Ar citātiem ir tā... Tā var būt arī vienkārši patikšana uz valodu. Kādreiz likās, ka Sandas "Konsuela" un Brontē "Džeina Eira" ir uzrakstītas tik skaisti, poētiski, un atziņas arīdzan paustas. Lasītais "ierāva" sevī, "nelaida vaļā", gribējās tā vien "iegrimt" tekstā. Vēlāk raisījās interese vēl par daudziem citiem autoriem un daiļdarbiem. Un tas atkal likās tik skaisti! Visu cieņu visiem, kas pieliek pūles, lai mums būtu pieejamas grāmatas! Tas ir viens no vislabākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem. Piemēram, iepriekš biju pacitējusi Ikstenu - valoda! Repše - valoda! Daudzi citi citāti tāpat pierakstīti ar roku kladēs. Aiz patikšanas, kā vārdi virknējas, cik jēgpilni tie kādā brīdī šķiet un kādu pēcsajūtu atstāj. Ne miņas no vēlmes kādam uz kaut ko norādīt, vien padalīties. Protams, jāņem vērā, ka, iespējams, tas citus īpaši neinteresē. Tad nav obligāti jālasa. Jo, kas tad ir visi tie mūsu viedokļi par citiem un dzīvi? Tieši tāpat vai stipri līdzīgi kā ikviena cita izpausme, arī citatu pierakstīšana - gaume - dažādas gaumes. Arī grāmatniecība to itin labi atspoguļo, cik dažādi autori, cik dažādi raksta, vienam patīk viens, citam cits, bet, ja kādam ir prieks par kaut ko no visa kopuma, labi, nekā piedauzīga. Vien laba sajūta par kaut ko labi pateiktu.