- prāts vai jūtas/emocijas.
Bērnībā un jaunībā pat iedomājusies nebūtu, ka kļūšu par absolūto prāta (tas gan nenozīmē gudrību ) cilvēku. BET, jāatzīst, ka tas prāts ņem virsroku tikai mirkli pēc emocijām. Acīmredzot kaut ko ietekmē arī dzīves pieredze.

Šķiet, bija runa par vērtībām dzīves posmos.

[tuk]

Līdzība ar humora izjūtu ir ok, reizēm mēdz būt atšķirīga. Tāpat ar to empātiju. Būtībā jau vairāk vai mazāk piemīt katram kurš nu nav kāds sociopāts... Bet holēriķim un sangviniķim izpausmes būs atšķirīgas nekā flegmātiķim vai melanholiķim. Šaubos vai sangvīniķis melanholiski cietīs par visas pasaules sāpēm kā skumjais karalis Skalbes "Kaķīša dzirnavās".
Tāpat atšķirsies intraverta un ekstraverta empātijas izpausmes, loģiski domājošā no neloģiski utt, utt... empātijai tik dažādas tās izpausmes un pat galējības. Viens izšķīdīs citu emocijās savā altruismā ejot bojā, cits tomēr uzliks sev pirmajam to glābšanas vesti lai spētu glābt citus...

[Pifs]

Šķiet, bija runa par vērtībām dzīves posmos.

Manuprāt viss ir mijiedarbībā. Nevaru nodalīt "vērtības" no prāta vai emocijām.

[Amālija]

Turpinu prātuļot. Vai nav tā, ka jūtu cilvēks saprot prāta cilvēka domu gājienu, bet prāta cilvēks netver jūtu cilvēka domu gājienu?