nu nezinu, rimi un maximas pārdevējas vienmēr sveicinās, kaut bieži redz, ka nogurušas līdz nemaņai.
vispārējā uzvedības kultūra sabiedrībā ir tāda - nu, ne visai.... ko var gribēt - ja gadu desmitiem uz vārdiem - labdien un paldies/lūdzu - pretī tiek saņemts - što što? tad pieklājības formu nelietošana daļai ļaužu jau ir gēnos iekšā.
bet, ja par kaitinošo - tracina neprofesionalitāte. momentā izbesī jautājums - ko varu palīdzēt? pāris reižu teicu- ja grib palīdzēt, lai patur man somu (zinu, zinu, - riebīgi. esmu pati aiz letes stāvējusi).
un vēl paprasa - ko jūs gribējāt/ meklējāt? īstais jautājums sievietei kurpju veikalā.
vēl tracina, ka man mēģina paskaidrot, ķads man apģērba izmērs. un iestumt mazākā.
ir tādas fantastiskas pārdevējas, kas ne ar ko neuzbāžas, bet īstajā brīdī iepīkstas -šis ir arī sarkanā krāsā; tas mums ir arī ar citu papēdīti; tajā rindā ir līdzīgs, kā jūs skatāties, bet ar zelta pogām. superīgi. tad arī sirds paliek vāja.
Mūkusalas apļa Rosmes outletā ļoti laba viena pārdevēja, agrāk viņa bija Hanzas ielas rosmē; īsta gudriniece.
Alfas Change arī viena tāda gudriniece (agrāk bija Galer.centrs)
Viņas tā strādā, ka nespēj bez pirkuma aiziet.