Terijs Pračets "Mazā brīvā cilts" (ja cerējāt, ka tiksiet cauri ar citātiem, ko ieliku pie grāmatas apraksta - nikā nebija, saņemiet!
)
"Šis tas sākas pirms kaut kā cita"
"Tifānija Smelga gulēja upes malā uz vēdera un kutināja foreli. Viņai patika klausīties, kā foreles smejas. Smiekli kāpj uz augšu burbuļiem."
"Par Šķirstakalnu bija daudz teiku, brīnums, ka tas no to smaguma nebija iegrimis zemē."
"Ui, tas, ko cilvēki dara ar nolūku, un tas, ko viņi izdara, nepavisam nav viens un tas pats, - kelda atteica"
"Tu redzi un dzirdi to, ko citi nespēj, pasaule tev atklāj visāds noslēpums, bet tu vislaik es kā tas ballinieks, kurš seiž kakta ar maz glāzīt roka un netiek citim līdz priecāties."
"- Kā tev šķiet, vai tu kaut kur varētu.. ē, aizņemties smalku drānu?
- Ne, kundzen, bet es lab zin, kur tād var nozakt, - Hamišs atildēja."
"..
- Par to nevajag runāt!
- Kāpēc tad ne?
- Būs slikti!
- Jau ir.
.."
"Iespējams, šādi domāt bija egoistiski, tomēr labāk ir dusmoties, nevis baidīties."
"Viņš teica, ka labāk būt savējam tur, kur tu neesi savējais, nekā būt svešam tur, kur agrāk esi bijis savējais, un atcerēties, ka agrāk tu tur nebiji svešs."
"Tifānija tūlīt saprata, kas par nelaimi. Viņa šo skatu bija jau redzējusi - dzimšanas dienās. Brālīti mocīja traģisks saldumu bads. Jā, viņš sēdēja saldumu kalna vidū. Taču tajā brīdī, kad viņš paņēma rokā konfekti - vienalga, kuru, - viņa cukura apdullinātās smadzenes ziņoja, ka viņš tātad neņem visas pārējās. Un konfekšu bija tik daudz, ka viņš visas nespēs apēst. Tas bija pārāk šausmīgi. Nekas cits neatlika - vajadzēja izplūst asarās."
"Mēs vienādigās zin, kur esam! Var gadītes tā, ka mēs lāga nezin, kur i vis cits, bet ne jou mēs i pie tā vainīg, ka vis cits i apsamaldīs!"
"- Es tok jums teic, ka tas smadzeņkausiš uz pudels nozīme, ka labāk nevaijg aistikt!
- Dižjāns zinaj sacet, ka tas vienādigās rād, cik ta dzir i štengr! Un tas jou nu gan i pa trak, vo zinies, ka šitenāds jifts atstāi tādās vietas, kur nevainīg cilēk var netīšām issist durs un paķeset mala rests, un nojemt no bufetsdurīm nost to makano ķēd, un uzmūķet atslēg, un jemt un izdzert lai!
- Ei, kas i tas ugunsnedrošs?
- Tas i tāds, kas mudīg aizdegās!
- Viss, viss, viss, nevajag panikot. Žagoties, aizliekts, un neviens no jūsim lai neiet mīst kaukur tuju pie atklāts liesms, skaidrs? Un uzvedieties normāl!"
"Nav brīnums, ka mēs visu dzīvi sapņojam vienā sapņošanā. Būt nomodā un redzēt visu tādu, kāds tas ir... ilgi to neviens nespētu izturēt."
