Literāro citātu kladīte

[Spārka]

Dž.Kerijs. Bez vidutāja

Gudri būt gudram, tā ir īstā māksla, īpaši ja esi muļķis no dzimšanas.

[.. ] Hiksons iedvesa klausulē kā bankrotējis zobārsts, kam pašam apsāpējušies zobi.

Nākamreiz, kad gribēšu ar Koukeru aprunāties kā līdzīgs ar līdzīgu, paķeršu līdzi āmuru.

Sāra prata grēkot uz vienu pusi, apraudāt savu apgrēcību no otras puses un vienlaikus izjust baudu no abām procedūrām.

Bet ar viņu es pirmo reizi nobaudīju atziņas koka augli, iemācījos atšķirt labu un ļaunu, iepazinu debesis un elli, un viņa man iemācīja, ka mīlestība neaug kokā kā āboli Ēdenes dārzā, bet tā jāizaudzē pašam. Un, lai to izaudzētu, tev nepieciešama iztēle, gluži tāpat kā visur citur.

Nedrīkst ļaut viņai sameloties, pirms viņa izpratusi stāvokli. Vēlāk viņa no meliem vairs neuzdrošināsies atkāpties, kaut vai pati to gribētu. Sāra bija sieviete no galvas līdz papēžiem. Viņai pat piedzērušai piemita goda izjūta, kas neļāva tai pašā dienā atzīties melos vai mainīt savas domas.

Sāra vēl joprojām pagrabā klaudzināja spaiņus un slotas, un es sapratu, ka viņa ar mājturības trokšņiem cenšas pārmākt sirdsapziņas balsi; tā ir vispār zināma sieviešu viltība.

[Spārka]

Венедикт Васильевич Ерофеев. Москва-Петушки

Я лучше прислонюсь к колонне и зажмурюсь, чтобы не так тошнило…
— Конечно, Веничка, конечно, — кто-то запел в высоте так тихо-тихо, так ласково-ласково, — зажмурься, чтобы не так тошнило.
О! Узнаю! Узнаю! Это опять они!
«Ангелы господни! Это вы опять?»
— Ну, конечно, мы, — и опять так ласково!..
«А знаете что, ангелы?» — спросил я, тоже тихо-тихо.
— Что? — ответили ангелы.
«Тяжело мне…»
— Да мы знаем, что тяжело, — пропели ангелы. — а ты походи, походи, легче будет.

[attachment deleted by admin]

[taj]

Ar citātiem ir tā... Tā var būt arī vienkārši patikšana uz valodu. Kādreiz likās, ka Sandas "Konsuela" un Brontē "Džeina Eira" ir uzrakstītas tik skaisti, poētiski, un atziņas arīdzan paustas. Lasītais "ierāva" sevī, "nelaida vaļā", gribējās tā vien "iegrimt" tekstā. Vēlāk raisījās interese vēl par daudziem citiem autoriem un daiļdarbiem. Un tas atkal likās tik skaisti! Visu cieņu visiem, kas pieliek pūles, lai mums būtu pieejamas grāmatas! Tas ir viens no vislabākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem. Piemēram, iepriekš biju pacitējusi Ikstenu - valoda! Repše - valoda! Daudzi citi citāti tāpat pierakstīti ar roku kladēs. Aiz patikšanas, kā vārdi virknējas, cik jēgpilni tie kādā brīdī šķiet un kādu pēcsajūtu atstāj. Ne miņas no vēlmes kādam uz kaut ko norādīt, vien padalīties. Protams, jāņem vērā, ka, iespējams, tas citus īpaši neinteresē. Tad nav obligāti jālasa. Jo, kas tad ir visi tie mūsu viedokļi par citiem un dzīvi? Tieši tāpat vai stipri līdzīgi kā ikviena cita izpausme, arī citatu pierakstīšana - gaume - dažādas gaumes. Arī grāmatniecība to itin labi atspoguļo, cik dažādi autori, cik dažādi raksta, vienam patīk viens, citam cits, bet, ja kādam ir prieks par kaut ko no visa kopuma, labi, nekā piedauzīga. Vien laba sajūta par kaut ko labi pateiktu.

[Mangusts]

Kādreiz citātos piesaistīja emocionālā puse, tagad vairāk, ja tas ir līdzvērtīgs aforismam.

[mellene88]

Pielikšu kko no sevis. pārrakstiit visu gramatu nav jēgas...vienu citātu izdaliit nevaru..atšķiršu uz dullo un to ar iepostošu

Laiks nemaz nav dārgs,jo tas ir tikai ilūzija. Tas ko jūs uztverat kā dārgumu,ir nevis laiks,bet gan viens mirklis šajā laikā: Tagadne. Tā tik tiešam ir dārga.Jo vairāk koncentrēsieties uz laiku pagātnē vai nākotnē, jo vairāk pazaudēsiet no Tagadnes -vis dārgākā, kas vien var būt.
Pirmā iespēja atbrīvoties no ciešanām, ir padoties katram pašreizējā brīža realitātes mirklim.Zinot, ka esošo nav iespējams padarīt par neesošu-jo tas jau eksistē-, jūs sakāt jā esošajam vai pieņemat to, kas eksistē.

Nekas nekad nav noticis pagātnē, viss notiek Tagadnē.
Nekas nekad nenotiks nākotnē, viss notiek Tagadnē.
Tas, ko jūs uzskatāt par pagātni, ir prātā saglabājušās atmiņas par agrāku tagadni.. Domājot par pagātni, jūs aktivizējat atmiņas - un darāt to šobrīd.Nākotne ir iedomāta tagadne, prāta projekcija.Kad tā pienāk, tā pienāk kā Tagadne.

Tas bija tas, ko man bija lemts uzšķirt, priekš šejienes

Ekharts Tolle Tagadnes spēks

ļõti vērtīga grāmata priekš manis, jo sapratu arī daudzus Bībeles citātus, kurus pati nespēju salikt kopā kā noderīgus...jā, man vajadzēja pabakstiit ar pirkstu .

[taj]

Tolli esmu lasījusi. "Klusums runā" bija nosaukums. Uzrunāja. Paturu prātā, savai zināšanai, kādreiz varbūt pārlasīšu.

[Džesika]

Mēs, pārsvarā bērnībā un agrā jaunībā, bet dažkārt arī visu mūžu, dzīvojam saskaņā ar citu priekšstatiem, realizējam citu "scenārijus". Labi, ja tie mums ir piemēroti, bet dažkārt arī nav; varbūt ir pat destruktīvi. Ceļš pie sevis ne vienmēr ir vienkāršs.  Un šai sakarā te būs kāds citāts, kuram esmu aizmirsusi autoru:

Agrāk es sapņoju citu sapņus, tagad - pats savus.

[taj]

Noteikti piekrītu Džesikas sacītajam un citētajam! Jā, visapkārt daudz sabiedrības normu un pār visu likumdošana. Protams, nav jāslīgst visatļautībā un nedrīkst darīt pāri citiem. Tomēr personīgo dzīvi iekārtot pa savam gan vajadzētu drīkstēt! Atļauties sapņot savus sapņus, jā.

[Džesika]

Lai jūsu prieka muskulis neatrofētos, lai veiksmes sajūta neaizmirstos, bet dzīvotu un attīstītos par spīti visam un neskatoties ne uz ko, katru dienu - pilnīgi nepieciešami! - darīt kaut ko, kas jums izdodas un kas izdodas labi. [..] Iekuriet sevī veiksmi vispirms ar sīkām skaidām, žagariņiem - pielieciet, piemetiet arvien lielākus, - un tā iedegsies kā nenodzēšams ugunskurs. V. Levi

[taj]

"Lai cilvēka dzīve būtu laimīga, ir jāprot iemīlēt ikdienas sīkumus - mākoņu vizmojumu, bambusu šalkas, zvirbuļu čivināšanu, garāmgājēja seju - un jāprot izgaršot augstāko saldmi, ko spēj dāvāt visi šie ikdienas nieki." (Rjūnoske Akutagavs "Pundura vārdi", 37.lpp.)

[reno]

"Pavasaris Parīzē nereti ir vienkāršs ziemas pagarinājums -lietains,auksts, dubļains un netīrs. Vasara lielākoties ir nepatīkama -pilsēta ir trokšņaina un putekļaina, karstuma viļņi ātri pāriet, pēc divām trim dienām nogrand pērkons un laiks strauji kļūst vēsāks.Parīze kā pilsēta ir īsti patīkam tikai rudenī -dienas kļūst saulainas un īsas, sausais un dzidrais gaiss dod tonizējošu svaiguma sajūtu" Mišels Velbeks , "Karte un teritorija"

spešelī for Mao -cerams, ka tev laiks būs patīkams

[Mangusts]

Pavasara vēsmām.

Nevaru iedomāties, kā to varētu atbilstoši iztulkot, un tieši vārdu spēles dēļ tas arī pievienojies manai citātu kolekcijai.
Un tas ir monologs domās, nevis dialogs, kā pirmajā mirklī varētu šķist...

Oh hell. Have you fallen in love with this woman, idiot boy?
Um. Yeah.
He’d been falling for days, he realized in retrospect. It was just that he’d finally hit the ground.

(Lois McMaster Bujold "Komarr")

[alex]

Aptuvens citāts citātu sakarā.

Mēs parasti citējam to, kas saskan ar mūsu pašu uzskatiem un dzīves pieredzi.

[Spārka]

K.Vonnegūts. Kaķa šūpulis

Cik bēdīgus ļaudis es atradu, jā,
Apdzīvojam šo salu!
Ne viņiem bija mūzika,
Ne viņiem bija alus.

[Spārka]

K.Vonnegūts. Kaķa šūpulis

"Kādreiz Nūportā, Rodailendā, es pazinu kādu lēdiju, anglikāņu draudzes locekli, kura lūdza mani uzskicēt un uzcelt suņabūdu viņas lielajam dāņu dogam. Šī lēdija bija pārliecināta, ka visā pilnībā izprot Dievu un Dieva ceļus. Viņa nekādi nevarēja saprast, kāpēc cilvēki lauza galvas par to, kas bijis, vai par to, kas būs.
Un tomēr, kad es viņai parādīju iecerētās suņabūdas skici, viņa sacīja: "Atvainojiet, bet es no tā neko nesaprotu."
"Atdodiet to savam vīram vai biktstēvam, lai pasniedz Dievam," es teicu, "un, ja Dievam patrāpīsies brīvs brītiņš, viņš jums tik tiešām tā izskaidros šo manu suņabūdas uzmetumu, ka pat jūs sapratīsiet."
Viņa mani padzina. Es viņu nekad neaizmirsīšu. Viņa ticēja, ka Dievs mīl jahtu īpašniekus daudz vairāk par motorlaivu īpašniekiem. Tārpi viņai derdzās. Kad viņa ieraudzīja tārpu, tad spiedza.
Viņa bija muļķe, tāds esmu arī es, un tāds ir ikviens, kurš domā, ka izprot Dieva darbus [tā raksta Bokonons]."