Jocīga sajūta, gribetos ieteikt ko uzmundrinošu, kaut vai bezkaunīgu juristu ar ļoti asiem zobiem uzmeklēšanu, bet diemžēl, balstoties uz apsvērumu, ka mēs visi mūža gaitā esam ko upurējuši progresam (galvu lieku ķīlā, ka Tu brauc uz savu māju pa kāda cita nabadziņa kādreizēju zemīti) un dzirdot šito: "Jā, es protams PAR progresu, ja tas iet pāri TAVAM pagalmam, ne manam. Bet šoreiz, diemžēl, ies pāri manam." nekas smuks nenāk prātā.