par kaitinošiem pārdevējiem

[Lilith]

Tā kā nesmēķēju, un  vienmēr cenšos sapakot visu pēc likumiem, tad man tādas problēmas neeksistē. Bet es uzreiz iedomājos, ka kadām citam tas varētu sagādāt asas izjūtas.

Par eksi - mans koferis netika atvērts/ pārmeklēts, tik vienā ārējā somas kabatā tika noslēpta neliela tāda kā suņu rotaļu bumba, kuru suncim bija jātrod, kad es eju garām.

Lai nu, kas tas bija - bija interesanti

[tex]

Forši! Interesants piedzīvojums un patīkama attieksme
Un ja jau tikai somas kabatā lika, - suņuks arī droši vien vēl bija smuks un mīļš kucēns?...

[stikla kalna saulcerīte]

visu neizlasīju, bet aizķēros aiz pāris lietām, piem, ka pārdevēji nerunā ar klientu (pārtikas veikali, kur īpaša runāšanas nav nepieciešama) un tā ir nelaipna izturēšanās. es to neuzskatu par nelaipnību, man ne pārāk patīk arī dežūrsasviecināšanās. es parasti esmu ar austiņām ausīs, savā rūķu pūķu pasaulē un man lieka komunikācija nav nepieciešama. tāpēc mani izsit no sliedēm tas, ka ārzemēs ir arī šī standarta apjautāšanās par to kā klājās... tad man vairāk kaitina, ka man jāķeksē austiņas no ausīm ārā, jāpārjautā, ko pārdevēja teikusi utt.


pati kā pircējs esmu mazs, mīļš mīļums. un jāsaka, ka arī pret mani neviens tā īpaši nelaipni nav izturējies. rindās neizpildos.
vēl nesen pārdevēja darba dienas vakarā, kad visi metušies iepirkties un rindas vājprātīgas (no savstarpējām kolēģu sarunām sapratu, ka dāma jau gandrīz stundu strādā pa virsu, lai rindas nebūtu vēl garākas) iesita man čekā ~6eur vietā ~6000 eur. pati viņa pamanīja, izsauca vecāko kasieri, kas visu novērsa. nenāca man ne prātā hajot. uzsmaidīju, pateicu, ka viss kārtībā un lai nesatraucās. viss atrisinājās 2min laikā. un arī pārdevējai vieglāk ap sirdi. domāju, ja būtu hajojusi, bļāvusi pa pusveikalu un pieprasījusi menedžeri, tas viss ievilktos daudz ilgāk. un kuram no mums to vajag?

[Mango]

iesita man čekā ~6eur vietā ~6000 eur. pati viņa pamanīja, izsauca vecāko kasieri, kas visu novērsa. nenāca man ne prātā hajot. uzsmaidīju, pateicu, ka viss kārtībā un lai nesatraucās. viss atrisinājās 2min laikā. un arī pārdevējai vieglāk ap sirdi. domāju, ja būtu hajojusi, bļāvusi pa pusveikalu un pieprasījusi menedžeri, tas viss ievilktos daudz ilgāk. un kuram no mums to vajag?

Nesapratu, par ko būtu šajā situācijā jābļauj un jāprasa menedžeris?

[stikla kalna saulcerīte]

nu, tantuks aiz manis purpināja par to, ka šitā taču nevarot strādāt un vai tad kasiere neredz, ko dara. kaut gan, kas viņai no maniem 6000 euro.
šitāds babulis 100 punkti hajotu.

[Mangusts]

iesita man čekā ~6eur vietā ~6000 eur. pati viņa pamanīja, izsauca vecāko kasieri, kas visu novērsa. nenāca man ne prātā hajot. uzsmaidīju, pateicu, ka viss kārtībā un lai nesatraucās. viss atrisinājās 2min laikā. un arī pārdevējai vieglāk ap sirdi. domāju, ja būtu hajojusi, bļāvusi pa pusveikalu un pieprasījusi menedžeri, tas viss ievilktos daudz ilgāk. un kuram no mums to vajag?

Nesapratu, par ko būtu šajā situācijā jābļauj un jāprasa menedžeris?

Ai, nu ir visādi frukti un pilnīgi ticami, ka kāds varētu arī menedžeri saukt un visādi vēl izpausties, lai gan problēma viņam pašam - gribas nolaist tvaiku.

Atceros Sky pie kulinārijas letes vienu "smalku" tipu, kurš kādu brītiņu dabūja gaidīt pārdevēju, bet, manuprāt, neko ilgi (biju aiz viņa, pagaidīju ilgāk), un, kad viņa atnāca, nolēja samazgu spaini ar centrālo frāzi - kas te kāda Maxima, ka jāgaida apkalpošana... Brr...

[Antuanete]

Lūk, vakar uzdūros vienai tiešām kaitinošai lietai mazveikaliņu pārdevējos. Proti, paradumam slēgt veikalu 15 minūtes vai pat vairāk pirms oficiālā darba laika beigām :/ Speciāli pa visu to sniegu un ledu braucu ar mašīnu no darba, lai nopirktu kaķim barību (to pārdod tikai vienā zooveikalu tīklā). Veikalam jāstrādā līdz 19, ieeju 18:52, un tur viss tumšs un kluss, pārdevēja paspējusi ne tikai visu nokopt, bet arī doties projām. Nu skaisti, šodien dzīvesbriedis dabūs speciāli braukt no Ogres uz Salaspili, lai Rižais nepaliek badā.

[Trix]

Labrīt!
Tad man būtu jautājums,ko paši esat darījuši,lai šeit LV arī būtu tā smaidīgā ,daudzrunīgā un atvērtā atmosfēra,kura tik ļoti patīk ārzemēs?

Es daru. Un mani nupat par to apd... kā sētas stabu. Par pasmaidīšanu un par parunāšanos ar pārdevēju. Bet tik un tā vakar Rimi atradās viena kase, ko neviens nebija pamanījis, lai gan blakus kasēs pa 3-5 cilvēki. Nenoturējos, apsmaidījos - sak, jūs gan labi maskējaties, ka neviens nav pamanījis brīvu kasi!   Meitukam arī zobi līdz ausīm, tā nu reizēm esot, ka nepamana. Man labāks garastāvoklis, meitukam labāks garastāvoklis, bet foruma īgņas var iet bekot.

[Emīlija]

Man šodien gadījās kaitinošs klients no to tur sērijas, jokotāju. Es stāstu svarīgas, ar naudu saistītas lietas otram cilvēkam (un tam pirmajam arī, bet klausās tikai viens), a "jokupēteris" laikpalaikam tik iemet pa jociņam un jautājumam, ar manu runājamo tēmu nesaistītam. Nācās diivreiz sāk no gala runājamo (jo svarīgi), ar piezīmi, ka es izstāstīšu, un tad beigās, lūdzu, pārjautājiet, ko nesapratāt. Beigās bija - "un tagad jautājums, ko jūs man neļāvāt uzdot..."  Un varu saderēt, pēc mēneša atnāks un neko nebūs dzirdējis no tā, svarīgā, un teiks - jūs šito neteicāt... Prohoģiļi. bļin.

Kontrastam - no rīta ienāca sieviete, naudiņu iemaksāt, un procesā saka "pie jums tik patīkami iegriezties, tāda laba aura"... es aš apstulbu.

Secinājums: viena pagale nedeg. kā sauksi, tā atsauksies. un citi latviešu tautas ticējumi. varu gan jokoties, gan parunāties, bet diemžēl tādiem, kam izpausties gribās vairāk kā būt atbildīgam pašam par savu naudu - diez ko laba nebūšu, jo man ir svarīgāk iebarot obligāto informāciju, nevis atsaukties mēģinājumam tizli flirtēt...

[baaciens]

Vakar Rimčikā apsmaidījos ...
bija dikten labs noskaņojums, jāstāv rindā un darīt nav ko .... tāpēc kā ierasts "dauzamies"... Skatāmies uz daudzajiem pirkumiem un es jautāju savam iepirkumu biedram - Maisiņš vajg? (esot iz Maximas leksikas) ... Man atbild - Nē!
Atcerējos ko reiz man jautāja zooveikalā un prasu - A smiltinš vajg?
Pienāk mūsu kārta un sen neredzēti smaidīga pārdevēja jautā - MaisIŅU vajag? 

Es tiešām neatceros, kad RIMI kas tāds jautāts ... Laikam jau kasierīte strādājot, tomēr klausījās mūsu bulderēšanā ...

P.S. Šodien Alfā kasierei beidzās sīcene.... viņa pa iekšējo  telefonu ziņo Balta nauda vajg! Balta nauda vajg!


P.P.S. Ja man gadās nīgrie pārdevēji, es mēdzu pajautāt  - vai šodien jums nav akcija/ atlaides un mums par pirkumu nav jāmaksā? Tad ir divi varianti:
a) kasieris acis paceļ ierauga smaidu un atplaukst ... pasmaida;
b) sāk stāstīt cik viņiem grūti ....

Jā, zinu, esmu kaitinošais pircējs ... Visur nevaru būt ideāla!

[Mina]

Labrīt!
Tad man būtu jautājums,ko paši esat darījuši,lai šeit LV arī būtu tā smaidīgā ,daudzrunīgā un atvērtā atmosfēra,kura tik ļoti patīk ārzemēs?

Zini, neko neesmu darījusi. Un arī netaisos darīt. Jo doma par tikai un vienīgi "smaidīgu, daudzrunīgu un atvērtu atmosfēru" riņķī un apkārt man izraisa šermuļus. Nedod dies! Savulaik divas nedēļas Amerikā šādā atmosfērā mani gandrīz padarīja slimu. Kāpēc gan visiem būtu jābūt runīgiem, smaidīgiem un atvērtiem? Vai nepietiktu, ja cilvēki vnk klusi, pieklājīgi un kompetenti darītu savu darbu? Bez liekas iztaisīšanās? OK, OK, saprotu, ka daudziem šie uzkarinātie smaidi un papļurkstēšana par neko ir vajadzīga kā gaiss un ūdens, bet vai nedaudz empātijas pret tiem, kam tā nav, būtu par daudz prasīts?

Man nevajag smaidu no pasu kontroles darbinieka, man daudz svarīgāk ir, lai viņš neielaiž mūsu valstī tos, kurus nevajag ielaist. Man nevajag runīgu pārdevēju apavu bodē, man primārais ir, lai viņa nepaslinko un aizjož uz noliktavas viņu galu pēc pēdējā tur aizķērušamies mana izmēra apavu pāra. Un man pie kājas, ja viņa jozdama nesmaida. Man 100 gadus nevajag " atvērtu" slimnīcas māsiņu, jo brīžos, kad nav lāga ar veselību, es vispār aizeju ciet un negribu dzirdēt nevienu lieku vāvuli, tikai un vienīgi lietišķu informāciju.

Ar šo pilnīgi noteikti nenolieku vai neaplieku citādi domājošos, vien rosinu pieņemt, ka cilvēki ir dažādi, bet tamdēļ nebūt ne viens par otru sliktāki. Un vai uzspēlēts runīgums un atvērtība patiešām būtu tas, uz ko jātiecas par katru cenu?

[Trix]

Mina, draudziņ, Amerikā tie smaidi nu toč nav sintētiski uzkarināti, un ja arī ir, tad izcili profesionāli, protot novērtēt, kas tev pretī ir trāpījies. Ja tev tā likās un šermuļi metās, tad mož paanalizē, kāpēc? Es arī tur esmu bijusi, un ar visu manu absolūto introvertumu un riebumu pret uzbāzību, īpaši jau tolaik, priecājos par to, cik forši un dabiski viņas tur pa kasēm ar cilvēkiem šiverē. Uz kases meituka smaidīgā sveiciena un pārējo ļaužu pozitīvisma fona mūsu latviski tupie ģīmji, kas tā īsti nejēdza, vai smaidīt, vai ne, un kā uz šito reaģēt, izcēlās konkrēti neglīti. Bet kases meituki mums vienkārši lika mieru - pasveicināja, ātri novērtēja, ka labāk neaiztikt, iztika bez pļāpām par neko, bet tik un tā man palika tāda forša sajūta. Un jebkuram ļautiņam kaut ko pajautā - tev normāli atbildēs, parādīs, pavadīs, nevis uzburkšķēs un pasūtīs uz 3 burtiem. Ja muzeja uzraugs Amerikā man uz jautājumu paskaidros laipni un vēl pārprasīs, vai sapratu, tad Latvijā labāk nevienam netuvoties, izrādīsies, ka nepareizajā kvadrantā kāju noliksi, noēdīs bez sāls.

Ar visu manu riebumu pret cilvēku uzbāzību tas, kā nomācošajā vairākumā viens pret otru izturas Latvijā, ir pretīgi. Neaicinu arī pārspīlēt un lišķīgi līst bez ziepēm visur un visiem, arī tiem, kam sejā rakstīts "īgņa", - bet nagfig pašam par tādu ņerkstošu pretekli palikt? Elementāra laipnība būtu kaut kas izskaužams?

Šodien sīks mani iedzina strupceļā ar "mamma, bet kāpēc taisa ļaunas un sliktas filmas?". Laikam sāku saprast...

[flyingcat]

Man arī ārzemēs patīk tas, ka nav vajadzīga gadiem ilga pazīšanās, lai ar cilvēku pārmītu divus vārdus un uzsmaidītu. Un, atšķirībā no Latvijas, tas nenozīmē, ka esi uzrāvusies uz maniaku un tagad jādomā, kā tikt vaļā. Bet toč, Latvijā ir divi varianti, kad cilvēks grib ar tevi sarunāties - pensionārs, kurš ilgi nav runājies, un ierāvis vecis, kurš jebkuru ieganstu izmantos, lai piesietos. Ā, vēl ir aktīvas tjotkas, kuras mācīs dzīvot. Ar ilgošanos gaidu, kad šitai sugai es izskatīšos par vecu, lai dāvātu man savu "dzīves gudrību".

[Mina]

Mina, draudziņ, Amerikā tie smaidi nu toč nav sintētiski uzkarināti, un ja arī ir, tad izcili profesionāli, protot novērtēt, kas tev pretī ir trāpījies. Ja tev tā likās un šermuļi metās, tad mož paanalizē, kāpēc? Es arī tur esmu bijusi, un ar visu manu absolūto introvertumu un riebumu pret uzbāzību, īpaši jau tolaik, priecājos par to, cik forši un dabiski viņas tur pa kasēm ar cilvēkiem šiverē. Uz kases meituka smaidīgā sveiciena un pārējo ļaužu pozitīvisma fona mūsu latviski tupie ģīmji, kas tā īsti nejēdza, vai smaidīt, vai ne, un kā uz šito reaģēt, izcēlās konkrēti neglīti. Bet kases meituki mums vienkārši lika mieru - pasveicināja, ātri novērtēja, ka labāk neaiztikt, iztika bez pļāpām par neko, bet tik un tā man palika tāda forša sajūta. Un jebkuram ļautiņam kaut ko pajautā - tev normāli atbildēs, parādīs, pavadīs, nevis uzburkšķēs un pasūtīs uz 3 burtiem. Ja muzeja uzraugs Amerikā man uz jautājumu paskaidros laipni un vēl pārprasīs, vai sapratu, tad Latvijā labāk nevienam netuvoties, izrādīsies, ka nepareizajā kvadrantā kāju noliksi, noēdīs bez sāls.

Ar visu manu riebumu pret cilvēku uzbāzību tas, kā nomācošajā vairākumā viens pret otru izturas Latvijā, ir pretīgi. Neaicinu arī pārspīlēt un lišķīgi līst bez ziepēm visur un visiem, arī tiem, kam sejā rakstīts "īgņa", - bet nagfig pašam par tādu ņerkstošu pretekli palikt? Elementāra laipnība būtu kaut kas izskaužams?

Oponēšu - būdama stipri introverta un vēl ar šādiem tādiem putniem galvā , ļoti labi izjūtu cilvēkus. Nebūt ne visi tajā Āmurikā "šiverē tik dabiski un forši". Falšuma tur ir pārpārēm, un personīgi man no tā metas nelabi. Btw Vecajā Eiropā cilvēki ir dabīgāki. Kas priecē.

Otrs - jau kuro reizi paužu neizpratni, kur jūs te, Latvijā, ķerat to mega pretīgo apkalpojošo personālu? Man pietiekoši daudz iznāk pa visādām iestādēm vazāties - pārsvarā visur pretī ir pilnīgi normāli cilvēki - izstāsta, parāda, izdara visu, kas vajadzīgs. Nav ne nelaipni, ne īgni. Nupat, pirms divām dienām, bija darīšana ar veselu lērumu medicīnas darbinieku (kas taču mums skaitoties gandrīz tie lielākie briesmoņi). Parastā slimnīcā, bez jebkādas kukuļošanas - vnk ideāla attieksme - veikli un, cik nu varu spriest, profesionāli izdarīja, kas jāizdara, visu paskaidroja, uz visiem maniem jautājumiem izsmeļoši atbildēja. Kurš runīgāks, kurš klusāks - visi normāli, pieklājīgi ļaudis.

Trešais - tā arī nesapratu, uz ko bija tēmēts tas "ņerkstošais preteklis" - man tādus sastapt izdodas pavisam reti, un arī pati tāda nejūtos un, spriežot pēc apkārtējo reakcijas, arī neesmu. Un vai tiešām eksistē tikai galējības - runīgs un "atvērts"  vai "ņerkstošs preteklis"? Kluss, pieklājīgs cilvēks, kas, lieki nevāvuļojot, labi dara savu darbu, nav pieļaujams?

Joprojām palieku pie tā, ka apkārtējās pasaules attieksme pret mums sākas mūsos pašos. Lai kā negribētos to atzīt.

[Trix]

Un vai tiešām eksistē tikai galējības - runīgs un "atvērts"  vai "ņerkstošs preteklis"? Kluss, pieklājīgs cilvēks, kas, lieki nevāvuļojot, labi dara savu darbu, nav pieļaujams?

Jā, to es arī no šīs tēmas gribētu saprast. Bet nesaprotu. Jo te redzu tikai galējības.