Ak, jaunība!
Reiz pēc nakts kodiena devos pa taisno uz lekcijām. Atceros, tas bija zinātniskais komunisms vai tml. Es tāda apņurcīta, aizpampusi, atceros, tādā baltā linu kleitā ieeju auditorijā, bet tur nez kāpēc viss pilns, tikai 1. solā vieta. Apsēžos kā rīta zvaigzne, pilnīgi tukšām rokām, sēžu un blenžu uz tukšu galdu. Droši vien skats un aromāts arī bija. Bet pasniedzēja tā dīvaini paskatījās, iedeva baltu lapu, pildspalvu un lika mani mierā.